Projekta grupas dalībnieku publikācijas

Dace Sokolova
Korektora darba specifika, strādājot ar ziņu tekstiem

Andra Kalnača
Virsraksti interneta portālu ziņās

“Baltic News Service” (BNS) ir lielākā informācijas un ziņu aģentūra Baltijas valstīs, kas darbību sākusi 1991.gadā. Katru dienu BNS piedāvā informāciju par visiem svarīgākajiem notikumiem Latvijā, Baltijā un citur pasaulē latviešu, krievu un angļu valodā. Ziņu aģentūra BNS savas ziņas piedāvā tikai internetā reālā laika režīmā, tai ir sava mājaslapa, un ziņas tā nodrošina saviem klientiem par maksu. BNS klienti ir dažādi – laikraksti, televīzijas, bankas, valsts iestādes,
vēstniecības u.c.

Šobrīd BNS strādā divas korektores, kas labo kļūdas ziņās no plkst. 9.00 līdz 20.00. Tā kā informācijas plūsma ir nepārtraukta, darbs rit ātri un saspringti. Ikdienā top dažādi materiāli, kurus korektores pārskata, galvenokārt tās ir ziņas – sabiedriski politiskās ziņas, ekonomikas ziņas, kultūras ziņas, kriminālziņas, novadu ziņas, sporta ziņas – , bet BNS piedāvā vēl daudz produktu, kuros korektores kļūdas nelabo.

Ziņas, protams, ir dažādas, pavisam īsas un ļoti garas, ļoti kļūdainas un vispār bez kļūdām. Vidēji dienā (7 stundās) viena korektore izlasa un izlabo 80–90 ziņu. Vienai ziņai var veltīt apmēram 2–3 minūtes, ļoti garām – 4 minūtes! Ziņu plūsma nav vienmērīga, mazāk ziņu ir no rītiem un vakaros, savukārt vairāk - pusdienlaikā un pēcpusdienā. Tā kā visas ziņas ir vienlīdz svarīgas, tad nav labi, ja kāda ziņa pie korektorēm aizkavējas ilgāk par 20 minūtēm.

Ziņas tapšanas gaita

Lai ziņa nokļūtu pie lasītāja, to apstrādā vairāki speciālisti.

1. Reportieris attiecīgo informāciju iegūst, apmeklējot dažādus pasākumus un notikumus, piedaloties preses konferencē, sazvanoties pa tālruni, dibinot savus kontaktus utt. Reportiera galvenais uzdevums ir pārliecināties, ka informācija ir aktuāla un ziņu avoti droši.

2. Redaktors lasa un labo ziņu saturiski, kā arī pārbauda, vai lasītājam ziņa tiek piedāvāta skaidrā, loģiskā secībā.

3. Korektors galvenokārt labo gramatiskās kļūdas, Bet, tā kā viņš lasa ziņu pēdējais pirms publicēšanas, ir jāpievērš uzmanība arī dažādām niansēm – personvārdu un uzņēmumu nosaukumiem, datumiem u.c.)

Pēdējais solis šajā procesā ir ziņas publicēšana mājaslapā. Pēc publicēšanas ziņa paliek tāda, kāda tā ir, var izlabot tikai kādus sīkumus, piemēram, kādu burtu, komatu.

Ziņas sastāvdaļas

Virsraksts – tam jābūt īsam, kodolīgam, tādam, lai labi varētu saprast, par ko ziņā būs vēstīts.

1. rindkopa – tā nedrīkst būt pārāk gara un sarežģīta, šajā rindkopā parādās tikai pats svarīgākais.

Izklāsts – šajā daļā teikumiem jābūt vienkāršiem un labi saprotamiem, pārdomātiem, lai ziņu varētu viegli uztvert.

Fona informācija – tā vēsta par to, kas jau kādreiz ir ziņots saistībā ar jauno informāciju.

Ziņu aģentūras ziņām jābūt operatīvām, īsām, precīzām, konkrētām. Tām jābūt uzrakstītām neitrālā ikdienas valodā (bez slenga, modes vārdiem, vulgārismiem, ierēdņu žargona), adresētām cilvēkiem ar viduvēju izglītību un intelekta līmeni.

