Projekta grupas dalībnieku publikācijas

Andra Kalnača
Virsraksti interneta portālu ziņās

Virsraksts ir īpašs publicistikas tekstu paveids, kas īsi un lakoniski norāda uz svarīgāko informāciju sekojošā tekstā. Virsrakstu ikviens preses izdevuma vai interneta ziņu portāla lasītājs izlasa vispirms un pēc tā spriež par turpmākajā tekstā gaidāmo informāciju un nepieciešamību vispār šo rakstu lasīt. Tāpēc virsrakstam ir īpašas funkcijas – teksta adresāta ieinteresēšana un ietekmēšana, kā arī informācijas ticamības ilūzijas radīšana (Брандес 2004, 197).

Virsraksta sevišķās funkcijas tiek ikvienā uzsvērtas arī grafiski – parasti izmēra un krāsas ziņā no pamatteksta atšķirīgiem burtiem (Арнольд 2002, 345; Verdonk
2002, 4).
Taču grafiskais izcēlums nav vienīgais virsraksta marķējums, teksta adresāta ieinteresēšanai un ietekmēšanai kalpo arī noteikta sintaktiskā struktūra un gramatisko formu izvēle (Verdonk 2002, 20).

Pētījuma autore ir publicējusi rakstu „Verba formas un to funkcijas laikrakstu virsrakstos”, kurā aplūkoti virsraksti publicistikā (Kalnača 2006). Šajā pētījumā tuvāk analizēti interneta ziņu portālu virsraksti, jo arī tie ir būtiska publicistikas daļa.

Ņemot vērā atšķirīgo plašsaziņas līdzekļu izpausmi – iespiestu tekstu presē un elektronisku tekstu interneta portālā, interesanti ir salīdzināt arī virsrakstu struktūru no tekstveides un informācijas nodrošināšanas viedokļa. Jau raksta ievadā var akcentēt, ka interneta ziņu portālu virsraksti atšķiras no virsrakstiem iespiestajā presē teikuma struktūras izveidē, kamēr gramatisko formu lietojuma ziņā būtisku atšķirību nav. Tāpēc raksta otrajā daļā paturēta autores pētījuma „Verba formas un to funkcijas laikrakstu virsrakstos” koncepcija.

Virsraksti mūsdienu publicistikā nav gari, tie bieži ir daļēji reducēti vienkārši teikumi, kur svarīgākā informācija ietverta galvenokārt nominālās vārdkopās, neminot verba finītās (t.i., personas, laika, kārtas un izteiksmes) formas, piemēram, Dzīvoklis skandināvu stilā (Apollo); Monēta ar dīvainu nominālu (Apollo); Ar pasi uz jebkuru vēlēšanu iecirkni (TVNET ziņas); Gada inflācija novembrī – 6,4% (Delfi).

Tomēr ir daudz virsrakstu, kuros fiksējami arī darbības vārdi izteicēja funkcijā. Parasti tie ir gan vienkārši, gan salikti teikumi:

Cukura ražošana Latvijā drīz būs jāpārtrauc (Apollo); Silts laiks nes jaunus temperatūras rekordus (Delfi); Lauku bērni paliek bez skolām (TVNET); Cer mainīt negatīvo ierēdņa tēlu sabiedrībā (Delfi).

Izveidota programma, kas spēj noteikt potenciālos slepkavas (Delfi); Piedāvā360 latu kukuli, lai izvairītos no piespiedu darba (Apollo); Katrai tautai ir tādi vadoņi, kādus tā ir pelnījusi (TVNET).

Salīdzinot nominālo un verbālo virsrakstu daudzumu iespiestā presē un interneta ziņu portālos, redzams, ka internetā dominē tieši virsraksti ar finītām darbības vārda formām. Nomināli virsraksti parasti atrodami interneta izklaides ziņās, kamēr verbāli virsraksti vairāk izmantoti politikas, ekonomikas un kriminālziņās. Turklāt virsraksti ar darbības vārdu personas, laika, kārtas un izteiksmes formā saīsinātā veidā nereti saskan ar pirmo raksta teikumu, kas nav raksturīgi laikrakstiem un žurnāliem. Piemēram, virsraksts Pirms iecirkņa slēgšanas Rīgas centrā daudz balsoja jaunieši un tam sekojošais raksta ievadītājteikums Pirms vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Rīgas centrā lielākoties balsoja jaunieši.. (TVNET); virsraksts Cukura ražošana Latvijā drīz būs jāpārtrauc un raksta pirmais teikums Cukura nozarei Latvijā tuvākajā laikā darbība būs jāpārtrauc (Apollo);

