Inta Urbanoviča
Latviešu valodas īpatnības internetā
 

Inta Urbanoviča, Ingrīda Pauniņa
Izplatītākie neprecizitāšu tipi interneta portālu ziņās
 

Dite Liepa
Ziņu žanra raksturojums  interneta portālos
 

Aija Priedīte
Kādu valodu lietojam interneta ziņu portālos – ārvalstu prakse
 

Jānis Kušķis
Moderni vārdi bez nozīmes
 

Dace Sokolova
Korektora darba specifika, strādājot ar ziņu tekstiem
 

Andra Kalnača
Virsraksti interneta portālu ziņās

Kopš apmēram 10 gadiem pasaule ap mums mainās tik strauji, ka jēdzieni un vērtības, kas mums šodien šķiet jaunas un svarīgas, rīt jau būs novecojušas. Pasaules globalizācija, kas pirms desmit gadiem šķita tik tālu prom, ir mūs apsteigusi un mēs jau esam kļuvuši par tās neatņemamu sastāvdaļu. Tehnikas attīstība ļauj mums dažu stundu laikā nonākt jebkurā pasaules malā, globalizētais tūrisms mums padara jebkuru zemi vai kontinentu pieejamu. Agrākais nacionālais lepnums, tādi lieluzņēmumi kā „Siemens”, „Bosch”, „Fords”, „Findus” utt.,  ir tikai paturējuši savu vārdu, savu zīmolu, viss cits ir globalizētās pasaules sastāvdaļa, sākot ar izejvielām un  darbaspēku un beidzot ar vietu, kur prece tiek ražota. Taču vislielākās izmaiņas pasaules globalizācijā ir notikušas un vēl joprojām notiek komunikācijas laukā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģija ir pilnīgi izmainījusi mūsu apkārtni un arī mūs pašus.

Vēl nesen smējāmies par mobilo telefonu lietotājiem, tagad piederam paši šai saimei.

Cik gadus pazīstam e-pasta un interneta jēdzienus? Vairumam tie nebūs pat desmit gadi.

Lai gan aizvien vairāk  cilvēku kļūst par šīs jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pasaules aktīviem dalībniekiem, tad šeit tomēr  notiek zināma noslāņošanās. Manai paaudzei internets ir ērts ziņu avots, taču informācijas un komunikācijas tehnoloģijas fantastiskās dimensijas izmantoju ļoti maz. Toties jaunā paaudze, tie starp 10-30, ne tikai izmanto šo virtuālo pasauli, bet tajā dzīvo.

Citēšu amerikāņu zinātnieku Marku Prenski (Marc Prensky), kas runā par digitālās pasaules iedzimtajiem un digitālās pasaules imigrantiem. Manuprāt, šī ir ļoti trāpīgi izmantota sociālpolitiska metafora. Iedzimtie vai pamatiedzīvotāji no vienas puses un imigranti no otras puses, politisko strīdu daudzkārtējs iemesls mūsu globalizētajā pasaulē.

Nelabprāt vēlamies nonākt imigranta statusā.

Taču man jāatzīst, ka vai nu man tas patīk, vai nē, šajā digitālajā pasaulē, pašai negribot,  imigrante esmu arī es, un ļoti, ļoti daudzi līdz ar mani, bet šī jaunā paaudze, kas uzaugusi kopā ar digitālās pasaules attīstību ir digitālās pasaules iedzimtie.

Te jau esam nonākuši pie filozofiskas diskusijas. Kādas iespējas šī digitālā pasaule mums piedāvā un kā mēs tās izmantojam? Vai šī digitālā pasaule mums uzliek arī atbildību un pienākumus? Atbildību un pienākumus pret ko? Šeit jau briest konflikts starp digitālās pasaules imigrantiem un iedzimtajiem.

Digitālās pasaules imigranti domā klasiskās struktūrās un vērtībās, taču digitālās pasaules iedzimtie domā citās struktūrās un vērtībās. Šī jaunā domāšana izraisa neizbēgamas domstarpības starp šo dažādo nostāju pārstāvjiem.

Digitālo pasauli dominē iedzimto domas, attīstības prasības, lietojums un stratēģija, un mums imigrantiem nekas cits neatliek kā, vai nu piemēroties šai digitālajai pasaulei un tajā kaut cik integrēties, jeb palikt ārpusē, izolācijā un aizvēsturē.