Raksturīgākās ziņas

izveides nepilnības

Labojot tekstus, korektors pievērš uzmanību vairākām specifiskām teksta noformēšanas īpatnībām, kas varbūt tiešā veidā nav saistītas ar gramatiku, bet bez tām nevar iztikt labā, viegli uztveramā un saprotamā ziņā.

1. Pirmā rindkopa nedrīkst būt pārāk gara.

2. Virsrakstam saturiski jāsakrīt ar pirmo rindkopu.

Straume atkāpjas no TB/LNNK priekšsēdētāja amata (virsraksts)

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) priekšsēdētājs Jānis Straume sestdien partijas kongresā paziņoja par atkāpšanos no amata, kā arī aicināja kongresu atbalstīt kā viņa pēcteci eiroparlamentārieti Robertu Zīli. (1.rindkopa)

3. Jāpārliecinās, vai ziņai ir pievienots pareizs datums, diena, mēnesis! Ir ļoti raksturīgi tos jaukt. Jāpārbauda, vai minētie skaitļi sakrīt ar uzskaitījumu u.tml.

Pasākums notiks piecās pilsētās – Rīgā, Ogrē, Jelgavā un Valmierā.

4. Ja ir lietoti saīsinājumi, jābūt norādītam to atšifrējumam iekavās pēc pilnā nosaukuma.

“Visi bija gaidījuši, ka Kalvīti virzīs par valdības vadītāju,” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ģenerāldirektors, piebilstot, ka LTRK ir gandarīta.

5. Jebkurai minētai personai jābūt pilnam vārdam, uzvārdam un ieņemamā amata nosaukumam, pirmoreiz to minot! Tālāk tekstā lieto tikai uzvārdu. Ja kādai personai ir dubultuzvārds, tas jālieto pilnā formā visā tekstā.

Valdība šodien Valsts policijas priekšnieka amatā iecēla līdzšinējo noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas apkarotāju Aldi Lieljuksi. Godmanis valdības sēdē uzsvēra, ka Lieljuksis atbilst visām profesionālajām prasībā.

(Kas ir Godmanis? > iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.)

6. Nedrīkst jaukt darbības vārda laikus. Pārsvarā ziņās tiek lietota pagātne (jo darbība jau ir notikusi – kāds ir kaut ko pastāstījis, par kaut ko informējis utt.), tikai atsevišķos gadījumos lieto tagadni – no laikrakstiem gatavotās ziņās. Vienā teikumā nav vēlams jaukt dažādus pagātnes laikus.

Neatrodot dzīvoklī savu draudzeni, Dinevičs devies prom un vairākus mēnešus slēpās no policijas, līdz viņu apcietināja.

Ziņu aģentūras BNS

reportieru raksturīgākās kļūdas

Ziņu aģentūras BNS korektores tekstos labo visas iespējamās
kļūdas – burtu, komatu, liekvārdības, kalku, stila kļūdas. Dažkārt gadās labot arī faktu kļūdas, piemēram, Iekšlietu ministrijas Prese centra vadītāja ziņas sākumā ir Ieva Rekšņa (vīra uzvārds), bet ziņas beigās – Zvīdre (meitas uzvārds), vai arī tekstā minēts ASV Eiropas Gaisa spēku komandieris, kaut pareizais amata nosaukums ir ASV Gaisa spēku Eiropā komandieris.
Turpmāk neliels ieskats neprecizitātēs, kas konstatētas BNS reportieru rakstītajās ziņās pirms to publicēšanas BNS mājaslapā!

