Akadēmiskais centrsLU studentiem pieejamas bezmaksas psihologa konsultācijas par studiju grūtībām, personīgiem jautājumiem, attiecību veidošanu un citiem emocionālas dabas jautājumiem. Šobrīd piedāvājam līdz 6 konsultācijām; atsevišķos gadījumos konsultāciju skaits var tikt palielināts. Konsultācijas paredzētas psiholoģiskajam atbalstam esošajās grūtībās.
Psihologa konsultācijas šobrīd notiek gan klātienē, gan tiešsaistē. Uz konsultāciju pieteikties, rakstot uz e-pastu psihologs@lu.lv.
| Konsultāciju laiki: | |
Līga Valinka Mg. Psych., MBA | Pirmdiena: 9.00–17.00 |
| Trešdiena: 9.00–17.00 | |
| Alise Pīrāga Mg. Psych. klīniskais un veselības psihologs | Otrdiena: 10.00–18.00 |
| Ceturtdiena: 10.00–18.00 | |
| Piektdiena: 9.00–17.00 |
Diennakts palīdzība grūtās situācijās pieejama pa telefonu, zvanot Krīžu un konsultāciju centram “Skalbes” (www.skalbes.lv; tel. +371 24551700).
Ja Jums noderētu psihiatra atbalsts, tad aicinām pieteikties Nacionālajā psihiskās veselības centrā (www.npvc.lv; tel. +371 67080112) vai citur.
Pie psihologa-konsultanta ieteicams vērsties dažāda veida problēmu dēļ, kas var radīt raizes un tādēļ ietekmēt studijas un personīgo labklājību.
Psiholoģiskās konsultēšanas procesā klients kopā ar psihologu risina noteiktas dzīves grūtības vai problēmas, nozīmīgus jautājumus, kas attiecas uz studijām, savstarpējām attiecībām, emocijām un darbu, vairāk orientējoties uz tagadni un nākotni, formulējot noteiktus mērķus, kurus klients vēlas īstenot. Konsultants var palīdzēt izvērtēt iespējamās alternatīvas, lai nonāktu pie sev visatbilstošākā lēmuma. Konsultants cenšas būt objektīvs, ir labs klausītājs, nevaino otru un izvairās to vērtēt.
Daudzi cilvēki psiholoģiskajās konsultācijās vēlas izprast savas problēmas, kas, kā viņiem šķiet, ved tos strupceļā. Konsultants palīdz meklēt skaidrāku problēmu izpratni, lai izvēlētos noteiktas rīcības stratēģijas šo problēmu risināšanai.
Klienti parasti no konsultācijām sagaida divas lietas. Pirmkārt, tikt uzklausītiem. Otrkārt, sagaida atbalstu tālākas rīcības stratēģiju izvēlē/ identificēšanā. Dodoties uz konsultāciju, vērts apdomāt, kas ir svarīgākais, lai sadarbības gaitā gan klients, gan konsultants izjustu, ka konsultācijā ir vēlamais līdzsvars starp uzklausīšanu un tālākās rīcības izvēli.
Psihologa uzdevums ir iedrošināt un atbalstīt klientu, tomēr ir svarīgi apzināties, ka tikai pats klients var veikt pārmaiņas savā dzīvē un būt atbildīgs par tām. Parasti konsultācija ilgst 45-60 minūtes, tā var būt atkārtota.
Konsultācijas var palīdzēt
- Labāk izprast pašam sevi
- Pārdomāt nozīmīgus jautājumus
- Izprast savas izjūtas
- Apsvērt rīcības iespējas
- Izdarīt izvēles
Varbūt labāk aprunāties ar vecākiem un draugiem?
Konsultants atšķiras no ģimenes locekļiem un draugiem:
- Viņš nav iesaistīts tavā ikdienas dzīvē
- Nav kritisks, nenosoda, tam nav iepriekšpieņēmumu par tevi
- Neitrāls
- Viņam vienīgais informācijas avots esi pats
Ar ģimeni vai draugiem ne vienmēr viegli visu apspriest, jo:
- Ir jautājumi, par kuriem varbūt nevēlaties dalīties
- Traucē raizes, ka saruna varētu atsaukties uz draudzību
- Negribas, lai draugi sāktu raizēties
- Vispirms gribas apsvērt šos jautājumus, iekams runāt ar draugiem un ģimeni
- Vēlaties brīvāk runāt par jautājumiem, neizjūtot zināmu spiedienu no tuvinieku puses.
Kļūmīgi priekšstati par psiholoģisko konsultēšanos
- Ko par to domās draugi?
- Paši varam sakārtot savas problēmas.
- Tas varētu sabojāt garastāvokli.
- Ja ejat konsultēties, vai tas nozīmē, ka esat neveiksminieks?