virsraksts Spēcīga vētra Francijā prasa cilvēka dzīvību un atstāj bez elektroenerģijas aptuveni 230 000 cilvēku un raksta ievads Spēcīga vētra Francijā piektdien prasījusi viena cilvēka dzīvību, vēl vairāki cilvēki savainoti. Kā paziņojusi energokompānija EDF, vētra atstājusi bez elektroenerģijas aptuveni 230 000 māju Francijas rietumdaļā un vidienē (Delfi). Šādas virsraksta un tam sekojošā teksta strukturālās attieksmes varētu uzskatīt par īpašu norādi uz informācijas aktualitāti, apliecinot ziņu portālu saikni ar dažādiem politikas, ekonomikas, sporta un kultūras jaunumiem. Ikviens portāls ir ieinteresēts būt pirmais vai viens no pirmajiem, izklāstot jaunākās ziņas ar minūtes precizitāti, tāpēc arī nav laika pārdomāti veidot lakoniskus nominālus virsrakstus. Mūsdienu sabiedrībā visstraujākā informācijas aprite ir interneta ziņu portālos, nevis dienas laikrakstos, kā tas tradicionāli ir bijis agrākajos gadu desmitos. Tas atspoguļojas arī virsrakstu izveidē.

Līdzīgi skaidrojama vēl viena interneta ziņu virsrakstu īpatnība. Interneta ziņu portālos fiksējami arī virsraksti, kas veidoti kā piebilde kopā ar tiešo runu, gan bez atbilstošajām pieturzīmēm un dažkārt arī lielo sākuma burtu lietojuma: Zinātnieki: Malārija paātrina AIDS izplatību (Delfi); Ārsti: Pinočeta veselības stāvoklis nav pārspīlēts (Delfi); Dienvidāfrikas prezidents: Eiropai ir vajadzīgi tumšādaini līderi (Apollo); Vētra: Lēnām sāksim pētīt arī nākamos pretiniekus (Apollo); Sociologs: Partiju panākumus vēlēšanās nosaka atbalstītāju aktivitāte (TVNET); Eksperti: Vēlētāju aptaujas rezultāti neliecina par lieliem pārsteigumiem (TVNET). Kā liecina piemēri, piebilde ir viens lietvārds vai īsa nomināla vārdkopa nominatīvā ar neminētu izteicēju, kam seko tiešā runa - verbāls paskaidrojums. No sintaktiskās struktūras viedokļa virsraksti ar piebildi un tiešo runu ir salikti teikumi.

Arī šāda tipa virsraksti parasti nav sastopami laikrakstos un žurnālos. Iespējams, ka to popularitāti internetā nosaka tiešās runas forma, kas lasītājam vēstī - ziņu portāls ļoti operatīvi un objektīvi, bez savas interpretācijas atspoguļo noteiktus viedokļus, jo jau virsrakstā tiek skaidri norādīts, kura persona ko ir teikusi vai rakstījusi.

Dienas laikrakstiem ir raksturīga lasītāja orientēšana uz kādu noteiktu viedokli jau virsrakstā, ko parasti nosaka preses izdevēja politiskās un ekonomiskās intereses. Turklāt virsraksta izveidē svarīgs ir rakstam atvēlētais ierobežotais vietas daudzums, kas veicina pēc iespējas īsāku nominālu virsrakstu izmantojumu. Interneta ziņu portālos vietas ierobežojuma nav, tāpēc virsraksti netiek nominalizēti, tie visbiežāk saglabā vienkārša paplašināta vai salikta divdaļīga teikuma struktūru.

Gan laikrakstu, gan žurnālu, gan interneta ziņu virsrakstiem ir raksturīga informācijas semantiska koncentrācija jeb informācijas kompresija, kas balstās uz sabiedrības kopējo zināšanu fondu (plašāk Göttert, Jungen 2004, 273). Kompresija tiek panākta ar teksta sintaktisko struktūru un vārdu gramatisko formu izvēli. Savukārt kopējais zināšanu fonds par dažādām sabiedrības norisēm un tās aktualitātēm ļauj veidot standartizētus un pēc iespējas lakoniskākus virsrakstus, atsakoties no liekas, visiem zināmas informācijas. Piemēram, dažādām Latvijas un citu valstu amatpersonām, sportistiem, mūziķiem, kā arī dažādu plaši pazīstamu starptautisku organizāciju vadītājiem visbiežāk virsrakstā tiek minēts tikai uzvārds, uzskatot, ka šo cilvēku ikviens var bez pūlēm identificēt: Pabriks: Latvijā nebūs ierobežojumu bulgāru un rumāņu darbaspēkam (Delfi); Skrastiņam uzvara, Ivanānam zaudējums, Ozoliņu neiekļauj sastāvā (Delfi); Bušs centīsies panākt mieru Irākā (Apollo);

