Baltu valodu atlanta pilotprojekts

Projekta vadītāja: A.Stafecka

2008. gadā projekta galvenais uzdevums bija sagatavot nodošanai tipogrāfijā grāmatu Baltu valodu atlanta pilotprojekts. Iepriekšējos gados (2006– 2007) tika izstrādātas 15 ģeolingvistiskās kartes, no kurām rezultātā tika nolemts publicēt 12. Tika pamatos izstrādāti šo karšu komentāri.

Projekta realizācijas gaitā tika nolemts mainīt karšu tīklojumu, kā rezultātā tika uzlabota esošā karšu izstrādes tīkla metode, ar jauno metodi izstrādātas 12 dažāda tipa un sarežģītības pakāpes ģeolingvistiskās kartes.

Tika papildināti, precizēti un tulkoti angļu valodā visu 12 karšu komentāri (kop. komentāru apjoms 150 lpp.).

Darba koordinācijas seminārā tika izlemts latviešu un lietuviešu valodā izstrādāt papildus teorētiskās nodaļas, kas tulkotas arī angļu valodā (kop. apjoms ap 100 lpp.), autores: A. Stafecka (Rīga), D. Mikulēniene (Viļņa):

• Dzīvās un mirušās baltu valodas;
•  Latviešu valodas dialekti, to klasifikācija;
• Lietuviešu valodas dialekti, to klasifikācija;
• Latviešu valodas fonētiskā transkripcija;
• Lietuviešu valodas fonētiskā transkripcija.

Par projekta tēmu publicēti 3 zinātniskie raksti:

• A. Stafecka, E. Trumpa. Baltu valodu atlanta karšu grupas. – Letonikas otrais kongress. valodniecības raksti – 1. R.: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 10 – 23 lpp.
• D. Mikulēniene, A. Stafecka. Latviešu un lietuviešu leksikas atspoguļojums Baltu valodu atlantā // Linguistica Lettica. 17.– R.: LU LaVI, 2008, 133–149.lpp.
• A. Stafecka. Baltu valodu atlanta leksika: semantiskais aspekts // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis. Nr. 13. – Daugavpils: DU Humanitārā fakultāte, 2008, 48.-55. lpp.
• Leskauskaitė A., Trumpa E. Kai kurie pietinių ir pietrytinių aukštaičių šnektų šlekiavimo aspektai (Atsevišķi dienvidu un dienvidrietumu aukštaišu izlokšņu „šļeķošanas” aspekti), 2008 (tiks izdots līdz gada beigām) – Baltu filoloģija, XVII, Rīga.

Saistībā ar projekta tēmu nolasīti 3 referāti starptautiskajās konferencēs:

Zinātniskajās konferencēs par projekta tēmu nolasīti referāti:

• Stafecka A.. Baltu valodu atlanta leksika: semantiskais aspekts – Daugavpils universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2008. g. janvārī;.
•  E. Trumpa. Baltu valodu dialektu pētījumi: pašreizējās tendences un nākotnes mērķi – LU zinātniskajā konferencē 2008. g. februārī;
• А. Андронов, Э. Трумпа, Диалектологические карты балтийских языков как вехи истории науки: сохранность и доступность (Baltu valodu dialektu kartes kā zinātnes vēstures zīmes: saglabātība un pieejamība) – IX международный симпозиум «Bibliotheca Baltica»: Выход к Балтийскому морю: карты и другие информационные ресурсы Балтийского моря и прибрежных территорий (Российская национальная библиотека, 23–24 октября 2008 г.) (Krievija, Sanktpēterburga).

Izdošanai sagatavotais Baltu valodu atlanta pilotprojekts pašlaik atrodas maketēšanā Lietuviešu valodas institūtā Viļņā.

Sasniegto rezultātu nozīme zinātnē

Veiktais darbs projekta ietvaros ļaus sekmīgi uzsākt Latvijas puses dalību starptautiskajā izdevumā Baltu valodu atlants, kas būs nopietns ieguldījums pasaules ģeolingvistikā un būs pirmais šāda veida izdevums, kas ļaus apzināties ne tikai baltu valodu radniecību un bagātību, bet arī sniegs dziļāku ieskatu Eiropas lingvistiskajā dažādībā.

Baltu valodu dialektu izpētei ģeolingvistiskā aspektā neapšaubāmi ir lielas perspektīvas, tā mums sniegtu liecību par seno baltu cilšu (žemaišu, kuršu, sēļu un latgaļu) radniecību, pasaules uzskatu un vēsturiskajām robežām un balstītu vēsturnieku hipotēzes par baltu cilšu kaimiņattiecībām pirmajos gadsimtos.

Sasniegto rezultātu nozīmība izglītībā

Piltoprojekta ietvaros izstrādātās kartes un komentārus var sekmīgi izmantot, lai iepazīstinātu skolēnus un studentus ar latviešu un lietuviešu valodas dialektiem, baltu valodu vēsturi un savstarpējiem kontaktiem, kā arī izlokšņu formu daudzveidību.

Pielikumā projekta „Baltu valodu atlanta pilotprojekts“ maketēšanai sagatavotais materiāls:

• 15 ģeolingvistiskās kartes (no tām 12 atspoguļo abu baltu valodu kopīgo leksiku) ;
• ievada un komentāru teksti latviešu, lietuviešu un angļu valodā – 260 lpp.