Baltu izcelsme, tālākā diferenciācija un attīstība

Projekta vadītāja Janīna Kursīte

Baltu problemātika tika pētīta divos griezumos:

1. baltu senvēstures un senkultūras relikti; 
2. baltu tautu mūsdienu tradicionālā kultūra un identitātes jautājumi.

Ekspedīcijās, atsevišķos izpētes braucienos uz baltu senajām apdzīvotajām vietām (Baltkrievijas Poļesje, Lietuvas Kuršu kāpas, Krievijas Kaļiņingradas apgabals, Latvijas un Krievijas pierobeža Latgalē) tika apzināti baltu senkultūras relikti. Tā, ekspedīcijā (21. – 28.04) uz Baltkrievijas Poļesjes ziemeļdaļu (senajā baltu cilts jātvingu apdzīvotajā teritorijā) video un audio ierakstos tika fiksēts unikāls, ne Baltijā, ne plašāk Eiropā vairs nesastopams arhaisks t.s. akmens bābu ieģērbšanas rituāls. Par akmens bābām jeb akmens meitenēm kā tautā, tā zinātniskajā literatūrā sauc 10. – 13.gs., iespējams arī vēlākajos laikos cilvēka roku veidotas dažāda lieluma (no 50 – 60 cm līdz 2 m garumā) antropomorfiskas akmens skulptūras ar ornamentālām zīmēm (gk. slīpais krusts). Katru pavasari (tagad Lieldienās) šīs skulptūras tiek ietērptas, ko dara ciema vecākās sievas. Ietērpšanas rituālā (īpaši šim gadījumam izšūtu miniatūru priekšautiņu, krāsainu audumu un lentu uzsiešana un aplikšana) piedalās tikai sievietes, kāpēc varētu domāt, ka pamatā šai tradīcijai ir seni auglības kulti, kas jaunākos laikos pārtapuši tautas kristietības rituālos, kuros sadzīvo gan pirmskristietiskais, gan kristietiskais mantojums.

Minētajā ekspedīcijā uz Baltkrieviju blakus baltu senvēstures un senkultūras reliktu apzinājumam un fiksējumam tika pētītas arī salīdzinoši jaunas (19. – 20.gs.) baltu - latviešu, prūšu, kuršu pēcteču radītās kultūrainavas (bijušās latviešu kolonijas Baltkrievijā un Sibīrijā) relikti, identitātes izmaiņas (prūši mūsdienu pasaulē, filmējot viņu dzīvesstāstus un liecības Austrumprūsiešu mesē Berlīnē (8.05 – 11.05). Baltkrievijas ekspedīcijā tika apzinātas bijušās latviešu kolonijas Vaclavova, Uņa (abas Vitebskas apgabals), Latbirzs, Galičmiza (Mogiļovas apgabals), Grudinovka (Gomeļas apgabals), kurās līdz otrajam pasaules karam dzīvoja daudz latviešu kolonistu. Tika ierakstīti 6 tajās palikušo latviešu dzīvesstāsti, kā arī 7 intervijas ar bijušajās latviešu kolonijās dzīvojošiem baltkrieviem un krieviem, kurās fiksēti viņu atmiņu stāsti par latviešiem. Viena daļa (lielākā) no latviešiem otrā pasaules kara laikā un pēc kara atceļoja atpakaļ uz Latviju. Vairākus no apzinātajiem bijušajiem kolonistiem, kā Leonīdu Marheli Mālpilī, Ēvaldu Lapiņu Rīgā, Vilmu Kļaviņu no Krustpils, projekta dalībnieki intervēja un izveidoja LTV raidījumus „Valodo novados”, kas tika demonstrēti LTV I programmā 2008.g. Bez tam Vilma Kļaviņa uzrakstīja detalizētu Vaclavas kolonijas iedzīvotāju (māju) plānu un sarakstu, kāds tas bija īsi pirms otrā pasaules kara, bet Ēvalds Lapiņš – savas atmiņas par latviešu kolonistu traģiskajiem likteņiem 1930.gg. staļiniskajās represijās. Abus materiālus paredzēts ietilpināt zinātnisku rakstu krājumā ar komentāriem, ja projekts tiks turpināts. Tāpat arī, ja projekts tiks turpināts, iecerēts ierakstīt videoformātā Pēterburgas latviešu izcelsmes rakstnieces Ellas Foņakovas dzīvesstāstu, jo Foņakovas senči Vinegeri aizbraukuši uz Pēterburgu 20.gs. sākumā un aktīvi darbojušies Pēterburgas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

