Dialektoloģijas un toponīmikas kabinets

Centrs organizē LU studentu dialektoloģijas ekspedīcijas dažādos Latvijas novados, kuru laika studenti izmanto praksē dialektoloģijas lekcijās apgūto vielu un vāc valodas materiālu (tajā skaitā arī vietvārdus), kas nepieciešams dialektu aprakstiem kursa un diplomdarbos.

Centrs piedalās starptautiskajā projektā, kopā ar Sanktpēterburgas Valsts universitātes Baltistikas nodaļu rīkojot ekspedīcijas pie Sibīrijas latgaliešiem (2004., 2005. g. — Krasnojarskas apgabalā). Šajās ekspedīcijās tiek meklēti pirmo latviešu kolonistu pēcteči, ierakstīta viņu latviešu valoda un dzīvesstāsti, pētīta atsevišķu ciemu vēsture, latgaliešu kultūras dzīve Krievijā 1920.–1930. gados. Kopā ar Sanktpēterburgas Valsts universitātes baltistiem tiek meklēti latgalieši arī Ļeņingradas un Pleskavas apgabalā (2005. g. pārgājieni uz Abramovu, Čašču, Gatčinu).

      Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola

Sadarbojoties Latvijas Universitātei, Sanktpēterburgas Valsts universitātei, Ačinskas Pedagoģiskajai koledžai un Krasnojarskas latviešu nacionālajai kultūras biedrībai „Dzintars“, tiek īstenots starptautisks projekts „Krasnojarskas apgabala latvieši: valodas un kultūrvēstures izpēte, kultūrvides attīstības veicināšana“.

Projekta uzmanības centrā ir 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākumā no tagadējās Latvijas teritorijas izceļojušo Krasnojarskas novada latviešu un viņu pēcteču apzināšana, diasporas valodas, kultūras un vēstures izpēte. Ir notikušas jau divas starptautiskas etnolingvistiskās ekspedīcijas (2004. un 2005. gada jūlijs), uzmeklējot teicējus un veicot radiālus maršrutus Ačinskas, Krasnojarskas, Kranoturanskas, Minusinskas un Abakanas apkaimē, kā arī vācot materiālus Novosibirskas, Ačinskas, Krasnojarskas, Kranoturanskas un Minusinskas arhīvos.

No 2006. gada 13. janvāra līdz 5. februārim Ačinskā tiek īstenota trešā abu minēto augstskolu ekspedīcija, kuras galvenais uzdevums ir Latgaliešu valodas un kultūras ziemas skolas organizēšana, tādējādi sekmējot senču valodas un latviskas kultūrvides atdzimšanu, veicinot Latvijas un Sibīrijas (Krievijas) latviešu kontaktus, informācijas apmaiņu, turpmāku abpusēju sadarbību.

Īstenojot mērķtiecīgi veidoto Ziemas skolas pasākumu plānu Ačinskas Pedagoģiskajā koledžā, tiekoties ar teicējiem un apzinot arhīvu materiālus, tiks turpināta Krasnojarskas apgabala latviešu diasporas iepazīšana, vietējās valodas un kultūras izpēte, vēsturisko norišu izzināšana. Ziemas skolas potenciālie dalībnieki — Krasnojarskas novada latvieši un citi interesenti.

Latgaliešu valodas un kultūras ziemas skolas norise plānota divās daļās: lekciju-semināru cikls un praktisks latgaliešu valodas kurss iesācējiem. Lekciju-semināru ciklā tiek aplūkoti aktuāli Latgales, Latvijas vēstures, kultūras, valodas jautājumi (izceļošana iepriekšējā gadsimtu mijā, latvietības uzturēšana Sibīrijā ar katoļu Baznīcas, latgaliešu grāmatu un preses palīdzību, dzimtenes tradīciju pārmantošana), ietverot informāciju par kultūrvēsturiskiem procesiem Latgalē, Latvijā agrāk un mūsdienās.

Ziemas skolas laikā notiek ne tikai praktiskās latgaliešu valodas nodarbības, tiek lasītas lekcijas un vadīti semināri un pārrunas, bet tiek organizēti arī daudzveidīgi kultūras pasākumi, prezentēti abās iepriekšējās ekspedīcijās savāktie materiāli, iepazīti un papildināti Ačinskas Pedagoģiskās koledžas novadpētniecības muzeja fondi, darbu sāk ceļojošā bibliotēka. Visu pasākumu kopums iecerēts Krasnojarskas novada latviskās kultūrvides veicināšanai.

Latgaliešu valodas un kultūras ziemas skolu Ačinskā organizē un tās norisi nodrošina darba grupa, ko veido septiņi pārstāvji no Latvijas (dr. philol. Lidija Leikuma, mg. philol. Gunta Nešpore, mg. philol. Ilze Sperga, lic. th. Edgars Cakuls, studenti Aldis Miņins, Eta Nikolajeva, Ilona Zaiceva) un trīs no Krievijas (doc. Aleksejs Andronovs, studentes Jeļena Lazareva, Olga Paškova) — pamatā Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts universitātes mācībspēki un studenti.