Nepareiza vienskaitļa lietošana:

Valsts ieņēmuma dienests > Valsts ieņēmumu dienests
Uzņēmuma dienests > Uzņēmumu dienests
gājēja pāreja > gājēju pāreja
Kongresa nams > Kongresu nams

Morfoloģiskā saskaņošana teikumā:

notiks preses konference, kurā prezentēs jaunais produkts > ..prezentēs jauno produktu

paredzēts ministrijas, bruņoto spēku pārstāvjus un žurnālistus

iepazīstinās ar mācību norisi > paredzēts .. iepazīstināt

atrasti aptuveni 20 noķertas zivis> atrastas..

traumas guvis arī trīs pasažieris > guvuši .. pasažieri

a/s (akciju sabiedrības) “Kālija parka” direktors > a/s “Kālija parks” direktors

“Latvijas Ceļš” biedrs > “Latvijas Ceļa” biedrs

frakcijas vadītājs Vineta Muižniece > frakcijas vadītāja Vineta Muižniece

Lielo burtu lietošana:
Ģenerālprokuratūra - ģenerālprokurors
Iekšlietu ministrija - iekšlietu ministrs

(Iestāžu nosaukumi jāraksta ar lielo burtu, bet amatu nosaukumi - ar mazo burtu.)

Liekvārdība:

(Daudziem patīk piekabināt jautājumu, problēmu, gadījumu, rezultātu, gaitu un vēl citus vārdus (pats, savs), bez kuriem lieliski var iztikt.)

pārrunāja jautājumus, kas skar integrēšanos ES > sprieda/runāja

par integrāciju ES

reģistrā neiekļaus ziņas, kas saistītas ar privāto dzīvi.. > reģistrā

neiekļaus ziņas par privāto dzīvi

kaut kas, kas stipri atgādina granulas vai visādā gadījumā kādu

sasmalcinātu vielu > kaut kas, kas ļoti atgādina granulas vai kādu sasmalcinātu vielu

kā rīkoties gadījumā, ja saņemts aizdomīgs pasta sūtījums > kā rīkoties, ja saņemts…

uzstājās ar savu runu > uzstājās ar runu

pasākumā piedalīsies pats ministrs > pasākumā piedalīsies ministrs

(Lieka 'veikt' lietošana - vairumā gadījumu pietiek ar vienu pašu darbības vārdu.)

Degvielas tirgotāju asociācija aicina autovadītājus veikt degvielas iegādi tuvākajās dienās > Degvielas tirgotāju asociācija aicina autovadītājus iegādāties degvielu tuvākajās dienās.

Darba grupa ir iecerējusi veikt konsultācijas ar Eiropas Komisiju > Darba grupa ir iecerējusi konsultēties (rīkot konsultācijas) ar Eiropas Komisiju.

Atalgojuma izmaksa tiktu veikta pa daļām > Atalgojumu izmaksātu pa daļām.

“Saldus gaļas kombināts” nodarbojas ar gaļas un zivju produkcijas ražošanu > “Saldus gaļas kombināts” ražo gaļas un zivju produkciju.

(Nevietā lietots vārds nepieciešams.)

Arhitektiem nepieciešams izstrādāt šīs vietas attīstības vīziju > Arhitektiem jāizstrādā šīs vietas attīstības vīzija.

Lai apmierinātu pieprasījumu, nepieciešams atvērt ražotnes vairākās vietās > Lai apmierinātu pieprasījumu, jāatver ražotnes vairākās vietās.

Lieka ciešamās kārtas lietošana:

projekts varētu tikt pabeigts > projektu varētu pabeigt

priekšlikumi var tikt izskatīti > priekšlikumus var izskatīt

Tautas partijas valdē šogad varētu tikt ievēlēti vairāki ministri > Tautas partijas valdē šogad varētu ievēlēt vairākus ministrus

Dažādas interpunkcijas kļūdas:

(Neatdalīti divdabju teicieni, palīgteikumi, savrupinājumi, nepareiza citātu un tiešās runas iesaistīšana teikumā.)

Zaļūksnis norādīja, ka salīdzinot ar pagājušo gadu iedzīvotāju aktivitāte piesakot “labās zvaigznes’ ir ļoti līdzīga.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā mēs strādāsim un strādāsim mēs cītīgi.

Arheologi Vecrīgā, Tirgoņu ielā uzgājuši 19.gs. māju pagrabu paliekas.

Brigmanis runāja skeptiski, norādot, ka “tas nav populārs lēmums un tautai tas nebūtu pieņemams.”