Šlesers – gada cilvēks tūrismā (Apollo); Jaundžeikars Mūrniecei prasa atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas (TVNET); Kalvītis: Nākamās valdības kodolu veidos TP, ZZS un LPP / LC (TVNET). Informācijas kompresijas un sabiedrības kopējā zināšanu fonda izmantojums var izpausties arī pretēji – virsrakstā nosaucot vienīgi amatu, jo persona, kas šo amatu ieņem, visiem ir zināma pēc vārda un uzvārda, turklāt bieži ziņās aprakstītā informācija nav privāta, tā izriet no amatpersonas darba pienākumiem, piemēram, Premjers: policijas vadītāja maiņa ir pašsaprotama (Delfi); Tieslietu ministrs: par nelegālā alkohola tirdzniecību ir jāparedz kriminālā atbildība (Delfi); Ministru prezidents apmeklēs Valmieru (TVNET); Prezidente aicina pilsoņus piedalīties Saeimas vēlēšanās (TVNET); Prezidente dzimšanas dienu svinēs ģimenes lokā (Apollo); Iekšlietu ministrs prasīs priekšlikumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai (Apollo).

Tomēr dažkārt informācijas kompresija var apgrūtināt virsraksta satura uztveri, it īpaši tad, ja lietotas abreviatūras: VGUD: pieaug ugunsgrēku skaits (Delfi); Valtera lieliskais sniegums palīdz ‘Snaidero’ uzvarēt ULEB kausa spēlē (Delfi); Kots izvērtēs iespēju vērsties tiesā saistībā ar NRTP lēmumu (TVNET); LAD: Bezmaksas maizes dalītājs „Brimod” nav pildījis līgumā noteiktās saistības (TVNET). Ne vienmēr lasītājs arī spēj identificēt kādu amatpersonu vai sabiedrībā pazīstamu cilvēku tikai pēc amata nosaukuma vai uzvārda, it īpaši pēc saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, kad parasti mainās lielākā daļa amatpersonu. Arī iepriekš minētajā virsrakstā Skrastiņam uzvara, Ivanānam zaudējums, Ozoliņu neiekļauj sastāvā (Delfi) minētie sportisti ir zināmi galvenokārt hokeja interesentiem, kamēr citi lasītāji pēc virsraksta vien nedz spēj noteikt sporta veidu, nedz arī atpazīt nosauktās personas. Tāpēc informācijas kompresija virsrakstā reizēm var būt arī pretrunā ar satura identifikāciju.

Informācijas kompresija virsrakstos var veicināt arī noteiktu gramatisko formu izvēli. Pārlūkojot dažādus preses izdevumus un vairākus Latvijas interneta ziņu portālus (Apollo, Delfi, TVNET), redzams, ka virsrakstos visbiežāk ir lietotas verba darāmās kārtas īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3.personas formas: Vēlas dibināt jaunu arodbiedrību apvienību (TVNET); Tieslietu ministrija ierosina samazināt slodzi apgabaltiesās (TVNET); Latvijas kērlingisti uzsāk startu Eiropas čempionātā (Apollo); Latvija iebilst pret ES un Turcijas sarunu iesaldēšanu (Apollo); Pauž bažas par Satversmes tiesas politizēšanu (Delfi); Pieaug gan ES atbalstītāju, gan pretinieku skaits (Delfi).

Šāds formu kopums, protams, nav nejaušs ne interneta, ne iespiestajā presē. Tas visveiksmīgāk nodrošina informācijas aktualizāciju – saikni ar ikdienas notikumiem Latvijā un pasaulē, jo informācijas apstrāde ziņās vairāk virzīta uz dažādu notikumu fiksēšanu un komentēšanu, bet ne apjomīgu analīzi.

Tagadnes dominante virsrakstos citu laika formu vidū skaidrojama ar šīs laika formas spēju izteikt vienlaicīgumu ar objektīvās realitātes norisēm, piemēram, Latvija korupcijas sarakstā ieņem otro vietu Eiropā; Sākas Frankfurtes grāmatu gadatirgus (Diena); Pandēmijas profilaksi grasās atstāt katra paša ziņā; LU studentes ugunsgrēkā vaino peles (NRA). Virsrakstu piemēros vienkāršās tagadnes formas nav lietotas savā pamatnozīmē, jo neizsaka darbības aktualitāti runas momentā (Kalnača 1996; Kalnača 1997). Te ir cits atskaites punkts – publicistikā aprakstītā notikuma aktualitāte teksta uztveres brīdī, kas arī nosaka laika formas semantiku. Aprakstītie notikumi objektīvi ir attālināti no konkrētām situācijām, visbiežāk tā ir relatīvi nesena pagātne, turklāt teksta adresāts informāciju iegūst no citu personu sagatavota teksta.

