6. Stilistiskie izteiksmes

līdzekļi
 
Tekstā izteiksmes līdzekļi var būt divējādi – stilistiski neitrāli un stilistiski tonēti. Stilistiski neitrālie izteiksmes līdzekļi nosauc parādības un to attieksmes, bet stilistiski tonētie izteiksmes līdzekļi norāda uz dažādiem ārējiem faktoriem, kas ietekmē izteiksmes veidu. Stilistiskie izteiksmes līdzekļi ir grūtāk aprakstāmi, klasificējami un normējami, jo tie ir cieši saistīti ar dažādiem ārpusvalodiskiem faktoriem, tomēr valodas kultūras teorijā tiek pievērsta uzmanība arī literārās valodas stilistiskajai diferenciācijai un dažādiem ierobežojumiem, ko paredz noteiktu izteiksmes līdzekļu izvēle atbilstošos valodas paveidos.
Stilistiski izmantojamie valodas līdzekļi ir vērtējami galvenokārt pēc ekspresijas un pēc pārspīlējumiem. Valodas ekspresīvie un tēlainie izteiksmes līdzekļi piešķir tekstam emocionālu nokrāsu, tomēr ne vienmēr konteksts pieprasa šādu izteiksmi, īpaši, ja teksts atbilst zinātniskās valodas vai lietišķās valodas paveida prasībām.

Nevietā lietoti ekspresīvie valodas līdzekļi rada priekšstatu par nevērīgu attieksmi pret valodisko izteiksmi un dažkārt arī necieņu pret adresātu.

Bieži valodas praksē vērojami dažādi pārspīlējumi valodas līdzekļu izmantojumā. Valodas spēks slēpjas prasmē īsi un precīzi izteikt domu, bet sarežģīta un samudžināta izteiksme apgrūtina vai pat padara neiespējamu teksta uztveri. Publicistikā dažkārt vērojami lieki izteiksmes līdzekļi, kam tekstā dažādu iemeslu dēļ nav semantiskās slodzes. Biežāk tie ir parazītvārdi un nepamatoti paplašinātas konstrukcijas. Dažkārt tekstos parādās arī semantiski dubultoti izteiksmes līdzekļi, kas veido tautoloģiju – vārds, vārdforma vai konstrukcija ir lieka pēc satura, jo teikumā jau ir semantiski līdzvērtīgi izteiksmes līdzekļi. Viens no izplatītākajiem pārliecīga valodas līdzekļu lietojuma veidiem ir atkārtoti izteiksmes līdzekļi. Dažkārt nevar izvairīties no vienas saknes vārdu atkārtošanas, tomēr koptā valodā iespēju robežās būtu jāmeklē citas izteiksmes iespējas.