Pilsētas un reģionu ilgtspējīga attīstība

Projekta vadītāja: A.Zobena

Projekta izstrādes gaitā tika veikta pilsētu lomas ilgtspējīgā reģionu attīstībā socioloģisko aspektu izpēte; lauku un mazpilsētu definēšanas Latvijā metodoloģisko aspektu analīze. Šī gada laikā ir izstrādāta kvalitatīva pētījuma par pilsētu lomu reģionu attīstībā metodoloģiju un veikts lauka darbs Alūksnē, Liepājā, Valdemārpilī, Jēkabpilī un Viesītē. Par iegūtajiem rezultātiem tika referēts LU SZF un Valsts kancelejas konferencē „Valsts pārvaldība: attīstība un atbildība”, kas notika 2008. gada 4.decembrī.Panelī „Valsts reģionālās attīstības priekšnosacījumi un iespējas” uzstājās LU prof. Aija Zobena ar ziņojumu Pilsētas un reģionu ilgtspējīga attīstība; LU Sociālā darba profesionālās studiju programmas 4.kursa studentes Marita Krasovska un Linda Ellere - Iedzīvotāju vajadzības un resursi – priekšnoteikumi kopienas attīstībai; LU Socioloģijas bakalaura studiju programmas 3.kursa studente Kristīne Lūse Iedzīvotāju viedokļi par darba tirgus situāciju Alūksnē; LU Socioloģijas bakalaura studiju programmas 3.kursa studente Karīna Piese Pilsēta un tās apkārtne: mijiedarbība un attīstības iespējas. Tiek apkopoti un izvērtēti Latvijas studentu darbu konkursam „Iekadrē tautas attīstību reģionos!” 2008.gada rudenī iesniegtie darbi. Uzsākta studentu rakstu krājumu par pilsētu lomu reģionu attīstībā manuskripta sagatavošana.

Pilsētu attīstība Latvijā līdz šim notikusi ļoti nevienmērīgi – atkarībā no pilsētas kapacitātēm, iespējām un reģionālā konteksta. Rīga, no vienas puses, ir absolūtā līdere praktiski visos attīstības un izaugsmes aspektos, no otras puses, tajā visacīmredzamāk un asāk izpaužas pilsētām raksturīgās problēmas. Tik pat spilgti izpaužas nevienlīdzība ekonomiskās attīstības un dzīves kvalitātes jomā starp pilsētām un laukiem. Viens no galvenajiem attīstības faktoriem ir apdzīvotās vietas attālums no kādas lielas pilsētas – attīstības centra. Jo lielāks šis attālums, jo asāk izpaužas atpalicība. Par ļoti bīstamu signālu atzīstama mazpilsētu un lauku jauniešu nevēlēšanās palikt mājās – galvenokārt ekonomiskās atpalicības dēļ un iespēju trūkuma, lai pilnvērtīgi realizētos savos māju reģionos. Līdz ar cilvēkresursu noplūdi būs arvien mazāk iespēju reanimēt sociāli ekonomisko situāciju nelabvēlīgākos reģionos. Pilsētu iedzīvotājus raksturo diezgan pesimistiska vispārējā pilsētu stāvokļa uztvere, liela neapmierinātība ar dzīves kvalitāti, kā arī ar resursu un iespēju pieejamību. Trūkst uzticēšanās pašvaldībām, kas izslēdz konstruktīvu dialogu starp varu un sabiedrību un aktīvu pilsonisko līdzdalību, kura ir viens no attīstības pamatakmeņiem. Pašvaldību plānus raksturo konkrētības trūkums, iedzīvotāju un citu ieinteresēto pušu viedokļu neņemšana vērā, vāja plānošanas koordinācija ar blakus teritorijām un kaimiņpilsētām. Pilsētpolitikas veidotājiem un īstenotajiem būtu labāk jāapzinās policentrisko modeļu veidus un atšķirības, lai savlaicīgi izšķirtos par labu tādai, kas liktos optimālāka Latvijas apstākļos (no izmaksu un ieguvumi viedokļa, bet vadoties pirmām kārtam no ilgstspējības principa). Tas paredz arī normatīvo aktu saskaņošanu un pielāgošanu izvēlētajam modelim – citādi pastāv risks, ka jau plānošanas stadijā radīsies pretrunas, kas apturēs policentrisko attīstību un mērķi netiks sasniegti.