Ārvalstu tiešo investīciju struktūras tautsaimniecības sektoros loma ekonomikas augsmē

Projekta vadītāja: I.Revina

Projekta 1. gada izstrādes ietvaros tika izstrādāts maģistra darbs „Fiskālā politika un ekonomikas augsme”, kas tika aizstāvēts ar atzīmi „izcili” , uzrakstīti 2 zinātniskie raksti „Privātā un sabiedriskā kapitāla nozīme Latvijas ekonomikas izaugsmē”, „Foreign direct investment and economic growth in Latvia”, kā arī pieteikta dalība starptautiskai zinātniskai konferencei „Economic Science for Rural development 2009”.

Projekta ietvaros tika iegūti sekojoši galvenie rezultāti:
 

• Atsevišķi nodalot privāto un sabiedrisko kapitālu, tika secināts, ka gan privātā, gan sabiedriskā kapitāla uzkrāšanai ir pozitīva un statistiski nozīmīga ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Privātais kapitāls ir produktīvāks par sabiedrisko kapitālu, un tā relatīvā produktivitāte būtiski pieauga pēdējā gada laikā. Novērtētā ienākumu elastība pret privāto kapitālu ir 0.29, pret sabiedrisko kapitālu – 0.06 un pret darbaspēku – 0.65. Pretstatā citu autoru pētījumiem, tika atrasts, ka kopējā faktoru produktivitāte cieši korelējas nevis ar sabiedrisko kapitālu, bet gan ar privāto. Tika arī secināts, ka privātais kapitāls paaugstina darba ražīgumu tieši, sabiedriskam kapitālam nav ietekmes uz darba ražīgumu un neviens no diviem kapitāla veidiem nepaaugstina darba ražīgumu caur kopējo faktoru produktivitāti (nepastāv ārējais apstāklis "mācības no darba"). No 1. attēla redzams, ka līdz 2002. gada vidum, valsts kapitāla līmenis samazinājās: investīciju īpatsvars valdības izdevumu struktūrā bija zems un tās nekompensēja nolietojumu. Kopš 2003. gada, spēcīgais ekonomikas pieaugums un pirmsstrukturālo / strukturālo ES fondu pieejamība veicināja valsts kapitāla pieaugumu. 2008.g. 2.ceturkšņa beigās valsts kapitāls pārsniedza savu sākotnējo līmeni 1.9 reizes. Savukārt privātā kapitāla apjoms nemitīgi auga un 13.5 gadu laikā pieauga 4.4 reizes. To dinamiku pozitīvi ietekmēja arī ārvalstu tiešo investīciju ieplūde, īpaši pēdējos gados.

1.att. Privātā un valsts kapitāla novērtējums Latvijai 1995.-2008.g., milj. latu.
 

• Latvijas ekonomikas izaugsmei 1995.g. – 2008.g. bija divi dzinējspēki – privātais kapitāls (45.7%) un kopējā faktoru produktivitāte (39.2%), turklāt arī darbaspēka un valsts kapitāla ieguldījums bija pozitīvs(skat.2.att.). Straujo ekonomikas izaugsmes tempa samazinājumu kopš 2007. gada beigām var izskaidrot ar kopējo faktoru produktivitātes negatīvu devumu izaugsmē (pirmo reizi pēdējos desmit gados), kas varētu būt saistīta ar ražošanas faktoru izmantošanas intensitātes samazinājumu ekonomikas lejupslīdes dēļ. Privātā kapitāla loma pēdējā gada laikā nozīmīgi pieauga, tādējādi ātrākai ekonomikas atkopšanai jāsekmē tieši privāto investīciju pieaugums.

2.att. Privātā kapitāla, valsts kapitāla, darbaspēka un kopējo faktoru produktivitātes ieguldījums Latvijas ekonomikas izaugsmē 1995. – 2008. gadā
 

• Ekonomikas izaugsmes palēninājumu kopš 2007. gada beigās nevar izskaidrot ar ražošanas faktoru izmantoto daudzumu – gan kapitāla līmenis, gan nodarbinātība turpināja būtiski pieaugt. Turpretī kopējās faktoru produktivitātes devums pirmo reizi kopš 1998. gada bija negatīvs. Ir grūti iedomāties negatīvo tehnisko progresu, tāpēc viens no tā iemesliem varētu būt ražošanas resursu (iekārtu un darbaspēka) izmantošanas intensitātes sarukums ekonomiskās lejupslīdes dēļ (skat. 3.att.)

