Zinātniskās darbības nostiprināšana vēstures studiju programmās

Zinātniskās darbības nostiprināšana vēstures studiju programmās

Andris Šnē LU pētniecības projekts, kas bija vērsts uz zinātniskās darbības nostiprināšanu vēstures studiju programmās, tika īstenots LU Vēstures un filozofijas fakultātē no pagājušā gada 1. jūnija līdz 31. decembrim. Projekta realizācija ļāva aktualizēt virkni jautājumu vēstures zinātnē, pievēršoties līdz šim mazaplūkotām vai pat pilnīgi jaunām tēmām, kā arī veikt vairākus vēstures popularizācijas pasākumus. Projekta dalībnieki, kas bija LU Vēstures un filozofijas fakultātes akadēmiskais personāls, sagatavoja un iesniedza publicēšanai vai arī nopublicēja 12 novatoriskus zinātniskus pētījumus. Vairāki pētījumi veltīti viduslaiku un jauno laiku vēstures periodam, kas Latvijas vēstures zinātnē joprojām nav guvis pienācīgu izvērtējumu un analīzi. Te jāmin asoc. prof. Valdas Kļavas raksts par Livonijas un Svētās Romas impērijas attiecībām 16. gadsimta vidū, asoc. prof. Aleksandra Gavriļina pētījums par vecticībniekiem Latvijā 19. gadsimtā un prof. Gvido Straubes pētījums par taustkolas ideju varas hierarhijas diskursā, izvirzot jaunas atziņas par izglītības nostiprināšanos latviešu sabiedrībā. Viens no fakultātes izteiktākajiem vēstures nozares pētniecības virzieniem ir 20. gadsimta vēsture, tāpēc virkne pētījumu tapuši par pagājušā gadsimta sarežģītajām vēsturiskajām norisēm. To skaitā var minēt doc. Raimonda Cerūža pētījumu par vācbaltiešiem Pirmā pasaules kara laikā, prof. Aivara Strangas rakstu par Kārļa Ulmaņa režīma saimniecisko politiku 1930, gados, doc. Jāņa Ķerusa pētījumu par Latviju Otrā pasaules kara laikā (respektīvi, pirmās padomju un vācu okupācijas periodā), asoc. prof. Ērika Jēkabsona uz jauniem arhīvu materiāliem balstīto pētījumu par ASV palīdzības administrāciju Rīgā 1919. gadā, prof. Ilgvara Misāna apkopojošo rakstu par latviešu un vācu vēsturnieku sadarbību pēdējās desmitgadēs un asoc. prof. Jāņa Taurēna nesenajai vēsturei veltīto rakstu par Rietumu virzienu Latvijas ārpolitikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Doc. Mārtiņš Mintaurs starpdisciplinārā pētījumā pievērsās jautājumiem par vēstures nozares attieksmēm ar literatūru un antropoloģiju, risinot jautājumu par pagātnes reprezentāciju mūsdienu sabiedribā. Arheoloģijas nozarē asoc. prof. Armands Vijups pievērsās dzintara atradumiem viduslaiku un jauno laiku apbedījumos, izvirzot jautājumu par maksāšanas līdzekļiem Kurzemē šajos periodos, savukārt doc. Andra Šnē raksts veltīts Pirmā pasaules kara arheoloģijai un tās pētnieciskajām perspektīvām Latvijā. Tādējādi pētījumos uzmanība tika pievērsta dažādu vēstures hronoloģisko periodu un daudzveidīgu nozares virzienu pētniecībai, sekmējot jaunu atziņu ienākšanai dažādās vēstures jomās. Lai sekmētu zinātnisko sadarbību ar igauņu kolēģiem, tika sagatavots un noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Universitāti un Tartu Universitātes nodibinājumu “Akadeemiline Ajalooselts” par starptautiskā Baltijas reģiona vēsturei veltīta žurnāla (vācu valodā) “Forschungen zur baltischen Geschichte” izdošanu (līgums noslēgts 11.12.2014., un tā darbības termiņš ir trīs gadi). Pētnieciskajā darbā sasniegtās atziņas tiek iekļautas