Latvijas materiālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas

Projekta vadītājs: A. Vasks

Projekta „Latvijas materiālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas” virsmērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību materiālā kultūras mantojuma objektu neapmierinošajam tehniskajam stāvoklim un aktualizēt diskusiju par aizsargājamo pieminekļu praktiskās saglabāšanas metodēm. Lai sasniegtu šo mērķi tika izvirzīti divi uzdevumi - tematiska rakstu krājuma izdošana un zinātniskā semināra organizēšana.

Projekta realizācija noritēja veiksmīgi un ir sasniegti vēlamie rezultāti. Sagatavoti 12 raksti par aktuāliem kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem, kas apkopoti rakstu krājumā „Latvijas materiālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas”. Ar darbu jebkurš interesents varēs iepazīties no 2009. gada sākuma. Zinātniskais seminārs un grāmatas prezentācija paredzēta 2009. gada februārī.

Projekta vadītāji ir prof. A. Vasks un asoc. prof. A. Gavriļins, zinātniskais asistents M. Mintaurs un projekta koordinatore A. Zīle. Rakstu krājuma zinātniskais redaktors ir asoc. prof. A. Gavriļins. Rakstu autori ir jaunais zinātnieks, vēstures doktors M. Mintaurs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mākslas pieminekļu vecākais eksperts R. Pētersons, arhitekte L. Kļešņina, Latvijas mākslas akadēmijas (LMA) studente L. Kupča, LMA studente Š. Puķīte un LU VFF kultūras mantojuma specializācijas studenti - M. Baženova, A. Brūze, I. Doniņa, M. Deļikatnaja, A. Linde, I. Līce, B. Pazāne, A. Zīle.

Rakstu krājums ir ieguvums Latvijas zinātnē un izglītībā. Autori apskata aktuālus jautājumus un ir veikuši ievērojamu izpēti par Latvijas kultūras mantojuma apzināšanu, aizsardzību un saglabāšanu. Materiāli dod iespēju paaugstināt mācību darba kvalitāti, detalizēti aplūkot konceptuāli svarīgus materiālā kultūras mantojuma saglabāšanas piemērus, analizēt to pozitīvās un negatīvās puses. Turklāt grāmatu var izmantot mācību darbā.

Par kultūras mantojuma praktisko saglabāšanu Latvijā un pasaulē pētījumu veicis M. Mintaurs, par arheoloģisko pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu – A. Linde. R. Pētersons analizējis Jūrmalas kultūrvides saglabāšanas problēmas. Vairāki autori pievērsušies atsevišķu objektu atjaunošanas darbiem. A. Zīle analizējusi Ķīpsalas koka ēku atjaunošanas darbus, I. Līce aplūkojusi Latvijas Nacionālā teātra rekonstrukcijai, B. Pazāne pievērsusies Benjamiņa nama restaurācijai un rekonstrukcijai, A. Brūze apskatījusi Durbes muižas pirmā stāva interjera restaurācija-rekonstrukcijai un I. Doniņa – Ķemeru sanatorijas rekonstrukciju. Kultūras pieminekļu saglabāšanas problēmām pievērsusies I. Kļešņina un M. Baženova rakstā par Daugavpils rajona vecticībnieku mantojumu un to saglabāšanas problēmām, savukārt Š. Pūķīte izpētījusi Lielo kapu saglabāšanas problēmas padomju laikos un mūsdienās. L. Kupča analizē Latvijas Mākslas akadēmiju kā kultūras un mākslas pieminekli, bet M. Deļikatnaja pievērsusies Latvijas industriālā kultūras mantojuma izpētei un apzinājusi Latvijas dzelzceļa stacijas.

Bez tiešo mērķu sasniegšanas, ir vairāki ieguvumi, kas veicinās un uzlabos turpmāko darbu. Projekta laikā tika iegādāts jauns pamatkapitāls – Tahimetrs, datortehnika, fototehnika, AutoCad datorprogramma -, kuru varēs izmantot arī turpmākiem pētījumiem. Tahimetra un AutoCada datorprogrammas iegāde ir liels ieguvums arheoloģiskajiem pētījumiem. Savukārt citiem pētījumiem par materiālo kultūras mantojumu, studentu un pasniedzēju darbam noderīga ir jaunā fototehnika, datortehnika un diktofons.

Lielākai daļai studentu šī ir pirmā zinātniskā publikācija, pieredze rakstu izstrādāšanā un dalība zinātniskā seminārā. Iegūta pieredze ir svarīgs aspekts topošo zinātnieku sagatavošanā. Rakstu krājuma izdošana ir laba motivācija studentiem turpināt pētījumus un tos publicēt, kas veicina jaunu kadru piesaistīšanu zinātnei. Turklāt jebkuram būs iespēja iepazīties ar jauno pētnieku domām.

Kopējo projekta nozīmi un mērķa sasniegšanu varēs novērtēt pēc rakstu krājuma izdošanas un zinātniskās konferences. Tomēr jau tagad var apgalvot, ka projektā izvirzītie mērķi tika sasniegti. Respektīvi, tika izstrādāts tematisks rakstu krājums ar 12 dažādiem pētījumiem par kultūras pieminekļu saglabāšanu Latvijā, kā arī noorganizēt zinātnisks seminārs. Tādējādi tiks veicināta diskusija par kultūras mantojuma neapmierinošo tehnisko stāvokli un praktiskās saglabāšanas metodēm.