- Negribat, ka jums atgādina, cik slikts esat.
- Tas varētu visu tikai pasliktināt.
- Ir kauns par savām problēmām.
- Ejot konsultēties, būs jāpārcilā visas problēmas?
- Neviens nevar saprast, kā jūtaties.
- Negribat runāt ar svešu cilvēku.
- Vai tiešām ar jums ir tik slikti?
- Ja sāksit konsultēties, tas nekad nebeigsies.
- Varbūt nepatiks konsultants.
- Iespējams, nezināsit, ko īsti teikt.
Kā pieteikties uz konsultāciju?
Piedāvātās psiholoģiskās konsultācijas nav ilgtermiņa. Tiek piedāvāts ierobežots skaits konsultāciju, četras līdz sešas konsultācijas. Tās var tikt sadalītas ilgākā laika posmā, lai dotu iespēju vingrināties un ieviest noteiktas izmaiņas rīcībā.
Uz konsultāciju pie psihologa iepriekš jāpiesakās, lai vienotos par tās laiku. Sazinieties un saskaņojiet konsultācijas laiku:
- Studentu servisu departaments
Raiņa bulv. 19, 107. telpa, tālrunis 67034392.
E-pasts: psihologs@lu.lv
- LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes, Psiholoģiskās palīdzības centra konsultantu tālrunis: 67034420. Konsultācijas par ziedojumiem.
- Sertificēti psihoterapeiti atrodami Latvijas Psihoterapeitu reģistrā www.psihoterapija.lv un www.arstipsihoterapeiti.lv.
Konsultācijas atcelšana
Ja dažādu iemeslu dēļ noteiktajā laikā, nevarat ierasties uz konsultāciju, vēlams par to brīdināt 24 stundas iepriekš. Iespējams vienoties arī par kādu citu tikšanās laiku.
Kas var izmantot konsultācijas?
LU studenti un darbinieki.
Kādas ir konsultāciju izmaksas?
LU studentiem un darbiniekiem konsultācijas ir bezmaksas.
Kas notiek pirmajā konsultācijā?
Konsultācija parasti ilgst 45-50 minūtes. Pirmajā konsultācijā tiek apspriests, cik konsultācijas paredzamas, cik bieži tiksieties.
Pirmajā reizē tiek noskaidrota dažāda informācija, kas ļauj labāk izprast pastāvošās grūtības. Šajā konsultācijā varat atklāt, ka informācijas precizēšana palīdz:
- skaidrāk domāt par notiekošo,
- rosina domas par labāko veidu, kā risināt neskaidrības vai sarežģījumus,
- atgādina, ka pašiem piemīt resursi, un tie ir arī visapkārt. Tie var noderēt, lai nerisinātu sarežģījumus vienatnē.
Konfidencialitāte
Psihologs saskaņā ar Psihologu ētikas kodeksu garantē klienta pilnīgu konfidencialitāti, izņemot tos gadījumus, ja atklājas kas tāds, kas var kaitēt pašam klientam vai apkārtējiem cilvēkiem.
Sekmīgas studijas augstskolā atkarīgas no daudziem faktoriem: studenta personības, studiju izvēles motivācijas, iepriekš apgūtām mācību iemaņām, izjustā sociālā atbalsta un piederības izjūtas Latvijas Universitātes (LU) sociālajai videi, kā arī materiālā stāvokļa.
Ikviens students reizēm jautā sev, kā uzlabot savas studijas, kā gūt lielākus panākumus, dziļākas zināšanas un kā savai izaugsmei vislabāk izmantot studiju laiku LU.
Gribam piedāvāt Studentu servisu departamentā sagatavotus, pašpalīdzības IETEIKUMUS STUDIJĀS, kas varētu būt noderīgi attiecībā uz akadēmisko darbu, savstarpējām attiecībām, personīgajiem jautājumiem, kas iespaido indivīda labklājību, tātad arī studijas.
Nav iespējams piedāvāt vienotu recepti visiem, jo katram cilvēkam ir sava pieredze, kas nosaka, kuri jautājumi katru nodarbina vairāk. Iespējams, ka šeit varat atrast ko sev noderīgu.
Iesakām iepazīties ar ieteikumiem studijās. Varbūt, ka izdosies rast kādu atbildi uz patlaban sev aktuālu jautājumu, kas ļaus labāk justies un produktīvāk virzīties uz saviem mērķiem, vai arī palīdzēs atpazīt kādus jautājumus, par kuriem būtu vērts konsultēties.
I STUDIJU UZSĀKŠANA
Studiju uzsākšana. Kam pievērst uzmanību?