Tā kā tagadne ir plūstoša pāreja starp pagātni un nākotni, tad šī īpatnība ļauj tagadni virsrakstos izmantot ne tikai tagadnes aktualitāšu, bet arī pagātnes un nākotnes nozīmē.

Tas lasītājam rada notikumu precīza informatīvā atspoguļojuma ilūziju, nodrošinot pārliecību, ka informācijas avoti rūpīgi seko līdzi dažādām aktualitātēm un ka sabiedrība tiek regulāri informēta par visdažādākajiem notikumiem. Tāpēc, piemēram, blakus vienkāršajai tagadnei laikrakstu un interneta ziņu virsrakstos bieži fiksējama arī darbības vārda vienkāršās nākotnes forma: Bargāk sodīs gājējus par satiksmes drošības noteikumu neievērošanu (Apollo); Neierobežos darbaspēka ieplūšanu no Rumānijas un Bulgārijas (Apollo); Atkārtoti izsludinās konkursu par logo eiro ieviešanas kampaņai (Delfi); ASV izvietos Rumānijā 1500 karavīru (Delfi); Valdības aprises noskaidrosies šonakt (TVNET); Par valdības veidošanu šodien spriedīs koalīcijas padomē (TVNET). Šādi virsraksti, nezaudējot saikni ar informācijas aktualitāti, lasītāju orientē uz plānotu vai gaidāmu notikumu aprakstu.

Darbības vārda laika formas ir cieši saistītas ar izteiksmju formām (plašāk sk. Kalnača 2000).

Iepriekš analizētās vienkāršās tagadnes un nākotnes formas ir reizē arī īstenības izteiksmes formas. Visbiežāk lietotā gan laikrakstu, gan interneta virsrakstos ir tieši īstenības izteiksme (sk. visus iepriekš minētos piemērus!). To nosaka jau minētā ziņu portālu un arī dienas laikrakstu aktualitāte un tekstu, it īpaši virsrakstu, ciešā saikne ar realitāti - dažādiem kultūras un sabiedrības notikumiem Latvijā un ārzemēs, to politiskām, ekonomiskām un dažkārt arī morālām sekām. Tāpēc virsrakstos visnozīmīgākā ir tieši īstenības izteiksme. Tā kā atstāstījuma, vēlējuma, vajadzības un pavēles izteiksmes izsaka ireālu (iespējamu, vēlamu, gaidāmu utt.) darbību, to loma nav tik būtiska. Ireālas darbības izteiksmju lietojums jau virsrakstā arī mazinātu uzticamību teksta saturam un arī informācijas avotam kopumā.

Taču atsevišķos gadījumos, ja ir nepieciešams īpaši akcentēt kādu modālu niansi, virsrakstos var būt arī kāda ireālas darbības izteiksmes.

Piemēram, vēlējuma izteiksme Saeimā visvairāk deputātu mandātu varētu iegūt Tautas partija (TVNET); Kaļužnijs: Latvijai nav jābaidās no Krievijas (Delfi); atstāstījuma izteiksme Putina vakariņas Rīgā [esot] izjaukuši amerikāņi (Apollo).

Publicistikas virsrakstos, kā jau norādīts iepriekš, dominē darbības vārdi darāmās kārtas 3.personā. Taču kārtas un personas lietojums semantiski ir neviendabīgs. Daļā virsrakstu nešaubīgi ir darāmajā kārtā, tajos minēts darbības subjekts 3.personā, piemēram, Lidosta 'Rīga' pārsūdzējusi KP lēmumu atcelt nodevu atlaižu sistēmu (Delfi); 'Gazprom' par 50% palielinās piegādātās gāzes cenu Latvijai (Delfi); Cilvēks ar katru ausi dzird citādāk (Apollo); Latvijas handbolisti pieveic arī lietuviešus (Apollo); Latvijas kuģniecība plāno pasūtīt tankkuģus (TVNET); Mandarīnu tirdzniecība ap Jaungadu pieaug pieckārt (TVNET).

