2013. gads

Jauno gadu daudzi cilvēki sagaida ar apņemšanos sākt jaunu dzīvi, piemēram, atmest smēķēšanu. Lai palīdzētu pieņemt lēmumu, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Cilvēka patoloģijas muzejs par mēneša priekšmetu izvēlējies anatomisko preparātu – smēķētāja plaušu fragmentu.

Smēķēšana ir viens no biežākajiem nāves iemesliem mūsu sabiedrībā, visbiežāk smēķētāji mirst no plaušu vēža un no citām onkoloģiskām saslimšanām. Smēķēšana veicina aterosklerozes attīstību, kas savukārt ietekmē sirds, smadzeņu un kuņģa-zarnu slimību gaitu. Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmiskas vielas, ieskaitot cianīda, arsēna, formaldehīda un citus savienojumus.

Šo un pārējos Cilvēka patoloģijas muzeja eksponātus iespējams apskatīt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Patoloģijas katedras telpās, Ojāra Vācieša ielā 4, III stāvs, 306. kabinets. Ekskursija iepriekš jāpiesaka pa tālruni 67455893 vai 29669458. Ieejas maksa EUR 2. Skolēniem, studentiem un pensionāriem EUR 1. Latvijas Universitātes studentiem – bez maksas.

Februāris Latvijas Universitātes dzīvē tradicionāli ir laiks, kad plašākai sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar zinātnieku jaunākajiem pētījumiem un sasniegumiem. Šogad, Latvijas Universitātes 71. konferences ietvaros LU Vēstures muzeja izvēlētais mēneša priekšmets ļauj nedaudz palūkoties konferences pagātnē.

Latvijas Universitātes I Zinātniskā sesija, kas notiek no 1945. gada 15. līdz 20. jūlijam, tiek izveidota nolūkā apliecināt moderno pieeju jauna tipa – padomju – zinātnei. Plenārsēdē tiek sniegtas tiešākas vai ne tik tiešas norādes politiski “pareizu” pētījumu veikšanā. Kopā sesijā bija paredzēti 82 referāti, kurus apmeklēja ap 1200 cilvēku. Darbs tika organizēts enerģētikas, būvniecības, matemātikas, fizikas un ķīmijas, bioloģijas, ģeoloģijas un ģeogrāfijas, ekonomisko zinātņu, filoloģijas un vēstures, juridisko zinātņu un medicīnas sekciju darbībā. Kaut arī laiks, kurā aizsākās Latvijas Universitātes zinātniskās konferences darbs, vērtējams kā pretrunīgs, toreizējais augstskolas rektors Matvejs Kadeks pauda atziņu, kuras aktualitāte saglabājusies joprojām: “Zinātnei un zinātniekiem ir bīstami noslēgties tikai "savā" darbā. Nepieciešami apmainīties ar darba pieredzi, tikai tad būs vajadzīgie panākumi un sasniegumi”.

Par muzeja mēneša priekšmetu izvēlēta dižā bezzobe Anodonta cygnea (Linnaeus, 1758) – gada gliemene 2013.

Latvijas Malakologu biedrība katru gadu izvirza vienu Latvijā sastopamu gliemju sugu gada gliemeža vai gada gliemenes statusā. Dižā bezzobe ir izmēros lielākā saldūdens gliemene Latvijā, kuras čaulas garums var sasniegt 20 centimetrus un vairāk. Tā sastopama ezeros un vecos dīķos. Dižā bezzobe šogad izraudzīta, lai pievērstu uzmanību dīķu nolaišanas metodēm, kas būtu saudzīgas ūdens dzīvniekiem. Strauji pazeminot ūdens līmeni, daudzi ūdens dzīvnieki paliek sausumā, ielipuši dubļos. Turpretī, lēni pazeminot dīķa līmeni, to lielākā daļa spēj sekot līdzi ūdenim. Dižās bezzobe ar kājas palīdzību spēj norāpot pa gultni 20 - 30 centimetrus stundā. Tā pārtiek no organiskajām daļiņām, ko izfiltrē no ūdens. Ja gliemeņu ir daudz, bet ūdens – maz, gliemenes tādā veidā attīra ūdeni. Kādreiz visas lielās gliemenes izmantotas mājdzīvnieku barībai, apsvērta arī iespēja tās izmantot cilvēku uzturam. Ir ziņas, ka no bezzobju čaulām izgatavoti perlamutra izstrādājumi – inkrustācijas, pelnutrauki u. tml., jo pogu izgatavošanai šīs sugas čaulas varētu būt pārāk plānas.

