Akadēmiskais centrsStudiju programma sagatavo speciālistus ar zināšanām un prasmēm komunikācijas un mediju analīzē. Studiju laikā tu iemācīsies izprast komunikācijas procesus, kritiski tos novērtēt, analizēt un būtiskākais – arī veidot un ietekmēt. Komunikācijas studiju programmā ir divas apakšprogrammas: Biznesa komunikācija un Mediju studijas. Sākot ar 3. (klātienes studentiem) vai 4. (neklātienes studentiem) semestri tev būs iespēja specializēties vienā no tām.
Studiju programmas direktore
Doc. Laura Ardava-Āboliņa
1. gadā tu apgūsi pamatzināšanas par komunikācijas, mediju un kultūras teorijām, to veidošanās vēsturi, kā arī aktuālajām mūsdienu pārmaiņām, zinātnes un pētniecības darbības principiem, mūsdienu vides izaicinājumiem, jaunajiem mediju formātiem. Uzlabosi valodu zināšanas un rakstīšanas prasmes.
2. gadā tu specializēsies sevis izvēlētajā studiju virzienā – žurnālistikā, reklāmā, korporatīvajā komunikācijā vai multimediju studijās, iepazīstot šo jomu specifiku, teorētiskās izpratnes un praktiskās darbības principus.
3. gadā tu pielietosi iegūtās zināšanas praktiski, dodoties izmēģināt spēkus reālā darba vidē – veidojot un īstenojot savus projektus un idejas, bet jaunās zināšanas apkoposi, izstrādājot bakalaura darbu.
Nepilna laika neklātietnes studijas nodrošina šo zināšanu un prasmju apguvi, tādā pat loģiskā secībā, tikai garākā laika periodā.
KĀ STUDIJAS TIEK SASAISTĪTAS AR PRAKSI?
Programmā ir paredzēta mācību prakse (6. semestrī PLK, 7. semestrī NLN) izvēlētajā apakšprogrammā. Prakses laikā studenti strādā vadošajos medijos, uzņēmumos un iestādēs, iesaistoties kāda noteikta projekta izstrādē.
Studenti var doties ERASMUS apmaiņas studijās uz 20 dažādām ārvalstu augstskolām, to vidū Maltu, Helsinkiem, Barselonu, Madridi, Porto, Magdeburgu, Greisvaldi, Turīnu, Pizu, Jivaskilu, Sevilju u.c.
Darba iespējas pēc studiju beigām ir plašas – Latvijas un starptautiskajos sabiedrisko attiecību un reklāmas uzņēmumos, televīzijā, radio, presē un interneta medijos, valsts, pašvaldību un privāto uzņēmumu nodaļās, kas nodrošina komunikāciju ar partneriem, klientiem un sabiedrību.
Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos *
CE sociālajās zinātnēs* (nav obligāts, bet dod papildu punktus)
*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
- centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:
Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs vai gada atzīme politikā un tiesībās (nav obligāta, bet dod papildu punktus)
Papildu punkti: Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences sociālo zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji 2024. un 2025. gadā un LU Jauno komunikatoru skolas 1. – 3. vietas ieguvēji 2024. un 2025. gadā saņem papildu punktus: 1. pakāpes/vietas ieguvēji saņem 100 punktus, 2. pakāpes/vietas ieguvēji – 75 punktus, 3. pakāpes/vietas ieguvēji – 50 punktus.
Priekšrocības: pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.
PLK (pilna laika klātiene) studiju programmas metodiķe Dace Valtiņa, 224. telpa, tālr. 67140411, e-pasts: dace.valtina@lu.lv
NLK (nepilna laika neklātiene) studiju programmas metodiķe Liene Znotiņa, 223. telpa, tālr.: 67140533, e-pasts: liene.znotina@lu.lv
Absolventu atsauksmes
"Ar SZF man saistās vislabākās atmiņas. Tā bija pirmā vieta pēc vidusskolas, kur pret mums izturējās kā pret pieaugušajiem - lika kā sūklim uztvert apkārt notiekošo, strādāt ar šo informāciju, vērtēt, analizēt un izdarīt secinājumus. Bez tā man neaizrit neviena diena žurnālistikā."
"Šī studiju programma bija ļoti progresīva. Mums bija iespēja mēnesi apmaiņas programmā studēt Vācijā, praktizēties lielākajās vācu televīzijās un apgūt rietumu žurnālistiku. Tas arī deva pirmo ieskatu rietumu biznesa domāšanā, kas vēlāk palīdzēja darba gaitās. Vispār komunikācijas studijas ir ļoti vispusīgas un studiju laikā iegūtās zināšanas noder ne vien žurnālistikā vai sabiedriskajās attiecībās, bet arī karjerai mārketinga jomā."
"Es noteikti ieteiktu studēt, nevis tīri papīra dēļ, bet tiešām tāpēc, ka tas iedod tev baigo disciplīnu. Tas, ko es gribu noteikti arī ieteikt, ir nebaidīties no tā, ka Jūs paņemat, varbūt nepareizus lēmumus vai nebaidīties no tā, ka tas studiju kurss nav Jums īstais. Jo, viennozīmīgi, ir kaut kas, ko Jūs no tā visa varat iegūt. Es viennozīmīgi varu teikt, ka es tagad daru to kas man patīk."