Interneta ziņu portāli ir maza, taču ļoti svarīga un ietekmīga daļa no šīs digitālās pasaules. Jaunajā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pasaulē kustība notiek ar neaptveramu ātrumu. Īsā laikā redakcijas var saņemt milzīgu ziņu klāstu no visas pasaules, ko iespējami ātri, pirms tas paspējis novecot, un pirms to paspējis izplatīt kāds cits, ir jānogādā pie klienta. Piedevām šī pasaule ir tikpat kā anonīma, jo klients neredz un nedzird ziņu izplatītāju. Protams, ka šāda anonimitāte, lielais ātrums un ziņu daudzums var izsaukt mazliet ’’huligānisku’’ pieeju klasiskām ziņu izplatīšanas vērtībām, jo, kamēr klients attapsies, šīs ziņas jau būs novecojušas, pazudušas no ētera un parādījušās jaunas, kas aizņems klientu prātus.

Vai tādēļ digitālās pasaules imigrantiem, būtu jāsamierinās ar paviršībām, kas tiek pamatotas ar to, ka tempi ir tik ātri un apjomi tik lieli, ka tādiem sīkumiem, kā koptai valodai, vairs neatliek laika?

Analizējot Latvijas interneta ziņu portālus mūsu projekta darba grupa nonāca pie slēdziena, ka portālu žurnālistiem un redaktoriem daudzkārt ir ļoti pavirša attieksme pret latviešu valodu, nemaz nerunājot par komentāru un atsauksmju rakstītājiem.

Rodas filozofisks jautājums, vai digitālās pasaules imigrantiem ir jāpieņem un jāsadzīvo ar šo digitālās pasaules iedzimto valodas kultūru?

Šādā sakarībā šķita interesanti uzzināt, kā šo problēmu risina citās valstīs, un vai to vispār uzskata par problēmu.

Šim nolūkam tika izraudzītas divas valstis Eiropā. Pirmkārt, Vācija, kā liela un ietekmīga valsts ar vairāk nekā 80 miljonu vācu valodas runātāju.

Otrkārt, Zviedrija, kas atrodas pasaules notikumu perifērijā, kur runā maz izplatītu valodu ar aptuveni 8 miljoniem zviedru valodas runātāju. Piedevām Zviedrijas valdība daudzus gadus ir izturējusies pavirši un augstprātīgi pret savas valodas kopšanu.

Interese tika pievērsta trim pamatjautājumiem:

- Vai eksistē kādi vispārīgi noteikumi, kas regulē valodu interneta ziņu portālos?

- Vai interneta ziņu portālos jālieto standartizēta valoda?

- Vai komentāri/atsauksmes tiek cenzētas? Ja jā, kas cenzē un kā?

Par Vācijas interneta ziņu portālu  valodas lietojuma praksi izdevās uzzināt ar tiešu interviju. Intervējamais  pats bija beidzis interneta žurnālistikas akadēmiju Hamburgā un kādu laiku strādājis kādā vācu interneta ziņu portālā.

Šis cilvēks bija ārkārtīgi pārsteigts par maniem jautājumiem, un es, savukārt, biju ļoti pārsteigta par ļoti skaidrām un konkrētām atbildēm.

Uz pirmo jautājumu „Vai eksistē kādi vispārīgi noteikumi, kas regulē valodu interneta ziņu portālos?" atbilde bija šāda:

Interneta ziņu portāli nav „miskaste”, vai izklaides forums, tie ir nopietni ziņu avoti, kam jāvar uzticēties. Nav vispārēji valstiski regulēti noteikumi, kas nosaka kā jāraksta attiecīgajā portālā. To nosaka attiecīgās redakcijas galvenais redaktors, vai lielajās izdevniecībās galvenais direktors. Katrai ziņu portāla redakcijai ir redakcijas rokasgrāmata, kas ietver kā ortogrāfijas, tā stila un sintakses vadlīnijas, kas attiecīgajā redakcijā ir obligātas.

