Multilingvālisms urbānā vidē: vācu un krievu minoritāšu valodas Rīgā Latvijas brīvvalsts laikā (1918.-1940.) II

Projekta vadītājs prof. Dr. philol. Igors Koškins

Projekta anotācija

Starpnozaru (ģermānistikas, slāvistikas un vēsturniecības) pētniecības projekts ir veltīts mulitlingvālās komunikācijas izpētei Baltijas pilsētvidē 20. gadsimta pirmajā pusē, galveno uzmanību pievēršot skaitliski lielākajām un sociāli ietekmīgākajām etniskajām minoritātēm Rīgā Latvijas brīvvalsts laikā (1918.-1940. gads). No starpkultūru komunikācijas viedokļa raugoties, šā laika perioda izvērtējums ir uzskatāms par būtisku pienesumu Latvijas kultūrvēsturē un vienlaicīgi arī par mūsdienu sabiedrībai aktuālā diskursa sastāvdaļu, jo sekmē izpratni par lingvistiskajām norisēm multietniskā vidē. Plašais Latvijas un ārzemju arhīvos uzkrātais, šo periodu raksturojošais faktu materiāls līdz šim nav piesaistījis valodnieku uzmanību. Vēsturisko minoritāšu valodu loma nav izvērtēta arī Latvijas identitātes un vēsturiskās atmiņas veidošanās kontekstā, kuras pētniecībā starpdisciplināra pieeja ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem.

Latvijas brīvvalsts etniskajā struktūrā dominēja latvieši kā pamatnācija, taču ievērojamu daļu veidoja arī citi etnosi, piemēram, vācieši, krievi, ebreji, kuri vairāk vai mazāk aktīvi piedalījās kopējās kultūrvides veidošanā. Gan vācu, gan krievu valoda salīdzinoši nesenā pagātnē (vācu valoda līdz 19. gadsimta otrajai pusei, krievu valoda, sākot ar šo laiku) bija ne tikai vēsturisko minoritāšu savstarpējās saziņas līdzeklis, bet arī pārvaldes valoda Baltijā. Lai gan vēlāk abas valodas zaudēja savu oficiālo statusu ar valsts pārvaldi saistītajās funkcionālajās sfērās, tomēr daudzvalodu komunikācija saglabājās citos līmeņos un kontaktlingvistiskie procesi turpinājās, radot līdz šim pētniecībā visai maz apzinātu multilingvistisku situāciju.

Pilsētas valodas specifikas izpēte ir viens no tradicionālajiem vēsturiskās sociolingvistikas, kontaktlingvistikas un teksta lingvistikas pētniecības virzieniem Eiropas valodniecībā. Rīgai jau izsenis ir raksturīga minoritāšu kultūru daudzveidība, un no vēstures viedokļa tā aplūkota visai bieži, taču lingvistiskie aspekti pētījumos par 20. gadsimtu līdz šim nav atspoguļoti. Vēsturiski nozīmīgo minoritāšu valodu funkcionēšanas un specifikas izpēte Baltijas pilsētās, jo īpaši Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kas laika gaitā bija attīstījusies par Baltijas mēroga metropoli, varētu kļūt par būtisku papildinājumu starptautiskajā urbānās vides valodas pētniecībā.

Projektam izvēlētā tēma un problemātikas izvērsums par aktuāliem uzskatāmi arī saistībā ar Letonikas 1. kongresa (24.-25.10.2005, Rīga) rezolūcijas 1. un 2. punktā formulētajām prasībām par starpdisciplināru pētījumu nepieciešamību, tostarp arī par Letonikas ciešāku sasaisti ar ģermānistikas, slāvistikas un citu nozaru pētījumiem Latvijas, ES un pasaules līmenī.