Dižā bezzobe apskatāma, Raiņa bulvārī 19, 415. telpā, kur no 2013. gada 16. marta būs izvietota izstāde „Latvijas saldūdens gliemenes”. Izstāde apmeklētājiem pieejama darba dienās, iepriekš piesakoties pa tālruni 67034566.

Par muzeja mēneša priekšmetu izvēlēts kākaulis (Clangula hyemalis).

Kākaulis ir vidēja lieluma jūras pīle, kas ligzdo tundras biotopos visapkārt Ziemeļu ledus okeānam. Latvijā pavasaros un rudeņos caurceļo. Latvijā ziemo no ledus brīvajos piekrastes ūdeņos visai lielā skaitā. Nirstot barojas ar vēžveidīgajiem, moluskiem un zivtiņām. Balss – skaļš sauciens “kā-kaulit “ saskan ar šīs sugas pašreizējo nosaukumu un cilvēki saka, ka putns sauc savu vārdu.

Pēdējo sešpadsmit gadu periodā Baltijas jūras reģionā, tai skaitā Latvijā, konstatēts ievērojams ziemojošo kākauļu skaita samazinājums – no 4 272 000 putnu līdz 1 486 000 putnu (Stīpniece, 2013).

2012. gadā kākaulim Starptautiskās Sarkanās grāmatas kategorija tika nomainīta no “neapdraudēts” uz “jutīgs”. Kas putnu pazušanai par iemeslu?

Kā skaita samazināšanās galvenie cēloņi tiek minēti barības resursu izmaiņas ziemošanas vietās, pieaugošais kuģu radītais naftas piesārņojums un bojāeja ieķeroties un noslīkstot zvejnieku izliktajos zivju  tīklos. Vai kākauļu populācija spēs pielāgoties un pārvarēt to skaita samazināšanos izraisošos faktorus?

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību, Latvijas Ornitoloģijas biedrība kākauli šogad izvēlējusies par Gada putnu.

Vairāk informācijas:

• Skuja V. 2013 „Pīles, kas sarunājas ar sevi”, žurnāls Ieva nr.6 (797)
• Stīpniece, 2013 „Kākaulis Clangula hyemalis - 2013.gada putns ”Putni dabā” nr.1(61), Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnāls.

Ģeoloģijas muzejs par mēneša priekšmetu 2013. gada maijā izvirza Zemes dzīļu bagātību, ko Latvijas pamatiežos 50 gadu atpakaļ atklāja ģeologi – „melno zeltu” jeb naftu.

Pirmais naftas atklājums Latvijā un arī Baltijā notika pirms 50 gadiem - 1963. gada 24. jūnijā, kad 6. Adzes urbumā no 827 m dziļuma tika izcelti ar naftu piesūcināti apmēram 510 miljonus gadu veci kembrija perioda smilšakmeņi. Līdz ar to tika atklāta viena no vissenākajām naftām pasaulē. Tālākie urbšanas darbi un pētījumi apstiprināja Kuldīgas naftas iegulas esamību, no kuras R-2 urbums pašteces ceļā spēja dot ap 2 bareliem (300 litru) naftas diennaktī, kas tika uzkrāta īpašās tvertnēs.

Dabā viss ir likumsakarīgi saistīts un žēl, ka par muzeja aprīļa mēneša priekšmetu bija jāraksta, ka kākauļa izbāzenis iegūts no putna, kas nobeidzies sasmērējoties naftā. Arī par šo aspektu mums būtu jāpadomā!

LU Ģeoloģijas muzejā atrodas naftas paraugi, kas „pasmelti” tieši pie vēsturiskā urbuma, kā arī urbuma iežu paraugi. Šo un pārējos Ģeoloģijas muzeja eksponātus iespējams apskatīt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes telpās, Alberta ielā 10 (informācija 213. kabinetā). Ekskursija iepriekš jāpiesaka pa tālruni 67333071 vai 29112907.

Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja mēneša “priekšmets” 2013. gada jūnijā – raibspārnu smiltājsisenis.

Raibspārnu smiltājsiseni (Oedipoda caerulescens) Latvijas Entomoloģijas biedrība izvēlējusies par 2013. gada kukaini, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību dabas daudzveidībai šobrīd aizvien vairāk sarūkošajās pelēkajās kāpās un sausajās pļavās. Turklāt šī ir piemērota kukaiņu suga, lai popularizētu dabas vērošanas iespējas.