Salīdzinājumam lasītājs var aplūkot dažādus Vācijas ziņu portālus:

www.spiegel-online.de www.tageschau.de

www.fazonline.de
www.focus.de

Vācijā ziņu rakstīšana interneta portālos tiek uzskatīta kā īpaša māka, kas ir jāmācās. Šai mākai joprojām pamatā ir vispārībā pieņemtie žurnālistikas pamatprincipi - kas, kad, kur, no kurienes, kāpēc un kā -  taču rakstīšanas tehnika, stils un struktūra ir pielāgota interneta lasītājam.

Pirmajā rindkopā jābūt atbildei uz visiem kas, kad, kur, no kurienes, kāpēc un kā, lai lasītājam būtu viss skaidrs un viņš/viņa uz vietas zina, vai lasīt  tālāk, vai nē. Otrs pamatprincips, teksti nedrīkst būt gari un ūdeņaini. Tiem ir jābūt labi strukturētiem, loģiski pārdomātiem un informatīviem. Teikumiem jābūt iespējami īsiem.

Žurnālistikas kursos studenti mācās, kā ziņu aģentūru ziņojumus pārveidot saprotamā, viegli uztveramā un uzticamā tekstā. Tieši ticamības vai patiesības faktors ir svarīgs katrai aģentūrai.

Katrs ziņojums tiek vairāk kārt pārbaudīts pirms to palaiž interneta ēterā, katram citātam tiek prasīta citētāja atļauja. Neviens, sevi cienošs interneta ziņu portāls, nenodod lasītājam tālāk kaut kādas nepārbaudītas sensācijas. Tas ir pret žurnālistikas ētiku.

Redakcijā redaktori vienmēr strādā pārī, viens raksta, otrs rediģē. Tādēļ kļūdas gadās ļoti reti. Kļūdas var gadīties pa nakti, kad redakcija nestrādā pilnā sastāvā, bet līdz rītam tās garantēti ir izlabotas.

Tātad, neskatoties uz to, ka tempi ir zibenīgi, informācijas klāsts ir ļoti liels un konkurence milzīga, teksti tiek rūpīgi sagatavoti un pārbaudīti, pirms tos palaiž ēterā.

Uz otro jautājumu, vai interneta ziņu portālos jālieto standartizēta valoda, atbilde bija šāda:

Visas ziņu aģentūras lieto standartizētu vācu valodu un „Dūdens” ir kā āmen baznīcā.

Toties standartizētās valodas ietvaros ir daudz variantu, bet katra portāla redakcija sevi uzskata par valodas lietošanas priekšzīmi citiem lietotājiem.

Tieši šis fakts man šķiet īpaši interesants. Neskatoties uz interneta vides ātrumu, lielumu un anonimitāti, redakcija uzskata, ka paškritika un pašcieņa nosaka valodas kvalitāti tieši manā portālā. Tātad tas ir zem redaktora goda laist ēterā pusgatavus, paviršus un nepārbaudītus tekstus. Tātad redaktors identificējas ar savu portālu un tekstu, ko tas nodod tālāk lasītājam.

Mani īpaši pārsteidza atbildes par komentāru cenzūru. Kopīgi aplūkojām dažus politiska rakstura tekstus un tiem pievienotos komentārus Delfu un Apollo  portālos. Par tiem šis cilvēks izteicās: Tie nav komentāri, tā taču ir tāda bezjēdzīga ņirgāšanās un pļāpāšana. Neviens sevi cienošs ziņu portāls Vācijā kaut ko tādu neievietotu.

Komentāros ievieto tikai lietišķus ziņojumus par lietu. Delfu komentāros taču neviens nerunā par lietu, bet emocionāli spriedelē, kā pie alus glāzes.  Portāla redaktors ir taču arī atbildīgs par komentāriem.

Latvijā nav. Latvijas ziņu portālos Delfi un Apollo ir īpaši norādīts uz to, ka redaktors nav atbildīgs par komentāriem. Tātad ļoti atšķirīga pieeja redaktora atbildības apjomam un  saiknei ar sabiedrību.

Uz manu jautājumu, kur tad cilvēki izgāž savas emocijas, atbilde bija, ka tādām vajadzībām ir atsevišķas mājas lapas.

Aplūkojot augstāk minētos Vācijas ziņu portālus un komentārus, redzam, ka parasti ziņu portālam ir kopīgs forums, kur var ievietot atsauksmes taču tās visas ir lietišķas diskusijas.

Pie Vācijas interneta ziņu portāliem bieži ir pievienoti tā sauktie ”blogi”. Šie atklātie „blogi” uzaicina sabiedrību piedalīties kādā diskusijā par noteiktu tēmu.

