6.
Stilistiskie
izteiksmes līdzekļi
Vispārīgs raksturojums
Tekstā
izteiksmes līdzekļi var būt divējādi – stilistiski neitrāli un
stilistiski tonēti. Stilistiski neitrālie izteiksmes līdzekļi nosauc
parādības un to attieksmes, bet stilistiski tonētie izteiksmes
līdzekļi norāda uz dažādiem ārējiem faktoriem, kas ietekmē
izteiksmes veidu. Stilistiskie izteiksmes līdzekļi ir grūtāk
aprakstāmi, klasificējami un normējami, jo tie ir cieši saistīti ar
dažādiem ārpusvalodiskiem faktoriem, tomēr valodas kultūras teorijā
tiek pievērsta uzmanība arī literārās valodas stilistiskajai
diferenciācijai un dažādiem ierobežojumiem, ko paredz noteiktu
izteiksmes līdzekļu izvēle atbilstošos valodas paveidos.
Stilistiski izmantojamie valodas līdzekļi ir vērtējami galvenokārt
pēc ekspresijas un pēc pārspīlējumiem. Valodas ekspresīvie un
tēlainie izteiksmes līdzekļi piešķir tekstam emocionālu nokrāsu,
tomēr ne vienmēr konteksts pieprasa šādu izteiksmi, īpaši, ja teksts
atbilst zinātniskās valodas vai lietišķās valodas paveida prasībām.
Nevietā lietoti
ekspresīvie
valodas
līdzekļi
rada priekšstatu par nevērīgu attieksmi pret valodisko izteiksmi un
dažkārt arī necieņu pret adresātu.
Bieži valodas praksē vērojami dažādi pārspīlējumi
valodas līdzekļu izmantojumā. Valodas spēks slēpjas prasmē īsi un
precīzi izteikt domu, bet sarežģīta un samudžināta izteiksme
apgrūtina vai pat padara neiespējamu teksta uztveri.
Publicistikā
dažkārt vērojami
lieki izteiksmes
līdzekļi,
kam tekstā dažādu iemeslu dēļ nav semantiskās slodzes. Biežāk tie ir parazītvārdi un nepamatoti paplašinātas konstrukcijas. Dažkārt
tekstos parādās arī
semantiski dubultoti
izteiksmes līdzekļi,
kas veido tautoloģiju – vārds, vārdforma
vai konstrukcija ir lieka pēc satura, jo teikumā jau ir semantiski
līdzvērtīgi izteiksmes līdzekļi. Viens no izplatītākajiem pārliecīga
valodas līdzekļu lietojuma veidiem ir
atkārtoti
izteiksmes
līdzekļi.
Dažkārt nevar izvairīties no
vienas saknes vārdu atkārtošanas, tomēr koptā valodā iespēju robežās
būtu jāmeklē citas izteiksmes iespējas.
|