Par ekspedīcijās iegūtajiem rezultātiem projekta dalībnieki referēja starptautiskajā konferencē „Baltu un slāvu kultūrkontakti” (7. – 8.03 Rīga un Višķi). Minētā konference, kas tika organizēta projekta ietvaros, bija pirmā tik plaši baltu un slāvu kultūrkontaktu pētniekus pārstāvētā konference kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Tajā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Itālijas, Vācijas ievērojami speciālisti, gan atsevišķi jaunie speciālisti, kas referēja par prūšu, jātvingu, gan arī par kriviču, latgaļu senkultūras liecībām, balstoties uz arheoloģiskajiem, etnogrāfiskajiem, folkloras materiāliem, kā arī par baltu un slāvu tautu kultūrkontaktiem 19. – 20.gs. Par 2008.g., bet arī iepriekšējo gadu ekspedīcijās iegūto materiālu projekta dalībnieki referēja starptautiskās konferencēs Parīzē, Maskavā, Viļņā, kā arī Rīgā un zinātniskajos, kā arī populārzinātniskajos semināros un konferencēs Latvijā.

Ekspedīcijā uz Sibīriju (Rižkova, Omskas apg.), kas notika pateicoties vairāku projektu apvienotiem līdzekļiem, tika pētīta senākās – 1802.g. dibinātās latviešu kolonijas Rižkovas vēsture, tika pierakstīti Rižkovā palikušo latviešu dzīvesstāsti (vairāk nekā 30), vākta folklora (galvenokārt buramvārdi, nostāsti, ticējumi), tika pētīta latviskā identitāte saskarē ar igaunisko, somisko un krievisko identitāti. Rižkovas ciemā divas lielākās etniskās kopienas ir latvieši un igauņi, pēdējā laikā – ienākot krieviem, ukraiņiem, citām tautībām – izveidojušās jaunas identitātes –

1. krievvalodīgie latvieši un igauņi; 
2. vienkārši latvieši un igauņi; 
3. baltieši; 
4. sibīrieši.

Tika izzināta atšķirība starp šīm patībām un vecuma grupu piesaistes tendences tai vai citai no minētajām grupām.

Projekta realizācijas gaitā iegūtie rezultāti ir nozīmīgi baltu un jaunākos laikos – latviešu, lietuviešu un prūšu pēcteču kultūrvēstures un tradīciju, kultūridentitātes izzināšanā, iestrādāti publikācijās, referātos, LTV raidījumos, lekciju kursos LU („Baltu mitoloģija”, „Salīdzinošā folklora un mitoloģija”, „Folkloras lauka pētījumi”, „Ornamentika baltu mitoloģijas kontekstā”, „Vizuālā antropoloģija” u.c.), promocijas darbos (S.Laime, A.Lielbārdis, J.Firsovs, D.Leimane, I.Šteina), maģistra darbos, kā arī populārzinātniskās publikācijās. Skaņu režisors Marts Mihailovs ekspedīcijās iegūto pieredzi prezentējis pētnieciskajos darbos, studējot Pēterburgas Kino un televīzijas universitātē. Tā kā projekts tika realizēts sadarbībā ar LZP projektiem „Latvijas novadu attīstība. Humanitārā un sociālā dimensija”, „Baltu mitoloģija”, KKF mērķprogrammu, iegūtais finansējums bija pietiekošs, lai veiktu apjomīgas ekspedīcijas Baltkrievijā (4 apgabalos), Sibīrijā (Omskas apgabalā), arī Latvijas pierobežā (Ludzas rajons), kā arī, lai uz starptautisko konferenci „Baltu un slāvu kultūrkontakti” varētu pieaicināt vadošos speciālistus no citām Eiropas valstīm.

Galvenokārt iepriešējo gadu ekspedīciju un lauka pētījumu rezultāti iestrādāti 2008.g. iznākušajā grāmatā „Sfumato nesfumato” (J.Kursīte), kā arī virknē publikāciju (sk. atsevišķā sarakstā). Sagatavots publicēšanai apjomīgs zinātnisku rakstu krājums „Baltu un slāvu kultūrkontakti”, kurā raksti, lai piesaistītu plašāku speciālistu loku, ir pilnībā gan latviešu, gan krievu valodā ar kopsavilkumu angļu val. (tulkotāja projekta dalībniece doktorante Ilze Šteina).
Projekta lielākais praktiskais ieguvums ir jaunās zinātnieku paaudzes personiska saskare ekspedīcijās ar dzīvo baltu vēsturi, ar baltu tautu migrācijas procesiem, to sekām mūsdienās, ar latviešu valodas vietu un nozīmi, un saglabāšanas perspektīvām svešatnē.