Blakus tiem ir virsraksti, kuros darāmās kārtas 3.personas formas nozīmes ziņā ir ciešamās kārtas sinonīmi (tuvāk sk. Kalnača 1998): Atceļ Ludzas rajonā izsludināto ārkārtas situāciju (Delfi); Piemēro naudas sodus par rasistisku komentāru publicēšanu internetā (Delfi); Brīdina par krāpšanos ar mobilo telefonu kredītiem (Apollo); Janvārī sola –20 grādu salu (Apollo); „Latvijas Pasta” darījumā saskata valsts izzagšanas shēmu (TVNET); Izraēlu kritizē par jaunas apmetnes būvi (TVNET). Šāds darāmās kārtas formu lietojums ciešamās kārtas funkcijā izmantots, lai uzsvērtu informācijas ticamību, objektivitāti un reizē pieejamību ikvienam lasītājam. To nodrošina arī verba 3.personas morfoloģiskā īpatnība latviešu valodā – gramatiskā marķējuma trūkums skaitļa formās (sīkāk sk. Kalnača 1999). Darbības subjekta neesamība un verba 3.personas formālā neitralitāte skaitļa ziņā ļauj laikraksta virsrakstā akcentēt pašu darbību, bet ne tās mērķi.

Laikrakstu un interneta ziņu portālu virsrakstos pietiek ar tēmas pieteikumu un faktu vispārīgu konstatāciju, jo plašāku informāciju sniedz raksti. Tāpēc arī nereti nosaukumos izmantotas tieši darāmās kārtas 3.personas formas ciešamās kārtas funkcijā. Taču tas neizslēdz iespēju lietot virsrakstā arī ciešamo kārtu, ja svarīgi norādīt, ka darbībai ir konkrēts mērķis, piemēram, Sandis Ozoliņš iekļauts traumēto spēlētāju sarakstā (Delfi); Aizturēti Preiļu krutkas izgatavotāji un izplatītāji (Apollo); Liepājas cukurfabrika tiks slēgta (TVNET).

Secinājumi

Atšķirībā no iespiestās preses nominālajiem virsrakstiem interneta ziņu portālu virsrakstos dominē verbāli virsraksti ar darbības vārdu izteicēja funkcijā, nereti virsraksti ir noformēti kā piebilde un tiešā runa, kas strukturāli atšķiras no iespiestās preses virsrakstu tradīcijām. Virsrakstus ar tiešo runu var uzskatīt par kompromisu starp informācijas kompresiju un vēlmi jau virsrakstā pateikt iespējami daudz. Tādēļ interneta ziņu portālu virsraksti kopumā ir garāki nekā laikrakstos. Tā kā interneta tekstiem nav tāda apjoma ierobežojuma kā iespiestajai presei, tad arī virsrakstus iespējams veidot garākus atbilstoši vienkārša vai salikta teikuma struktūrai, nominālas vārdkopas izmantojot retāk.
Interneta ziņu portālu virsraksti gramatisko formu lietojuma ziņā būtiski neatšķiras no laikrakstu un žurnālu virsrakstiem, jo visbiežāk ir izmantotas ir darbības vārda darāmās kārtas īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3.personas formas, kas lasītājam nodrošina teksta informatīvo minimumu.

Izmantotā literatūra:

1. Арнольд И. В. Стилистика. Современный английский язык. – Москва: Флинта. Наука, 2002

2. Брандес М. П. Стилистика текста. Теоретический курс. - Москва: Прогрес – Традиция. ИНФРА – М, 2004

3. Göttert K.-H., Jungen O. Einfürung in die Stilistik. – München: Wilhelm Fink Verlag, 2004

4. Kalnača A. Darbības vārda veida un laika nozīmju mijiedarbība vienkāršās un saliktās tagadnes formās // Baltu filoloģija VI. – Rīga: LU, 1996, 62-65

5. Kalnača A. Darbības vārda laika formu gramatiskā sinonīmija // Baltu filoloģija VII. – Rīga: LU, 1997, 116-126

6. Kalnača A. Verba darāmās un ciešamās kārtas sinonīmija // Linguistica Lettica 3. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 1998, 155-162

7. Kalnača A. Verba personas kategorija un darbības vispārinājums // Linguistica Lettica 5. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 1999, 60-71

8. Kalnača A. Izteiksmju sinonīmija latviešu valodā // Baltu filoloģija IX. Rīga: LU, 2000, 173-183

9. Kalnača A. Verba formas un to funkcijas laikrakstu virsrakstos // Letonika. Pirmais kongress. Valodniecības raksti. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 170-176

10. Verdonk P. Stylistics. – Oxford: Oxford University Press, 2002