vēstures studiju programmās docētajos kursos, savukārt izstrādātās publikācijas studējošie varēs izmantot kursos aplūkoto jautājumu apgūšanai. Ar jaunākajām arheoloģiskās pētniecības metodēm un starpdisciplinārajām pieejām zem zemes esošā kultūras mantojuma apzināšanā un izpētē vēstures bakalaura programmā studējošie iepazinās arheoloģisko lauku darbu kursā, piedaloties arheoloģiskajos izrakumos agrajā dzelzs laikmetā ierīkotajos Īles meža senkapos. Arheoloģiskos pētījumus, kuros piedalījās desmit studējošie, vadīja zinātniskā grāda pretendente, LU Latvijas vēstures institūta pētniece Elīna Guščika, Savukārt vēstures zinātnes teorētisko aspektu analīzi piedāvāja vēstures maģistra studiju programmā iekļautais vieslektora Detlefa Heninga (Nord-Ost institūts, Lineburga, Vācija) lekciju kurss “Nedrošā vēsture. Vēstures zinātnes teorijas un filozofijas pamatproblēmas: 19. gs. sākums – 21. gs. sākums“. Tāpat projekta īstenošanas laikā tika sagatavots un realizēts populārzinātnisku lekciju cikls “Latvija gadsimtu gaitā: desmit vēsturiskas skices”, tā ietvaros nolasot desmit lekcijas par Latvijas vēsturi (no akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam) un pēc tam nofilmētās lekcijas ievietojot ikvienam pieejamajā universitātes profilā YouTube vietnē (skat. https://www.youtube.com/playlist?list=PLxc2e81TLgVTx_OP2-0TiA373J-GnDFPS ). Šis lekciju cikls, turpinot 2013./2014. gada ziemā ar ciklu “Vēstures mozaīka” aizsākto tradīciju, tika rīkots vēstures pētījumu un atziņu popularizēšanai, aicinot ikvienu interesentu apmeklēt sev interesējošās lekcijas. Populārzinātniskās lekcijas tika lasītas Vēstures un filozofijas fakultātē reizi nedēļā trešdienu vakaros no 15. oktobra līdz 17. decembrim, tajās skarot visdaudzveidīgākos Latvijas vēstures aspektus. Plašu interesentu auditoriju, kā arī vēlāk vairākos simtos mērāmus skatījumu rādītājus interneta vietnē pulcēja prof. Andreja Vaska lekcija par jaunākajām atziņām par akmens laikmetu Latvijā, doc. Andra Šnē lekcija par skandināviem Latvijas teritorijā vikingu laikmetā, prof. Gvido Straubes lekcija  par krogu 18. un 19. gs. Latvijas iedzīvotāju ikdienā, kā arī prof. Ilgvara Misāna lekcija par Hanzas lomu Latvijas vēsturē un asoc. prof. Ērika Jēkabsona lekcija par latviešiem Krievijas impērijas karadienestā (19. gs. – 20. gs. sākums). Populārzinātnisko lekciju ciklā bija arī lekcijas par antīkās pasaules tēliem un sižetiem Rīgas arhitektūrā, Baltijas jautājumu starptautiskajās attiecībās 1940. – 1990. g., cīņām par Rīgas arhibīskapa koadjutora vietu 1550. gados un vēstures un literatūras paralēlēm Latvijas 20. gadsimta kultūras vēsturē. Kopumā pētniecības projekta pieteikumā izvirzītie mērķi ir sasniegti, plānotos uzdevumus izpildot pilnā apjomā. Projekta realizācijas laikā tika veikti vairāki pētījumi, kuru rezultāti jau ir publicēti vai iesniegti publicēšanai, savukārt jaunākās pētnieciskās atziņas pakāpeniski tiek integrētas studiju kursos, nodrošinot arvien ciešāku saikni starp akadēmisko un zinātnisko jomu. Nozīmīgs devums vēstures nozares popularizācijā bija arī īstenotais lekciju cikls par Latvijas vēstures jautājumiem, un tā materiāli arī turpmāk ikvienam interesentam (kā arī studējošajiem) būs brīvi pieejami interneta vidē.