3.att.Privātā kapitāla, valsts kapitāla, darbaspēka un kopējo faktoru produktivitātes ieguldījums Latvijas ekonomikas izaugsmē 2001. – 2008. gadā
 

• Laika posmā no 2002. g. līdz 2007. gadam ĀTI ir pieauguša 7 reizes. Praktiski visos tautsaimniecības sektoros ĀTI ieguldījums ir pieaudzis: 5 reizes lauksaimniecībā ( sektors A) , 1.2 reizes rūpniecībā (C+D+E), 6 reizes būvniecībā (F), 1.4 reizes vairum- un mazumtirdzniecībā (G), 4 reizes finanšu starpniecībā ( J) un 1.8 reizes operācijās ar nekustamo īpašumu (K). Kopējā pievienotās vērtība bāzes cenās ir pieaugusi visos sektoros, lai gan procentuālā izlaide šajā laika posmā ir samazinājusies lauksaimniecībā(1.2%), ražošanā par 3.6% un transportā (I) par 4.4% . Latvijas gadījumā kopējās pievienotās vērtības procentuālās izaugsmes analīze parādīja, ka Latvijas izaugsme balstās uz neražojošiem sektoriem. Valstu griezumā lielākie investori Latvijā (miljons Ls) 2007. gadā ir Igaunija (507.2), Dānija (242.2), Zviedrija (206.1) , Norvēģija (165.8), Nīderlande (120.2) un Krievijas Federācija (108.0).

• Latvija ietilpst attīstības ekonomiku grupā. Pēc Eirostat datiem 2007. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija tikai 55 procenti no Eiropas Savienības (EU27) līmeņa, bet aplūkojot datus reģionālā līmenī redzams (1.tabula), ka visos Latvijas statistiskajos reģionos, izņemot Rīgu, attīstības līmenis ir pat vēl zemāks.

1.tabula
IKP statistiskajos reģionos (2000.g. cenās; % no Latvijas vidējā)

 

• Ārvalstu tiešām investīcijām ārpus Rīgas reģiona vajadzētu veicināt iedzīvotājus atstāt lauksaimniecību un pašnodarbinātību, bet tas var notikt, ja ĀTI uzlabo produktivitāti un izspiež no tirgus mazāk konkurētspējīgos. Dati par uzkrātām ĀTI uzņēmumu pamatkapitālā uzrāda būtiskas atšķirības starp reģioniem. Rīgas reģionā ĀTI lielākoties ir uzkrātas transporta, uzglabāšanas un komunikāciju nozarē (I), 38% no visām ĀTI statistiskajā reģionā (2.tabula). Šajā pašā nozarē lielākais ĀTI uzkrājums ir Latgales reģionā, 62% no ĀTI reģionā. Zemgales un Pierīgas reģionos lielākie ĀTI uzkrājumi ir rūpniecībā (D), atbilstoši (73% un 25% no ĀTI reģionā). Kurzemes reģionā lielākais ĀTI uzkrājums ir vairum- un mazumtirdzniecībā (G), 47% no ĀTI reģionā. Tomēr, no 6.tabulas secināms, ka reģionos minētajās nozarēs uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, bet tas ir pretrunā ar pieņēmumu, ka ĀTI jāveicina ekonomisko aktivitāšu koncentrēšanos ap mazāku uzņēmumu skaitu. Izņēmums ir Vidzemes reģions, kur ĀTI lielākoties ir uzkrātas lauksaimniecībā (A) un rūpniecībā (D), atbilstoši 49% un 44% no ĀTI reģionā (2.tabula) bet uzņēmumu skaita pieaugums nozarēs ir nebūtisks vai pat negatīvs No tā var secināt, ka tikai Vidzemē ĀTI nodrošina esošo uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu un līdz ar to veicina eksportu, kas, savukārt, uzlabo reģiona ilgtermiņa augsmes potenciālu.

2. tabula
Uzkrātās ĀTI uzņēmumu pamatkapitālā pēc nozares un reģiona (uz 24.11.2008; % no kopējām uzkrātām ĀTI reģionā)

Izņemot Vidzemi, pārējos Latvijas reģionos starp ārvalstu tiešām investīcijām un ekonomikas vides uzlabošanos nav novērojama tieša sakarība.

Attēli un tabulas ir projektā iesaistīto pētnieku aprēķini, izmantojot CSP un Lursoft datus.

Projekta 1. gada izpildes gaitā ir izveidotas datu bāzes pētījuma ekonometriskai modelēšanai.