Jauniešu nākotnes plāni un skats uz Latvijas reģionu attīstību

Projekta vadītājs: T.Tisekopfs

Projekts “Jauniešu nākotnes plāni un skats uz Latvijas reģionu attīstību” uzsākts 2007. gadā un pabeigts 2008. gadā. Tā gaitā aptaujāti 1192 vidusskolu un arodskolu audzēkņi Aizputē, Aglonā, Dagdā, Ērgļos, Jaunpiebalgā, Smiltenē un Viesītē, veiktas 26 ekspertu intervijas, analizēti reģionālās attīstības dokumenti, pētītas konkrētas iniciatīvas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot jauniešu nākotnes plānus saistībā ar izglītības ieguvi un darba karjeru, kā arī jauniešu viedokļus par teritoriju attīstību. Izmantota arī gadījumu izpētes metode, kuras gaitā noskaidrots, kā veidojas vietas attīstības potenciāls, kādu lomu teritoriju attīstībā spēlē tīklošanās procesi – mijiedarbe starp dažādiem aģentiem, attīstības spēkiem un kapitāliem. Pētījums apvienoja jauniešu nākotnes stratēģiju analīzi ar teritoriju attīstības potenciāla un tīklojuma analīzi.

Noskaidrots, ka pēc pašreizējās izglītības ieguves lauku reģionos un mazpilsētās vēlas palikt tikai 20% jauniešu, lielākā daļa vēlas doties mācīties un strādāt uz reģionu lielajām pilsētām vai uz Rīgu (45% aptaujāto). Piecas galvenās dzīves stratēģijas, kas jauniešu potenciāli varētu piesaistīt pašreizējai dzīves vietai vai mudināt viņu atgriezties ir: „nodarbinātība un ikdienas pakalpojumi”, „uzņēmējdarbība un infrastruktūra”, „jaunie lauku pakalpojumi”, „kultūra un sociālā dzīve” un „sports” – šie aspekti jauniešiem ir nozīmīgi dzīves vietas pievilcības noteikšanā un norāda arī uz svarīgiem teritoriju attīstības virzieniem.

2008. gadā īpaša uzmanība veltīta reģionālajām studijām Smiltenes novadā un Abavas ielejā (Kandavas, Sabiles novadi), aprobēts reģionālā attīstības tīkla koncepts un metodoloģija. Smiltenes gadījumā ilgtspējīgu attīstību nosaka tīklojums, kura pamatā ir endogenie (vietējie) resursi, sociālais kapitāls (sadarbība), iesakņotība, un institucionālā sadarbība. Smiltenes novada visumā sekmīgo attīstību uzņēmējdarbībā, kultūrā, infrastruktūras un citās jomās ir veicinājis sociālā kapitāla, jaunās institucionālās organizācijas un tirgus pārvaldības satīklojums. Īpaši jāuzsver sporta un kultūras (,kultūras tīklojuma) pozitīvā ietekme uz institucionālās sadarbības, uzņēmējdarbības un vietējai pārvaldes uzlobšanu. Abavas ieleja, savukārt, ir ‘segmentēta’ lauku teritorija, kur attīstības tīkls balstīts uz vietējo resursu izmantošanu inovācijā (jaunu lauku pakalpojumu radīšanā), sociālais kapitāls veidojas uzņēmēju vidū, bet mazāk droši un ilgtspējīgi vietējā kopienā un pārvaldībā. Veidojas aizmetņi integrētam teritorijas attīstības tīklam, taču to apgrūtina administratīvās barjeras un sociālā kapitāla vājums.

Kopumā lauku un reģionālās attīstības tīkliem ir pozitīva ietekme uz vietu attīstību, konkurētspēju, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un arī jauniešu piesaisti. Latvijā ‘stiprie’ tīkli balstīti uz ekonomiku, uzņēmēju sadarbību, kultūru un sportu. Vājāki ir izglītības tīkli un teritoriālās pārvaldības tīkli. Lai sekmētu teritoriju attīstību, noturētu un piesaistītu jauniešus, kā arī veicinātu viņu atgriešanos, jāizmanto attīstības tīkla potenciāls un jāveicina:

•  Sadarbība starp dažādiem aģentiem, organizācijām, pašvaldībām, pilsētām un laukiem;
• Partnerības;
• Vietējas un reģionālas inovāciju platformas;
• Jaunas zināšanu un prakses kopienas;
• Vietu, novadu, teritoriju zīmološana;
• Jauniešu organizāciju iesaiste teritoriju attīstības plānošanā.