Taču arī tie tiek norobežoti no neētiskiem traucēkļiem. Piemēram  www.focus.de ir ievietoti daudzi „blogi”, taču tos vieno norādījums „Netiquette”, tīkla etiķete.

Šeit tiek pateikts, ka „focus online blogos”   valda „Netiquette”, kā komunikācijas vadlīnija. Visus ziņojumus/komentārus pārbauda un palaiž ēterā administratori. Ziņojumus, kas satur personiskus apvainojumus, apmelojumus, pretlikumiskus tekstus vai reklāmu, redakcija bez komentāra izmet, tāpat tā rīkojas ar tekstiem, kas neattiecas uz lietu.

Diemžēl neizdevās sazināties ar kādu Zviedrijas ziņu portāla redaktoru pa tiešo, lai uzzinātu kāda ir Zviedrijas ziņu portālu valodas politika. Taču interesanti bija paanalizēt pieejamos kā televīzijas tā radio interneta ziņu portālus.

www.svt.se-Nyheter
www.sr.se

Zviedrijas televīzijas interneta portāli vispār nepiedāvā nekādu diskusiju forumu. Atsaukties var, rakstot tieši raksta redaktoram, ja uzdota e-pasta adrese, vai arī attiecīgajai ziņu redakcijai, vai arī noteiktiem žurnālistiem, kuru vārdi atrodami redakcijas pārskatā. Katram ziņu raidījumam ir atbildīgais redaktors. Tātad, protams, var nosūtīt anonīmu e-pastu kādam redaktoram, bet atklātībā tas nenonāks, jo atbildīgais redaktors atbild par visu, kas pieejams atklātībai.

Diskusijas notiek dažādos īpašos diskusiju forumos. 2006. gada 4. decembrī kādā Zviedrijas televīzijas portālā bija ievietots raksts, ka aizvien biežāk šādos forumos cilvēki apvaino viens otru, līdz pat sūdzībām tiesā un, ka tiesībsargājošās iestādes pret to ir bezpalīdzīgas. Tātad šīs mūsu ziņu portālu komentāru diskusijas notiek, bet citā vidē, taču arī šeit negrib akceptēt nekulturālus diskusiju paveidus.

Zviedrijas radio arī  ir interneta ziņu portāli.

Šeit visi analītiskie raksti ir parakstīti ar pilnu vārdu un tiešu e-pasta adresi. Katram ziņu raidījumam ir vārdiski nosaukts galvenais redaktors. Neviena no ziņu redakcijām nav anonīma un anonīmi nav arī jēgas ar to sazināties, jo anonīmi ziņojumi netiek pieņemti. Daudzi redaktori uzaicina klausītājus/skatītājus izteikt savu viedokli, bet tikai par lietu.

Zviedrijas televīzijas mājas lapā var atrast informāciju par redakciju, kas tur strādā un kā, bet par valodu nekas nav teikts. Toties Zviedrijas radio mājas lapā atrodams ziņojums par šīs redakcijas ziņu raidījumu valodas politiku, kas man šķita ļoti interesants. 

Šajā ziņojuma lapā, kas pieejama atklātībai, ir ļoti īsi un skaidri pateikts kā šim portālam ir jāstrādā un kas ir atbildīgs. Īpaši interesanti man šķiet šī ziņojuma divi punkti:

Kopta valoda

Raidījumos jālieto kopta, neitrāla, saprotama un korekta valoda.
Tas nozīmē, ka jāizvairās no emocionāliem vārdiem un jēdzieniem, kā arī profesionālas un birokrātiskas valodas. Ziņu raidījumu valodai jābūt pārdomātai, niansētai, daudzpusīgai un precīzai.

Kam ir atbildība?

Galējā atbildība par visu, kas tiek pārraidīts ir atbildīgajam,  galvenajam redaktoram.

Tātad publicēt negatavus, nepārbaudītus un nerediģētus rakstus ir zem katras sevi cienošas ziņu aģentūras goda. Par visu atbildīgs ir galvenais redaktors. Manuprāt, tieši šī tīkla etiķete, šī vēlme būt priekšzīmei valodas un patiesības izplatīšanas ziņā, varētu būt princips, kurā digitālās pasaules iedzimtie un imigranti varētu atrast kopīgu valodu arī strauji mainīgā virtuālā pasaulē.

