Dialektoloģijas un toponīmikas kabinets

Latviešu valodas dialektoloģija ir gan zinātnes nozare, gan mācību priekšmets. Abu šo aspektu respektēšana nosaka tieksmi pie skaidrāka vielas izklāsta, stingrākas jēdzienu definīcijas, konsekventākas transkripcijas, kā arī īpašu uzmanību zinātnes vēstures gaitai un agrāko dialektoloģijas darbu studijām.

Sadarbībā ar Vietvārdu komisiju un Latvijas Republikas Valsts Zemes dienestu tiek risināti izlokšņu toponīmu formu transponējuma un funkcionēšanas literārajā valodā jautājumi. 

XIX gs. beigās — XX gs. sākumā daudzi latvieši pārcēlās uz Krieviju: gan mācību nolūkos uz Sanktpēterburgu un Maskavu, gan saskaņā ar valsts politiku, kas veicināja brīvo zemju apdzīvošanu. Krievijas mācību iestādēs lielā mērā veidojās latviešu (arī igauņu un lietuviešu) inteliģence, pirmās nacionālās atmodas darbinieki. Pārsvarā Sibīrijas plašumos, bet arī Krievijas Eiropas daļā dibinājušies daudzi latviešu ciemi, daži no tiem pastāv arī mūsdienās, tur joprojām skan latviešu valoda. Pētot latviešu kultūrvēsturi Krievijā, ir svarīgi apkopot arhīvu materiālus, ierakstīt cilvēku atmiņas, analizēt šodien vēl runājošo latviski valodu.

Latgaliešu literārā valoda, neskatoties uz tās bagātīgo rakstu tradīciju un svarīgo lomu Austrumlatvijas kultūras dzīvē mūsdienās, paliek maz zināma gan pārējās Latvijas daļas iedzīvotājiem, gan baltu filologiem ārpus Latvijas, jo tai trūkst izsmeļošu gramatisko aprakstu, vārdnīcu, mācību līdzekļu. Latgaliešu valodas un Latgales kultūrvēstures pētīšana uzskatāma par aktuālu uzdevumu latviešu valodniecībā. Sīkāk...