5. Leksika
 
Galvenais leksikas lietojuma jautājums ir vārda konsituatīvā iederība, it īpaši semantiskā atbilsme konteksta prasībām. Leksikas lietojums ir konkrēts, tāpēc katrā semantisko pārviržu gadījumā tas jāvērtē atbilstoši saturam, stilistiskiem nosacījumiem u.c.

Katrā kultūras tautas valodā daļa izteiksmes līdzekļu ir aizgūti – tie liecina par dažādu valodu runātāju politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras sakariem. Aizguvumi var bagātināt valodas izteiksmes iespējas, tomēr tie var arī kaitēt valodas nacionālai savdabībai. Tāpēc latviešu literārās valodas normatīvajos materiālos ir atrodami noteikti nosacījumi, kas ierobežo aizguvumu lietošanu. Īpaši strauji aizguvumi parādās leksikā, tāpēc šajā valodas apakšsistēmā vislabāk var redzēt citu valodu ietekmi. Kaut gan liela daļa aizguvumu ir fiksēti literārās valodas vārdnīcās un iekļauti literārajā valodā, tomēr to lietojums noteiktā kontekstā būtu pārdomājams.

Bieži valodas praksē parādās lieki svešvārdi, kurus var aizstāt ar līdzvērtīgiem nacionāliem darinājumiem.

Vārdu neprecizitātes ir saistītas arī ar kalkēšanu. Kalki ir pēc citu valodu parauga darināti izteiksmes līdzekļi, kas bieži vien neatbilst latviešu literārās valodas normām. Kalkēšana ir aktuāla valodas kultūras problēma. Kalkiem ir raksturīga svešuma pazīme, tomēr dažkārt tos ir grūti identificēt, jo svešais darināšanas modelis ne vienmēr ir redzams. Ja kalki ir darināti formāli un semantiski precīzi, tie var iekļauties valodas normētajā standartā un bagātināt izteiksmes iespējas, bet, ja tie ir pretrunā ar valodas sistēmiskajiem principiem, kalki tiek uzskatīti par nevēlamiem latviešu valodā. Vārddarināšanas kalki ir pēc svešas valodas vārddarināšanas parauga darināti izteiksmes līdzekļi. Retāk tekstos parādās vārda formu kalki.

Samērā izplatīta parādība valodas praksē ir semantiskie kalki – valodas līdzekļi, kuriem piešķirta nozīme, kas nav raksturīga latviešu valodā.

Šādus kalkus ir grūtāk identificēt tekstā, jo ne vienmēr valodas lietotājam ir skaidrs, vai attiecīgā vārda nozīme ir iederīga vai precīzāks būtu cits vārds. Valodas praksē par nevēlamiem tiek uzskatīti desemantizētie kalki – valodas līdzekļi, kas ir daļēji vai pilnībā zaudējuši savu nozīmi. Konstrukciju kalki valodas praksē tiek lietoti gan vārdu savienojuma, gan teikuma līmenī. Konstrukciju kalki ir saistīti ar semantisko novirzi no literārās valodas normām, tāpēc tos bieži vien var analizēt kā semantiskos kalkus.