Studiju ikdiena. Ieteicamā rīcība
Sadarbība ar vecāko kursu studentiem – mentoriem
Ja ģimenē esi pirmais, kurš studē augstskolā
Vecāku atbalsts, uzsākot studijas
II STUDIJU MOTIVĀCIJA
Veiksmīga studenta rīcība
Efektīvi studiju ieradumi
Laika plānošana
Motivācijas attīstīšana
Bailes no neveiksmes
Vilcināšanās iemesli
Kā pārvarēt vilcināšanos
Mērķu uzstādīšana
III STUDIJU PRASMES
Lekciju pieraksti
Aktīvā klausīšanās
Mācību uzdevumu izpildes uzsākšana
Akadēmiskie rakstu darbi
Uzrakstītā referāta pārbaude
Diskusija- argumentēšana
Līdzdalība semināros
Gatavošanās eksāmeniem
IV PERSONĪBAS RESURSI UN RISKI
Dzīvesspēks
Dzīvesspēka attīstīšana
Pašcieņa
Problēmu risināšana
Sabalansēta ikdiena
Stresa izpausmes
Stresa pārvaldīšana
Ilgas pēc mājām
Vientulība
Sociālā trauksme
Pastāvīga trauksme
Personības no alkohola atkarīgo ģimenēm. Dzīves atziņas.
Atkarība no datoriem
Pārrautas attiecības
Grūtības intīmās attiecībās
Depresija
Palīdzība draugam, kurš domā par pašnāvību
Ja pārciesta seksuālā vardarbība
Drauga palīdzība vardarbībā cietušajam
Pasargāšanās no ļaunprātības
Ēšanas ieradumi
Alkohola lietošana
Konfliktu risināšana
Ieteikumu sagatavošanā izmantoti:
Eiropas un pasaules vadošo universitāšu Interenta resursi.
LU veikto 1. kursa studentu psiholoģiskās adaptācijas pētījumu rezultāti: 2000/ 2001; 2001./2002., 2002./2003. un 2006./2007. akadēmiskajos gados. Pētījumu veica: S. Miezīte & S. Voitkāne
Šajās dienās mēs visi, LU darbinieki un studenti, esam izrauti no ierastā dzīves ritma un nokļuvuši it kā citā realitātē. No studentiem vairāk dzirdam satraukumu par to, kā tagad paveikt studiju darbus šajos citādajos apstākļos, īpaši satraukti ir tie, kuriem šopavasar jāpabeidz iesāktie bakalaura un maģistra darbi. Strauji esam pārgājuši uz attālinātām studijām, darbu un, jā, uz attālinātām attiecībām. Daži ieteikumi mums visiem, kā saglabāt mieru šajā laikā.
Ja jūties satraukts, noraizējies, apjucis, dusmīgs – atceries, ka tavas izjūtas ir normālas reakcijas uz pārmaiņām.
Pārmaiņas lielākai daļai ir satraucošas. Un lielākā daļa cilvēku sākotnēji pārmaiņas negrib pieņemt, pretojas tām. Mums šobrīd visa ierastā ikdiena ir jāmaina. Iespējams, daudziem jauniem cilvēkiem šāda veida krīze ir pirmoreiz dzīvē. Un tomēr, aicinu pārdomāt iepriekšējo pieredzi un atcerēties kādu izaicinošu situāciju, kas radīja pārdzīvojumus un ko izdevās veiksmīgi pārvarēt – kas tad notika, kā es rīkojos, kas palīdzēja krīzi pārvarēt? Kāda īpaša rīcība, kāda ideja, moto, varbūt pat dziesma. Ko tad darīji? Paslavē sevi, ka tiki ar to galā, un tici, ka tiksi galā arī šoreiz. Un kas no tā, ko darīji, domāji utt. tad, tev varētu palīdzēt šoreiz? Vai saskati ieguvumus tajā, kā pārvarēji iepriekšējo krīzi? Vai tici, ka arī šoreiz viss galu galā būs labi?
Runā ar citiem par notiekošo, par savām sajūtām un pārdzīvojumiem.
Šobrīd sociālie tīkli ir pārpludināti ar ieteikumiem, padomiem, norādījumiem, uzmundrinājumiem. Krietni mazāk cilvēki dalās ar saviem pārdzīvojumiem un emocijām šajā laikā. Sociālie tīkli ierasti nav vieta, kur rādīt savas bailes, nedrošību, satraukumu (nu jā, izņēmums ir dusmas un sašutums par kāda cita nepareizo rīcību). Tomēr atrodi iespēju sarunāties ar citiem un pastāstīt, kā šobrīd jūties.
Uzturi attiecības ar ģimenes locekļiem, tuviniekiem un draugiem, kā nu tas šajos apstākļos iespējams.