Viņš norādīja, - “ja palielinātu ierobežojumus partijām, tad vienīgie, kas var pretendēt uz pārstāvniecību nākamajā parlamentā ir tie, kam ir savi masu mediji.

Stila kļūdas:

- Vienā teikumā nebūtu pieļaujami vienas saknes vārdi:

informācijas birojā informēja > informācijas birojā pastāstīja

iesniegt iesniegumu > nodot iesniegumu; iesniegt dokumentu

- Stilistiski nav pareizi nosaKA, KA:

grozījumi likumā nosaka, ka .. > grozījumi likumā noteic, ka ..

- Nepareiza formas kā sacīja lietošana:

kā sacīja Ministru prezidents, .. > Ministru prezidents sacīja, ka..

- Nav labi visu laiku lietot 'sacīja', jāmeklē sinonīmi - teica, informēja, pauda, stāstīja, pastāstīja, klāstīja u.c.

- Nav labi, ja viena rindkopa beidzas un nākamā sākas ar vienādu vārdu. Tāpat nav vēlams, ka divas vai pat vairākas rindkopas sākas ar vienu un to pašu vārdu:

valdība pieņēma zināšanai likuma koncepciju. Koncepcija paredz…

- Teikumā obligāti jābūt darbības darītājam un darbībai

1983.gadā konkursā ieguvis otro vietu

Atsevišķu vārdu nepareiza vai nevēlama lietošana:

investīcijas sastāda miljonu latu > investīcijas ir miljons latu

vest sarunas > rīkot, organizēt sarunas

nākošā sarunu kārta > nākamā sarunu kārta

uzlabot gadu atpakaļ izstrādāto projektu > uzlabot pirms gada izstrādāto projektu

bez tam nav skaidrs > turklāt nav skaidrs

vairāk kā > vairāk nekā

izteiks virkni piedāvājumu > izteiks vairākus piedāvājumus

griezties pie kāda (kur) > vērsties pie kāda (kur)

vadošā organizācija > lielākā organizācija

vadošais speciālists > labākais speciālists

atļaujas izmanto ievērojami mazāk > atļaujas izmanto daudz mazāk

ievērojamie naftas atradņu resursi > lielie naftas atradņu resursi

cena ievērojami palielinājās > cena būtiski palielinājās

Citvalodu īpašvārdu atveides problēma

Franču valodā pazīstamā arhitekta vārds un uzvārds ir Bruno Deslandes, latviešu valodā pēc izrunas to atveidojam kā Bruno Delands. Ir sastopami arī citi varianti – Delāns, Deslandess. Turpretī viņa sievas premjera padomnieces vārds un uzvārds tiek rakstīts Sanita Pavļuta-Deslandes.

Kas ziņās netiek labots

1. Uzņēmumu, iestāžu u.c. nosaukumi netiek laboti, pat ja tie neatbilst latviešu valodas normām, bet tā ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā:

“LATEKO BANKAS” valdes priekšsēdētājs žurnālistiem norādīja, ka šis ir jau otrais sindicētais kredīts šajā gadā.

(Bankas nosaukums nebūtu jāraksta ar lielajiem burtiem, bet tāda ir bankas prasība.)

2. Personu vārdus un uzvārdus nevar labot, jo tie ir fiksēti pasē vai citos oficiālos dokumentos:

Raivo Koppelam Vidzemes apgabaltiesa pērn novembrī piesprieda 14 gadus un sešus mēnešus cietumā, Naurim Nottem - 15 gadu.

(Tradicionāli latviešu valodā dubulto tikai skaneņus – l, m, n, r.)

3. Ļoti nelabprāt korektorēm ļauj labot virsrakstus un pirmās rindkopas. Parasti, ja tiešām nepieciešami kādi nopietnāki labojumi (izņemot elementāras kļūdas), tie tiek saskaņoti ar redaktoru.

Lielbritānijas vīzas saņemšanai būs nepieciešami pirkstu nospiedumi > Lai saņemtu vīzu, vajadzēs pirkstu nospiedumus.

