3. Gramatisko vien�bu
izveide un lietojums

Ar gramatiku m�sdien�s saprot morfolo�iju un sintaksi � valodniec�bas nozares, kas p�ta valodas gramatisko sist�mu. Morfolo�ija ir gramatikas da�a, kur� apl�kota v�rda morf�misk� strukt�ra, v�rda formu veido�ana un paradigmas, savuk�rt sintaks� analiz� v�rdu savienojuma, teikuma un teksta uzb�ves �patn�bas.
Gramatisko vien�bu atk�pes no liter�r�s valodas norm�m ir konstat�jamas galvenok�rt noteikt� kontekst�, t�p�c valodas kult�r� ir �oti gr�ti ��irt morfolo�isk�s un sintaktisk�s atk�pes. T� k� formu veido�anas un formu lieto�anas ���rums ir sare���ts teor�tisks jaut�jums, �aj� apskat� t�s netiek ��irtas. Morfolo�ijas da�� tiek apl�kotas galven�s gramatisk�s kategorijas un da��das neprecizit�tes, kas saist�tas ar to realiz�ciju noteikt� kontekst�, savuk�rt sintakses da�� uzman�ba piev�rsta t�m nepiln�b�m, kas nav tie�� veid� saist�tas ar v�rd��iru galvenaj�m gramatiskaj�m kategorij�m, bet attiecin�mas uz citiem konstrukciju izveides jaut�jumiem.

3.1. Morfolo�isko formu

veido�ana un lietojums

Latvie�u valod� ir noteikts formu kopums, kas veido valodas gramatisko sist�mu. Gramatiskaj�m form�m ir j�b�t prec�z�m, jo t�s pal�dz nodro�in�t izteikt�s domas skaidr�bu, t�p�c formveido�anas normas bie�i vien ir oblig�tas. Formveido�anas likum�bas un ar� atk�pes no t�m ir rakstur�gas katrai v�rd��irai p�c v�rd��iru galvenaj�m kategorij�m.

Nomin�lo v�rd��iru formveido�ana ir saist�ta ar trim galvenaj�m gramatiskaj�m kategorij�m � dzimti, skaitli, loc�jumu. Dzimtes kategorija tekstos k��daini tiek lietota diezgan reti, un ��s nepiln�bas dr�z�k v�rt�jamas k� neuzman�bas k��das. Bie��k ir sastopamas gramatisk�s nepiln�bas, kur�s neprec�zi lietota skait�a kategorija.

Tekstos da�k�rt ir v�rojama nev�r�ga attieksme pret loc�juma kategoriju un attiec�go formu veido�anu. ��da veida neprecizit�tes ir saist�tas gan ar p�rrakst��anos, gan ar tipisk�m v�rdu saska�o�anas probl�m�m.

Tekstos bie�i ir probl�mas ar adjekt�vu noteikt�s un nenoteikt�s galotnes lieto�anu, turkl�t ��s nepiln�bas bie�i vien ir konstat�jamas, analiz�jot pla��ku kontekstu. Sastopamas ar� atk�pes adjekt�vu un adverbu sal�dzin�juma formu veido�an�.

Verb�l�s kategorijas at��iras no nomin�laj�m. Formveido�ana verb�lo kategoriju izteik�anai ir saist�ta tikai ar vienu v�rd��iru � darb�bas v�rdiem �, tom�r   praks� ir v�rojamas visda��d�k�s atk�pes no gramatiskajiem likumiem, jo verbs veido sazi�as vien�bas (teikuma) kodolu, turkl�t �ai v�rd��irai ir rakstur�gas da��das gramatisk�s kategorijas � k�rta izteiksme, laiks, persona u.c.

Valod� svar�ga ir ar� pal�gv�rdu izv�le, jo pal�gv�rdu uzdevums ir nodro�in�t pilnv�rt�gas semantisk�s un gramatisk�s attieksmes starp patst�v�giem v�rdiem. Bie�i valodas praks� v�rojamas probl�mas ar priev�rdu lieto�anu. Izplat�t�k�s nepiln�bas saist�tas vai nu ar neprec�za priev�rda izv�li, vai ar� ar t� lieto�anu latvie�u valodai neparast� noz�m�.

Probl�mas ar partikulu izv�li ir v�rojamas ret�k, savuk�rt neprec�za saik�u un saik�a v�rdu lieto�ana ir tipiska prakses probl�ma.

�aj� materi�lu p�rskat� fiks�tas ar� atsevi��as neprec�zas formas � neprec�zi veidotas vai lietotas nomenu, adverbu un pal�gv�rdu formas.