Diemžēl, ar daudziem tuviniekiem un draugiem šoreiz jāizmanto attālinātās komunikācijas iespējas. Tas nav tas pats, kas klātienes tikšanās, un tomēr labāk nekā nekas. Tiem, kuri ir karantīnā vai pašizolācijā, var būt īpaši smagi, jo citi cilvēki mums ir vajadzīgi. Hormons, kas izdalās, saņemot līdzjūtību un mierinājumu vai paužot līdzjūtību un mierinājumu citiem, ir mūsu dabiskās “zāles” pret stresu. Kā jau iepriekš minēts, runā par saviem pārdzīvojumiem ar citiem. Un saprotoši uzklausi, ja tavs draugs stāsta par to, cik viņam grūti. BEZ NELŪGTIEM PADOMIEM, jo to visapkārt tiešām netrūkst.
Ievēro dienas režīmu un ritmu.
Šobrīd, iespējams, vairāk nekā iepriekš mums visiem jāprot pašiem organizēt savu laiku. Ja zini, ka Tavs elastīgais dienas režīms Tev palīdz tikt galā ar visiem pienākumiem un atbildībām, tad viss kārtībā. Ja nē, uzturi dienas režīmu un IEVĒRO TO. Saplāno dienu, nedēļu, atzīmē visus uzdevumus, kas jāpaveic. Studentiem parasti ikdienā iesaku ievērot ierasto ritmu, kāds ir tad, kad ir lekcijas – 1,5 stundas aktīva darba, tad pauze. Atkal 1,5 stundas darba, un garāka pusdienu pauze.
Neesi strikts pret sevi, ja neizdevās to dzelžani ievērot, ja vien zini, ka centies. Daudziem palīdz apziņa, ka šajā laikā arī citi mācās vai strādā. Iespējams, ir vērts ar saviem draugiem vai kursabiedriem vienoties par kopīgu studiju laiku, kaut arī tas ir attālināti, un “ starpbrīžos” pačatot par to, kā sokas, kas neskaidrs utt.
Ieplāno aktivitātes, kas sagādā prieku un gandarījumu.
Savā dienas režīmā ieplāno aktivitātes, kas sagādā prieku un gandarījumu. Jā, iespējams, daudziem ir jāatsakās no kādām iemīļotām, ierastām aktivitātēm. Tomēr varianti noteikti ir. Sports, pastaigas, svaigs gaiss pēc būtības ir obligātas J. Un nepalaid garām iespēju kārtīgi izsmieties, pa ja tu domā, ka esi nopietns, nosvērts cilvēks. Smieklu pozitīvā iedarbība uz emocijām un fizisko ķermeni nav apšaubāma.
Atceries paēst un ēd veselīgi
Esot mājās, ledusskapis un cepumu plaukts ir tuvāk nekā parasti. Tie, kuriem darbu vai stresu dēļ nav apetītes, savukārt var aizmirst par ēdienu. Arī ēdienreizēm tādēļ vērts uzturēt grafiku. Zini, ka veselīgs uzturs vajadzīgs arī Tavai smadzeņu darbībai!
Atrodi veidu, kā paust savas emocijas
Un vēlreiz – atrodi veidu, kā paust savas emocijas – sarunājies, raksti dienasgrāmatu, zīmē, raksti dzejoļus, vēstules, mūziku – kas vien ir tev piemērotais veids.
Tomēr daļa vai nu ārkārtas stāvokļa dēļ, vai kādu citu pārdzīvojumu rezultātā var just, ka emocionālās grūtības ir pārāk lielas un nav spēka pārdzīvot notiekošo un dzīvot savu ikdienu.
Krīzes notikumi parasti izraisa:
- Neziņu, nedrošību
- Trauksmi
- Bailes
- Bezspēcību, bezpalīdzību
- Vainu
- Aizkaitināmību, dusmas
- Skumjas, sēras
Hronisks stress parasti izraisa
- Darbaspēju samazināšanos
- Garastāvokļa izmaiņas
- Nespēku vai trauksmes sajūtu
- Emocionālu un fizisku izsīkumu
- Grūtības atslābināties atpūtas laikā
- Neizskaidrojamas fiziskas sūdzības, piemēram, sāpes ķermenī vai sāpes vēderā. * (autors Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB), Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (LĀPA))
Ja jūti, ka nepieciešama palīdzība emociju pārvarēšanai, ir vairākas iespējas. Ir organizācijas, kas piedāvā bezmaksas psihologa vai psihoterapeita konsultācijas emocionālā atbalsta saņemšanai. Piemēram, Latvijas Psihoterapeitu biedrība sadarbībā ar Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociāciju (tel.26489504, e-pasts atbalstslab@psihoterapija.lv). Daļa psihologu un psihoterapeitu piedāvā konsultācijas par samazinātu maksu. Diennakts palīdzība grūtās situācijās pieejama pa telefonu, zvanot Krīžu un konsultāciju centram “Skalbes” (tel. 67222922, 27722292).