Raibspārnu smiltājsisenis ir 1,5 - 3 cm garš, slaids kukainis ar gareniski izstieptu ķermeni un, kā jau visiem siseņiem, labi attīstītām lēcējkājām un diviem samērā īsiem taustekļiem galvas priekšpusē. Mātītes parasti ir lielākas par tēviņiem, kuri reti kad pārsniedz 2 centimetru garumu. Nekustīgi uz zemes sēdošs raibspārnu smiltājsisenis ir gandrīz nepamanāms, taču lidojumā kļūst labi redzami tā koši zilie pakaļspārni, kuru dēļ raibspārnu smiltājsisenis ir uzskatāms par vienu no skaistākajiem Latvijas taisnspārņiem. Kukaini vislabāk novērot saulainā, karstā laikā vasaras otrajā pusē un rudens sākumā sausās, smilšainās un saules labi apspīdētās vietās. Tas dzīvo vienu gadu, grauž dažādas savvaļas graudzāles, rudenī mātītes izdēj olas, kas pārziemo. Raibspārnu smiltājsisenis ir Latvijā aizsargājama kukaiņu suga. Domājams, ka Latvijā tas sasniedz sava areāla ziemeļu robežu. Tā kā šī siseņu suga nespēj veikt tālus pārlidojumus, pelēko kāpu, sauso pļavu un virsāju aizaugšanas vai apbūves dēļ tas nevar atrast sev piemērotus dzīves apstākļus citur, un tāpēc daudzviet ir kļuvis par faunas retumu.

Siseni var apskatīt Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā darba dienās, iepriekš piesakoties muzeja darbiniekiem pa tālr. 67034881.

Jūlijā Latvijas Universitātes (LU) Botānikas muzejā Bioloģijas fakultātē (BF) Kronvalda bulvārī 4 apskatāms Botānikas muzeja mēneša priekšmets – stāvās vilkakūlas (Nardus stricta), vairāk nekā 160 gadus sens herbārija vākums.

Senais herbārija eksemplārs ievākts 1846. gada 9. jūnijā Asaros. Tā ievācējs nav zināms, bet tas nāk no Rīgas Dabaspētnieku biedrības (Naturforscher Verein zu Riga) senajām kolekcijām. Latvijas Botāniķu biedrība stāvo vilkakūlu izvirzīja par šā gada augu, lai tam pievērstu dabas draugu uzmanību. Suga Latvijā ir samērā bieži sastopama, tomēr necilā izskata dēļ reti kurš to pazīst. Vilkakūla nav aizsargājama suga un nav ietverta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Tas ir neliels (10 – 30 cm) daudzgadīgs, pelēkzaļš graudzāļu dzimtas augs, kas veido blīvus cerus. Ja vilkakūla paliek nenopļauta vai nenoganīta, tā veido biezu kūlu. Noziedējušai ziedkopai ir raksturīgs ķemmei līdzīgs izskats. Augs sastopams pļavās, norās, sausos mežos un spēj augt nabadzīgās augsnēs. Vilkakūlas zālājus mēdz saukt par tukšainēm – zelmenis veidojas zems, ar nelielu barības vērtību. Tomēr šādi zālāji ir nozīmīga dabas un kultūrvēsturiska bagātība, jo līdzas vilkakūlai sastopamas citas dabiskam zālājam raksturīgas sugas. Vilkakūlas zālāju platības sarūk, tāpēc visā Eiropas Savienībā tās ir iekļautas aizsargājamo biotopu sarakstā.

LU Pedagoģijas muzeja 2013.gada augusta priekšmets ir eksponāts no LU emeritētās profesores Rasmas Garlejas kolekcijas, kurā ir vairāk nekā 500 eksemplāru.

Neliela daļa no kolekcijas augustā skatāma muzejā – ekspozīcijas zālē un fotogrāfijās R.Garlejas biobibliogrāfijā (LU, Akadēmiskais apgāds, 2011). Kā raksta profesore, pūce simbolizē patstāvību, gudrību, neatkarību, noslēpumainību, viņa veido radošu vidi gara lidojumam.

Muzeja priekšmets apzināti tiek popularizēts augustā, kad LU studenti domās jau kavējas pie nākamā akadēmiskā gada, kura priekšvakarā par tradīciju kļuvis 1.kursa studentu Pedagoģijas muzeja apmeklējums.

LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja filiāles – Ģeoloģijas muzeja 2013. gada septembra priekšmets ir neparasts atradums muzejā nonākušajās ģeologa Jura Bites atstātajās lietās – meteorīta gabaliņš.