Naftas cenas pēc svārstībām nedēļu noslēdz uz pieauguma nots> naftas cenas nedēļas beigās ir palielinājušās

4. Publicistikā parasti citātus atstāj nelabotus, tomēr BNS korektores tos labo droši, nemainot tekstā izteikto domu.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks norādīja, ka “migrācijas problēmas ir būtiski pacelt pašreiz, kad arvien vairāk ekspertu saka, ka nezina kādās krustcelēs nonākusi ES”. > Ārlietu ministrs Artis Pabriks norādīja, ka “migrācijas problēmas ir būtiski uzsvērt/izcelt/aktualizēt/par problēmām ir svarīgi runāt pašreiz, kad arvien vairāk ekspertu atzīst, ka nezina, kādās krustcelēs nonākusi ES”.

“Mazas valstis vienmēr ir spēlējušas un arī turpmāk spēlēs lielu lomu Eiropas ekonomikas attīstībā,” biznesa forumā atgādināja Luksemburgas tirdzniecības kameras viceprezidents. > “Mazām valstīm vienmēr ir bijusi un arī turpmāk būs liela loma Eiropas ekonomikas attīstībā,” biznesa forumā atgādināja Luksemburgas tirdzniecības kameras viceprezidents.

Ir gan arī citāti, kuros nav saprotams, ko varētu izlabot citādi, un tie paliek nelaboti.

“Krīzes grūtniecības centrā arī skaidrojam, ka aborts ir, ja sievietē ieliek šķēres un izgriež dzīvību,” pastāstīja centra sabiedrisko attiecību speciāliste.

Programmas tehniskās

iespējas

1. Nav slīpraksta, tāpēc gan tiešā runa, gan dažādu uzņēmumu un iestāžu nosaukumi, gan grāmatu, žurnālu nosaukumi, gan vārdi pārnestā nozīmē un citās valodās tiek likti pēdiņās.

“”Jaunais laiks” redz vairākas pretrunas starp koalīciju veidojošajām partijām - starp Tautas partiju un Zaļo un zemnieku savienību par pašvaldību reformu, bet par robežlīguma noslēgšanu varētu būt problēmas ar “tēvzemiešiem”,” teica Valdis Dombrovskis.

Būvmateriālu ražotājas "Lode" valdes priekšsēdētājs Jānis Slesars pastāstīja: “Meitasuzņēmuma ”Kalnciema ķieģelis" pamatkapitāls jāpalielina, lai nodrošinātu uzņēmuma attīstību un jaunu produktu ražošanu.”

2. Nešķir domuzīmi un defisi.

Pirmdien asinis varēs nodot Tukuma Sarkanajā Krustā, otrdien - Ērgļu kultūras namā, trešdien asinis varēs ziedot Liepājas augstskolā, ceturtdien - Bauskas poliklīnikā, bet piektdien - Investīciju un attīstības aģentūrā Rīgā.

Negadījums noticis plkst.23 uz ceļa Birži-Ilūkste.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sāks sarunas ar Saeimā iekļuvušajām partijām.

3. Neliek atstarpes starp gadskaitli un gadu, datumu un mēnesi, saīsinājumiem, lai atvieglotu meklēšanu “BNS arhīvā”.

Pirmo medpunktu 26.novembrī atvērts NATO preses centrā.

No 2007.gada 1.janvāra paplašinās kompensējamo zāļu sarakstu.

“Latvijas valsts meži” izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus - izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c.

Valodas kvalitātes

uzlabošanas veidi

Par valodu un kļūdām ziņu tekstos tiek runāts ļoti daudz, bet viena no galvenajām problēmām ir temps, kādā tās top. Līdz ar to ir daudz neuzmanības kļūdu un elementāru neprecizitāšu. Otra problēma ir lielā kadru mainība. Tad, kad reportieris ir iemācījies gan tekstuāli, gan gramatiski noformēt ziņas, viņš diemžēl aiziet prom. Un apburtais loks sākas no gala!

