Studiju rezultātā iegūto prasmju un kompetenču formulēšanas principi un starptautiskā pieredze

Projekta vadītājs: A.Rauhvargers

Projekta definētais virsmērķis: uzlabot studiju kvalitāti, tādējādi palielinot Latvijas izmantojamo cilvēkresursu potenciālu, veicinot konkurētspēju un nodarbinātību.

Projekta konkrētais mērķis: izpētīt uz kompetencēm balstītas augstākās izglītības principus un izstrādāt daudzveidīgus piemērus studiju programmu formulēšanai dažādās studiju programmu grupās Latvijas Universitātē.

Projektā veicamie uzdevumi:
veikt teorētiskās literatūras un pieejamās informācijas analīzi par studiju rezultātu (learning outcomes) definēšanu citu valstu universitātēs,
• izstrādāt principus studiju rezultātā iegūto prasmju un kompetenču formulēšanā,
• sagatavot piemērus studiju rezultātu formulēšanai.


Projektā sasniegtie rezultāti:
veikta literatūras analīze par studiju rezultātu (learning outcomes) definēšanas pieredzi starptautiskā līmenī.
Projekta ietvaros tika analizēti vairāku autoru piedāvātie studiju rezultātu formulēšanas principi: 

  1. The Module and Programme Development Handbook, Moon, Jenny
  2. Teaching for Quality Learning at University, Biggs, JohnWriting and Using Learning Outcomes, Dr. Declan Kennedy
  3. Writing and Using Learning Outcomes, Dr. Declan Kennedy

Kā arī tika apkopota Bergenas Universitātes, Norvēģija, un Korkas augstskolas (University College Cork (UCC)), kas šobrīd ir vadošā augstskola Īrijā attiecībā uz studiju rezultātu formulēšanu un ieviešanu studiju programmās, pieredze.

Bergenas augstskolā notika šādas tikšanās: 

  1. Etelka Tamminen Dahl, Izglītības attīstības un novērtēšanas departamenta vadītāja. Augstākās izglītības ietvarstruktūra Norvēģijā un Bergenas Universitātē.
  2. Oddveig Åsheim, Izglītības attīstības un novērtēšanas departamenta konsultants. Izglītības kvalitātes sistēma Bergenas Universitātē.
  3. Profesors George Francis, Ķīmijas nodaļa. Erasmus Mundus programmas studiju rezultātu izstrāde. Studentu darba slodze.
  4. Christian Bjerke, Norvēģijas studentu apvienības biedrs. Studentu viedoklis par studiju rezultātu ieviešanu.
  5. Profesors Asbjørn Strandbakken, vecākais konsultants Lars Skjold Wilhelmsen , Juridiskā fakultāte. Tiesībzinību maģistra studiju programmas studiju rezultāti.
  6. Asociētais profesors Jan Oskar Engene, akadēmiskās daļas direktore Ingunn Greve, Sociālo zinātņu fakultāte. jauno prasību ieviešana sociālo zinā’tnu fakultātes studiju programmās.
  7. Unni Kvernhusvik, Ārlietu daļas konsultante. Studiju programas veidošanas vadlīnijas TropEd tīkla ietvaros. 

Korkas augstskola organizē Boloņas Nacionālos seminārus Īrijā un aktīvi darbojas Īrijas augstākās izglītības vides reformēšanā atbilstoši EAIT prasībām. Korkas augstskolā notika šādas tikšanās:

  1. Dr Declan Kennedy, Korkas augstskolas Izglītības departamenta vecākais lektors zinātņu izglītībā (Senior Lecturer in Science Education, Department of Education, University College Cork (UCC)). Dr. Declan Kennedy ir autors praktiskajām studiju rezultātu ieviešanas vadlīnijām „Practical Guide: Writing and Using Learning Outcomes”, kā arī vairāku Eiropas mērogā nozīmīgu publikāciju autors (piem. Bologna Handbook). Studiju rezultātu formulēšanas grupas vadītājs Korkas augstskolā
  2. Cynthia Deane, Options Consulting, pašnodarbināta eksperte, mācību un attīstības konsultante, specializējas kreatīvu risinājumu veidošanā ar mērķi atvieglot stratēģiskās vadības maiņu organizācijās.
    Pārstāvjiem no Akadēmisko programmu un regulu departamenta, kas ikdienā nodarbojas ar programmu plānošanas, atzīšanas un izskatīšanas akadēmisko funkciju Korkas augstskolā, kā arī atbild par augstskolas kalendāra un moduļu saraksta publicēšanu saskaņā ar vienotām procedūrām, kuras nosaka akadēmiskā vadība. Šis departaments nodarbojas ar praktisku studiju rezultātu iekļaušanu kursu un moduļu aprakstos, veicinot un vadot šo procesu augstskolas līmenī. Balstoties uz iepriekš izstrādātām vadlīnijām un iepriekš noteiktiem kritērijiem pārbauda akadēmiskā personāla formulētos studiju rezultātus, vajadzības gadījumā saskaņo uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami, un, pēc korekcijas, publicē internetā.
  3. Dr. Norma Ryan, Korkas augstskolas Kvalitātes veicināšanas nodaļas direktore, Īrijas Boloņas Promotere un lektore bioķīmijā. Studiju rezultātu formulēšana tiek uztverta par vienu no būtiskiem studiju kvalitātes nodrošināšanas stūrakmeņiem.

balstoties uz gūto starptautisko pieredzi, tika izstrādāti principi studiju rezultātā iegūto prasmju un kompetenču formulēšanā
Pamatā studiju rezultātu formulēšanas principi Eiropas augstskolās tiek balstīti uz Benjamina Blūma taksonomiju un SOLO taksonomiju. Studiju rezultāti balstās uz attieksmēm (spēja kritiski domāt), prasmēm un kompetencēm.