Reizēm skaidrās nakts debesīs var redzēt “krītošas zvaigznes”. Dažreiz tās arī nokrīt zemē kā meteorīti, par kuriem cilvēki vienmēr ir interesējušies un vēlējušies tos iegūt. Latvijā ir zināmi četri atrasti meteorīti. Tie visi krituši 19. gadsimtā. Viens no tiem – nepilnus 4,5 kg smagais Bullīšu, Biržu jeb Buschhof akmens meteorīts ir nokritis pirms 150 gadiem (1863. gada 2. jūnijā) apmēram 3 km uz dienvidiem no Jēkabpils. Diemžēl no visiem četriem meteorītiem Latvijā ir saglabājušies tikai divi nelieli gabaliņi no gandrīz 6 kg smagā Baldones akmens meteorīta, kurš nokritis 1890. gada 10. aprīlī. Par Ģeoloģijas muzeja meteorīta jaunieguvumu pagaidām nav zināms, vai tā ir plāksnīte no Baldones meteorīta, kuru pētījis Rīgas Politehnikuma profesors Bruno Doss, vai arī no kāda cita ar Latviju nesaistīta meteorīta.

Muzejā diezgan bieži ierodas apmeklētāji ar saviem atradumiem, ko uzskata par iespējamiem meteorītiem. Daļu no šīs pseidometeorītu kolekcijas, kā arī pārējo Ģeoloģijas muzeja ekspozīciju iespējams aplūkot Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes telpās, Alberta ielā 10 (informācija 213. telpā). Ekskursija iepriekš piesakāma pa tālruni 67333071 vai 29112907.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2013. gada oktobra priekšmets – kosmonauta Anatolija Solovjova zīmulis.

Ar šo mehānisko zīmuli Latvijā dzimušais Krievijas kosmonauts Anatolijs Solovjovs veica pierakstus kosmiskajā stacijā Mir pirms 25 gadiem. Apkalpe trīs cilvēku sastāvā – komandieris Anatolijs Solovjovs (pirmais lidojums kosmosā), bortinženieris Viktors Savinihs, pētnieks Aleksandrs Aleksandrovs (pēc tautības bulgārs) – startēja no Zemes 1988. gada 7. jūnijā un pavadīja kosmiskajā stacijā vienu nedēļu. Zīmuli pildspalvas vietā kosmonauti lietoja tāpēc, ka lodīšu pildspalva bezsvara apstākļos neraksta.

Kosmosā pabijušais zīmulis apskatāms F. Candera – kosmosa izpētes muzejā Raiņa bulvārī 19, 4. stāvā, darbadienās. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni 26539970.

Zinātnes un tehnikas vēstures nuzeja 2013.gada novembra priekšmets: GE 400 - pirmais ārzemju dators Latvijā (1968).

1959. gadā izveidotais LVU Skaitļošanas centrs, ieguvis plašu atzinību tolaik vēl diezgan primitīvo Padomju Savienībā ražoto datoru vispusīgā pielietošanā un efektīvā tehniskā pilnveidošanā, pirms 35 gadiem (1968.gada jūlijā) panāca iespēju vienam no pirmajiem iegādāties un vairāk nekā 14 gadus izmantot ļoti inovatīvo Francijas un ASV kopfirmas "Bull General Electric" ražoto datoru "GE 400" ar līdz tam vairumam PSRS lietotāju nepieejamu darbības ātrumu un plašu programmu klāstu pilnīgai pārejai uz jauno ēru datorikā - programmēšanas valodu izmantošanu.

Dažas īpaši raksturīgas un inovatīvas šī datora iekārtas un ierīces, to mezgli un aksesuāri (kas 1984.gadā, pārkāpjot Maskavas instrukcijas, netika izjaukti dārgmetālu ieguvei) skatāmi LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejā Raiņa bulvārī 29, apmeklējumu iepriekš saskaņojot pa tālruni (67211023) vai e-pastu (asklumuz@latnet.lv).

Informāciju sagatavoja Andrejs Skuja.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2013. gada decembra priekšmets – Mēness zondes “Luna 2” vimpelis.

1959. gada 14. septembrī Mēnesi sasniedza un tajā ietriecās pirmais cilvēku veidotais priekšmets – Padomju Savienībā radītā zonde “Luna 2”, kurā bez zinātniskās aparatūras atradās arī vimpelis, kas sastāvēja no piecstūra elementiem ar PSRS ģerboni un uzrakstu “PSRS 1959. gada septembris”. Šādi vimpeļi tika izgatavoti vairāki un atlikušie tika uzdāvināti Padomju Savienības kosmonautikas muzejiem, kā arī ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram.

Viens no šiem vimpeļiem aplūkojams arī Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzejā, darbadienās, iepriekš piezvanot pa tālr. 67034565 muzeja vadītājai Guntai Vilkai.