Akadēmiskais centrs
Projekta statuss uz 30.04.2012.
Projekta mērķis ir konstruēt instrumentu lokālā gravitācijas lauka anomāliju izpētei, mērot lauka horizontālo komponenti. Lietojot gravimetrus, iespējams noteikt tikai vertikālās komponentes lielumu, lai noteiktu horizontālās komponentes lielumu un virzienu nepieciešams izmērīt leņķi starp gravitācijas lauka virzienu un astronomisko vertikāli, šai nolūkā jākombinē precīzi astrometriski novērojumi ar precīziem gravitācijas lauka virziena mērījumiem. Šādi mērījumi kļuvuši iespējami pateicoties virknei nesenu zinātnisku un tehnoloģisku panākumu:
- precīzu zvaigžņu astrometrisko pozīciju katalogu izveidi, lietojot gan no satelītiem veiktus novērojumus, gan automatizētus masveida novērojumus ar uz Zemes bāzētiem instrumentiem,
- Lādiņ saites matricu tehnoloģiju attīstību, kas ļāvusi būtiski palielināt attēlu iegūsanas ierīču jutību, precizitāti un lietošanas automatizācijas iespējas,
-būtisku līmeņrāžu precizitātes un lietošanas ērtību pieaugumu, ļaujot ātri un precīzi noteikt gravitācijas lauka virzienu.
Zenītteleskopi šādu mērījumu veikšanai ir vai tiek konstruēti vairākās valstīs, taču to skaits pagaidām ir mazs. Mūsu iecere ir izveidot mazgabarīta, lētu un vienkārši lietojamu instrumentu, izmantojot standarta komponentes un uzsvaru liekot uz datortehnoloģiju un oriģinālu aprēķina algoritmu pielietojumu.
Aizvadīta projekta pirmā puse. Šai laikā izgatavots instrumenta prototips, iepirktas un konstrukcijā integrētas būtiskākās aparatūras komponentes.
Tiek veidota zenītteleskopa vadības programmatūra un ar to saistītie aprēķinu algoritmi, tai skaitā atbalsta zvaigžņu kataloga piekļuves modulis, astrometrisko zvaigžņu redzamo vietu aprēķina modulis, zenīta pozīcijas aprēķina modulis, gravimetriskas apakšsistēmas (precīzijas līmeņrāža) vadības un datu apstrādes programmatūra. Veikti novērojumu seansi, kas parādījuši, ka abu apakšsistēmu darbība labi atbilst plānotajiem parametriem.
Balstoties uz komplekso novērojumu rezultātiem precizēts instrumenta ģeometrijas modelis, izstrādāts tā parametru aprēķina algoritms, tas ļauj līdz galam realizēt zenīta novirzes novērtēšanu. Iegūti pirmie reālie zenīta novirzes novērtējumi.
Sākta novērojumu procesa automatizācijas algoritmu izstrāde un realizācija.
Uzsākta instrumenta konstrukcijas papildināšana ar CCD matricas centrēšanas mehānismu un soļu motora bloku aparātu moduļa pagriešanai, kas nepieciešams novērošanas procesa automatizācijai.
Paralēli tiek veikts darbs pie Latvijas reģiona ģeoīda datu apkopošanas un teorētiskie pētījumi par gravimetrisko un vertikāles novirzes datu kombinētu izmantošanu lai varētu interpretēt zenītteleskopa mērījumu rezultātus, izvēlēties mērījumiem piemērotākās vietas. Tiek veikta GNSS LATPOS un EUPOS-Rīga datu apstrāde ar Bernes programmatūru gravitācijas lauka anomāliju struktūras izzināšanai.