Ļoti svarīgi ir sasaistīt studiju rezultātus ar mācību (studiju) procesu un tā aktivitātēm un novērtēšanu. To var panākt, ja par pamatu studiju kursu pasniegšanas un studentu mācīšanās ņem studiju rezultātus un tad attiecīgi izvēlas novērtēšanas paņēmienus.

Tas, ka studiju rezultāti tiek skaidri definēti un uzrakstīti, padara efektīvāku studēšanas procesu, programmas plānu un novērtēšanu gan studentiem, gan pasniedzējiem. Turklāt studiju rezultāti palīdz plānveidīgi veidot programmas un kursus.

Studiju rezultāti jādefinē tā, lai tie būtu novērtējami un izmērāmi. Literatūrā pārsvarā var atrast, ka ieteicamais definējamo studiju rezultātu skaits studiju kursiem ir apmēram seši, bet ne vairāk par 9 studiju rezultātiem katram kursam.

Ārvalstu augstskolu pieredze studiju rezultātu formulēšanā un izstrādātie studiju rezultātu formulēšanas principi apkopotā veidā tiks nodoti LU Akadēmiskajam departamentam, tiks prezentēti LU konferencē un publicēti LU rakstu krājumā.

ievērojot izstrādātos principus studiju rezultātu formulēšanā, sagatavoti piemēri studiju rezultātu formulēšanai dažādās studiju programmu grupās Latvijas Universitātē.

Daži piemēri no ārvalstu universitātēm.

Studiju programmu rezultātu definēšanas piemērs Bergenas Universitātes Juridisko zinātņu maģistra studiju programmai.

Maģistra diploma Juridiskajās zinātnēs absolventam:
• Jāprot korekti pielietot Norvēģijas likumdošanas, kā arī starptautisku tiesības sistēmu juridisko jēdzienu, vērtību, likumu un principu ievērojamas zināšanas
• Pierādīt, pielietojot konkrētās situācijās, ka absolventa pamatzināšanas dažādos studiju programmas kursos ir novērtējamas kā augstas kvalitātes
• Jābūt spējīgam pielietot vispārpieņemtas juridiskas metodoloģijas kompleksu juridisko problēmu risināšanā, ieskaitot debates, argumentēšanu par/pret un neatkarīgi prezentēt savu viedokli problēmas risināšanā
• Jābūt spējīgam attēlot savus ieteiktos risinājumus dažādās teksta un mutiskās prezentācijās
• Jāprot izskaidrot profesijas ētiskos aspektus
• Jāprot aizstāvēt viedokli, novērtējot konkrētas situācijas juridisko politiku
• Pierādīt, pielietojot konkrētās situācijās, ka absolventa pamatzināšanas dažādos studiju programmas kursos ir novērtējamas kā augstas kvalitātes
• Jābūt spējīgam apgūt juridiskās zināšanas papildus tām, kas tika skatītas studiju programmas ietvaros un pielietot šīs zināšanas juridisko problēmu risināšanā
• Jābūt spējīgam strādāt grupā kā dalībniekam, kas aktīvi sniedz savu ieguldījumu grupas risinājuma izstrādāšanā juridisko problēmu jomā
• Maģistra darba ietvaros demonstrēt spēju formulēt un analizēt juridiskas dabas problēmas, veikt neatkarīgu atbilstošu informācijas avotu apkopojumu un novērtējumu un prezentēt rezultātus akadēmiskā teksta formā

Studiju krusu formulēšanas piemēri Korkas augstskolā.
Studiju kurss „Eiropas Savienības politika
Šī kursa nobeigumā studentiem jāspēj:
Izskaidrot ES izveidošanas pamatā esošo loģiku
Aprakstīt atšķirības starp supranacionālismu un starpvaldību
Kritizēt ES galveno institūciju struktūru un darbību
Novērtēt atsevišķu ES politiku politisko un ekonomisko iespaidu
Paredzēt ES nākotnes veidolu un dabu
Uzskaitīt pozitīvās un negatīvās puses Īrijas dalībai ES
Pētīt un attēlot informāciju efektīgi un ar izpratni
Apšaubīt politiskās attīstības nozīmi un motivāciju
Analizēt informāciju kreatīvi un ar izdomu, meklējot risinājumus politiskām problēmām un izaicinājumiem

Studiju kurss „Ekonomikas pamati
Šī kursa nobeigumā studentiem jāspēj:
Atpazīt vērtspapīru tirgus laika faktoru galvenos indikatorus
Aprakstīt un savā starpā atšķirt galvenos ekonomiskos indikatorus
Interpretēt NKP un IKP rādītājus
Atšķirt monetāro no fiskālās politikas
Veikt ekonomiskus aprēķinus, kas ļaus studentam novērtēt ekonomiskus jēdzienus ar lielāku skaidrību
Kritizēt budžeta lēmumus lietojot ekonomiskus kritērijus
Izveidot un interpretēt uzņēmuma bilances un grāmatvedības savstarpējās attiecības
Formulēt piemērotu budžeta politiku atkarībā no biznesa cikla izmaiņām
Novērtēt valdības fiskālās politikas pozīciju

Sagatavotie piemēri studiju rezultātu formulēšanai dažādās studiju programmu grupās Latvijas Universitātē apkopotā veidā tiks nodoti LU Akadēmiskajā departamentā.