|
2. Vārddarināšana Latviešu valodā vārddarināšana ir aktīvs process, tāpēc arī neprecizitāšu valodas praksē ir samērā daudz. Jauni izteiksmes līdzekļi ir nepieciešami dažādās saziņas sfērās gan zinātnē, lai varētu attīstīt un pilnīgot pētījumus un atklājumus, gan lietišķajā vidē, lai spētu nodrošināt sabiedrības organizatorisko pamatu, gan ikdienas komunikācijā, lai stilizētu mūsu izteiksmi. Veidojot jaunus valodas līdzekļus, svarīgākais, lai tie atbilstu valodas sistēmai. Latviešu valodā vārdus visbiežāk darina morfoloģiski pievienojot vārda celmam afiksus (vārda sastāvdaļas); retāk jauni vārdi tiek veidoti, izmantojot salikteņu darināšanu; ir arī citi jaunu vārdu darināšanas paņēmieni, taču tie nav īpaši izplatīti. Valodas praksē ir vērojamas dažādas atkāpes vārddarināšanā. Darinot jaunus vārdus, diezgan bieži tiek lietoti lieki afiksi, kas kontekstā nepiešķir attiecīgajam atvasinājumam nozīmes niansi. Izplatītākā neatbilsme ir darbības vārdi ar liekiem priedēkļiem. |
Retāk tekstos ir pamanāms nepieciešamo afiksu trūkums. Dažkārt valodas praksē parādās piemēri, kuros tiek ir neprecīzi izvēlēti afiksi vārddarināšanas sistēmā katram afiksam piešķirta sava nozīmes nianse, tomēr valodas lietotājs bieži vien nepievērš uzmanību sistēmiskajiem un normatīvajiem ierobežojumiem.
Latviešu
valodā jaunus izteiksmes līdzekļus var iegūt, darinot salikteņus. Tā kā
saliktenim ir raksturīgs zināms sastāvdaļu nozīmes pārveidojums, tad
nav vajadzības darināt salikteņus, kuru nozīme ir identa ar vārdu
savienojumiem, tie ir
lieki salikteņi.
Dažkārt tekstos vērojama gluži pretēja parādība
salikteņu trūkums.
Šīs neprecizitātes ir saistītas ar terminoloģiju, jo šajā nozarē
vārdkopu un salikteņu nozīmes šķīrums bieži tiek izmantots. Valodas
praksē parādās arī
neprecīzi
veidoti salikteņi.
Atkāpes var būt saistītas gan ar nepilnībām pareizrakstībā, gan ar
nepieciešamību precizēt kādu salikteņa daļu. |