Piemēri vācu valodas

sekmēšanai un skaidrošanai
 
Šī adrese ir kombinācija no mājas lapas, „bloga” un   foruma http://faql.de. Tur var atrast ļoti plašu informāciju par vācu valodu: par gramatiku, etimoloģiju, pareizrakstību un pareizrakstības reformu utt. utt. Lapā atrodami ļoti dažādi raksti un analīzes par vācu valodu ar norādēm uz avotiem un citām mājas lapām. Iespējams arī pašam sniegt jaunu informāciju, vai piedalīties diskusijās.

No augšējās adreses var tikt uz šādu adresi de.etc.sprache.deutsch, kur atrodama vēl plašāka informācija par vācu valodu un citām valodām. 

http://www.vds-ev.de ir vācu valodas biedrības (Verein Deutsche Sprache e.V.) mājas lapa. Šī biedrība sevi uzskata par oficiālu vācu valodas veicinātāju. Biedrība cīnās par vācu valodas tīrību un lietojumu visās jomās un pret angļu valodas ietekmi. 

http://www.gfds.de ir citas Vācu valodas biedrības (Gesellschaft für deutsche Sprache e. V.) mājas lapa. Šī  biedrība piedāvā valodas konsultācijas visiem, kas to vēlas, rīko konkursus, nodarbojas ar priekšvārdu pētniecību, izdod divus žurnālus, cenšas uzturēt saikni starp pētniecību un sabiedrību.  

Ļoti svarīga ir izdevniecības „Duden” mājas lapa http://www.duden.de. Tā ir reti pārskatāma un tieši orientēta uz patērētāju. Te var viegli atrast tirgū pieejamos vācu valodas palīglīdzekļus. Lapa piedāvā arī palīdzību un palīglīdzekļus virtuāli. 

Vācu ziņu portāli:
http://www.faz.net/s/homepage.html
http://www.spiegel.de/
http://www.tageschau.de/
http://www.zdf.de/
http://www.focus.de/

Zviedru valodas politikas

portāli
 
Šī zviedru Valodas padomes (Språkrådet) mājas lapa http://www.sprakradet.se aptver ļoti plašu zviedru valodas problēmu loku, kā arī sniedz dažādas norādes un saites. Vispirms šī mājas lapa piedāvā palīdzību kā atrast pareizo vārdu vai locījumu. Ja šis piedāvājums klientu neapmierina pastāv iespēja iesniegt savu individuālo problēmu pa e-pastu. Šī sadaļa piedāvā arī saiti ar „Lexus”, kas ir enciklopēdijas un vārdnīcu kombinācija. Šobrīd šis hibrīds satur ap 30 000 vārdu 13 valodās. Šeit atrodama saite ar iniciatīvu „skaidra valoda” (Klarspåk), kuras sākuma uzdevums bija veicināt skaidru, saprotamu un koptu valodu valsts iestādēs, bet tagad tas ir paplašināts uz zviedru valodas kopšanu vispār. Plašas ir norādes un materiāli par Zviedrijas valodu politiku. Interesanta ir arī sadaļa „aktualitātes”, kur varam atrast pēdīgo divu mēnešu informāciju un diskusijas par valodu problēmām dažādos mēdijos.

Īpaši jauki ir krāsainie un kustīgie laukumiņi ar nosaukumu „Valodas ierosinājumi” (Språktips). Šeit skaidrā valodā bez emocijām tiek izskaidrotas visparastākās valodas lietojuma novirzes no standartizētās zviedru valodas. 

Mājas lapa „Valodas aizsardzība” (Språkförsvaret) http://www.sprakforsvaret.se
ir privāta mājas lapa. Šo mājas lapu uztur un veido cilvēku iniciatīva, kas, pirmkārt, cīnās pret angļu valodas lielo ietekmi visās valodas lietojuma jomās. Otrkārt, šī iniciatīva grib veidot valodas politiku Zviedrijā un strādā pie zviedru valodas likuma tiesiskumu. Šajā mājas lapā var arī atrast Latvijas ”Valsts valodas likuma” tulkojumu zviedru valodā.

Zviedru ziņu portāli:
http://www.svt.se/nyheter
http://www.sverigesradio.se/