1. BNS korektores strādā ar katru reportieri individuāli – norāda uz katra rakstītāja raksturīgākajām kļūdām. Ja tiek pamanīta kāda kļūda, kas atkārtojas vairākās kāda reportiera ziņās, vai nu mutvārdos vai e-pastā tiek norādīts uz to, izstāstīts un pamatots!

2. Korektores ir izstrādājušas konspektīvu materiālu par visām raksturīgākajām reportieru kļūdām, kuru regulāri papildina un ar kuru iepazīstina reportierus.

3. Šobrīd kopā ar redaktoriem ir savāktas katra reportiera 10 ziņas - tādas, kādas tās ir uzrakstītas un nonāk pie redaktora! Tajās vēlreiz izlabotas un analizētas kļūdas. Nelabotais variants tiks vēlreiz piedāvāts reportierim, un viņa uzdevums būs atrast savā tekstā neprecizitātes.

Uzziņu materiāli, kas tiek

izmantoti tekstu labošanā

- Dažādas vārdnīcas (piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīca 8 sējumos. R., Zinātne; Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. R., Avots; Sinonīmu vārdnīca. R., Avots, 1998; Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R., Avots, 2005; Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. R., Nordik, 2004)

- Gramatikas (R.Koluža. Latviešu valodas rokasgrāmata. Tā vai šitā 9.-12.klasei. R., Avots, 2002; B.Ceplīte, L.Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika. R., Zvaigzne, 1991)

- Grāmatas par valodas kultūru (V.Skujiņa. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. R., Zvaigzne, 1999; I.Freimane. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. R., 1993; Dz.Paegle, J.Kušķis. Kā latvietis runā. R., Zvaigzne, 1994. u.c.)

- Dažādi materiāli, kas atrodami internetā un presē (LZA Terminoloģijas komisijas mājaslapa http://termini.lza.lv/; Valsts valodas komisijas mājaslapa http://vvk.lv/; Eirožargona skaidrojošā vārdnīca u.c.)

- Tiek krāta noderīga informācija, ko var ļoti ātri izmantot, ja nepieciešams, piem., ārvalstu vēstnieku vārdi un uzvārdi latviešu valodā; politiķu, uzņēmēju vārdi un uzvārdi – Ainārs Šlesers, Ainars Baštiks; jauni termini)

Raksturīgākās grūtības,

labojot tekstus ziņu aģentūrā

1. Nav iespējams iegūt operatīvi informāciju par tieši kādā konkrētā brīdī aktuālu lietu, jo valodnieki un dažādas iestādes, kas normē literāro valodu, operatīvi nereaģē uz valodas aktualitātēm, piemēram, oktobra vidū, kad Rīgas dome lēma par sabiedrisko transportu, bija problemātiski izvēlēties precīzāko terminu:

Kompostrētājs – Kompostieris – Kompostrieris – Kompostrs

Terminoloģijas komisija joprojām nav atbildējusi, kuru terminu lietot. Līdzīga problēma bija ar vārdiem paraolompiskās spēles - paralimpiskās spēles. Sākumā lietojām paraolimpiskās spēles, tagad esot jālieto – paralimpiskās spēles!

2. Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā sagādā problēmas. Ziņu aģentūrā strādā ļoti zinoši tulki, ar kuru palīdzību tiek risināta šī problēma, bet diemžēl ne vienmēr visam var izsekot līdzi.

No 30.novembra līdz 1.decembrim Latvijā viesojās NATO Militārās komitejas vadītājs Raymond Henault. 30.novembrī gan Aizsardzības ministrija, gan Nacionālie bruņotie spēki informācijā presei šo vārdu atveidoja kā Reijs Heno, savukārt Saeimas preses dienests savā informācijā lietoja Reimonds Henaults. 1.decembrī kāds iedomājās pajautāt, ko par šo personvārdu domā tulki, un izrādījās, ka pareizi šim vārdam un uzvārdam jābūt atveidotam – Raimons Eno.

3. Lielo sākumburtu lietošana valodas praksē ir ļoti nekonsekventa un pašreizējie noteikumi ir nepilnīgi un pat variatīvi.