Projekta ietvaros paredzēto pētījumu tematiskais spektrs un specifika balstās uz sociolingvistikas un kontaktlingvistikas atziņām, un pētījuma koncepcija kalpo pēc iespējas daudzpusīgākai tēmas atklāsmei. Atbilstoši šādam mērķim pētāmie jautājumi un problēmas tiek aplūkotas vairākās tematiskās grupās:

1. Valodu situācija Rīgā.
   
   Šī tematiskā sadaļa veltīta jautājumiem, kas skar etnisko minoritāšu sociālo raksturojumu, izglītību, kultūras iestādes, biedrības u.c., un tādējādi raksturo gan vidi, kurā tiek lietotas minoritāšu valodas, gan atklāj šo valodu nozīmību dažādos sabiedrības slāņos un sabiedriskās dzīves jomās. Tiek analizēta arī valsts likumdošanas ietekme uz valodu lietojumu. 
2. Valoda kā saziņas līdzeklis.
   
   Atšķirībā no iepriekšējās tematiskās sadaļas, kas galvenokārt raksturo valodas vidi, šeit uzsvērta valodas funkcionālā loma. Īpaša uzmanība tiek pievērsta valodas lietojumam atšķirīgos medijos: preses izdevumos, tekstos, kas labi raksturo sabiedrības ikdienu (ēdienkartes, izkārtnes, kultūras pasākumu programmas u.c.), kā arī privāta rakstura tekstos (vēstules, dienasgrāmatas u.c.). 
3. Valodas kā sabiedriskā diskursa objekts.
   
   Jau 19. gadsimta vidū aizsāktās preses diskusijas par valodām Baltijā, kā arī vairākas citas publikācijas par šo tēmu liecina, ka valoda kļūst par vienu no centrālajiem sabiedriskā diskursa objektiem. Balstoties uz vairākiem iepriekšējo gadu pētījumiem šīs sadaļas ietvaros paredzēta tēmas izpēte aktuālajā laika posmā, proti, laikā no 1918. līdz 1940. gadam. 
4. Valodu kontakti.
   
   Šā jautājumu loka ietvaros tiek tuvāk aplūkotas gan valodu kontaktu pozitīvās, gan arī negatīvās izpausmes. Īpaši svarīgi būtu noskaidrot, kā etnisko minoritāšu separātisma tendences tiek sabalansētas ar kopējo piederības izjūtu Latvijas valstij, kā valodu kontakti un no tiem izrietošie konflikti ietekmē lingvistiskos konvergences un divergences procesus.

Pētniecības darbā tiek izmantoti Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Krievijas arhīvu materiāli un šo valstu bibliotēkās glabātie iespieddarbi, kā arī starptautiski pieejamā pētniecības literatūra. Izmantoto tekstu veidi aptvers iespējami plašāku spektru.

Nosakot pētniecības mērķus un prognozējot rezultātus, tiek ņemta vērā akadēmiskajā vidē formulētā prasība par pētījuma rezultātu publiskošanu zinātniskajā un populārzinātniskajā līmenī gan Latvijā, gan starptautiskajā mērogā, kā arī par jaunās zinātnieku paaudzes iesaistīšanu Letonikas pētniecībā. Šā projekta ietvaros ir plānots sekojošais: 

1. Apkopot pētījumu rezultātus kolektīvajā monogrāfijā, kas tiek veidota atbilstoši jau minētajam tematiskajam lokam un sagatavota izdošanai vispirms latviešu, pēcāk arī vācu un krievu valodā. 
    
2. Izveidot pētniecības datu bāzi atbilstoši projekta tematikai. 
    
3. Turpināt sadarbībā ar Baltijas Ģermānistikas centru specializētās pētniecības bibliotēkas „Vācu valoda Baltijā” (patreizējā atrašanās vieta: LU MVF Visvalža ielā 4a, 426. kabinetā) komplektēšanu, kā arī turpināt pētniecības bibliotēkas „Krievu valoda Latvijā” veidošanu. 
    
4. Izveidot jaunu starptautisku starpdisciplinārās pētniecības grupu, kuras uzdevums būtu minētās tēmas tuvāka izpēte, semināru un konferenču organizēšana, kā arī rezultātu publicēšana ilgākā laika posmā. 
    
5. Apzināt arī citus Letonikas pētniecībā aktuālos jautājumus, kuru izpētē varētu iesaistīt studentus un doktorandus semestra, bakalaura, maģistra darbu un doktora disertāciju ietvaros, lai arī šo pētījumu rezultātus varētu iekļaut attiecīgā līmeņa studiju kursos. 
    
6. Pabeigt anotētās bibliogrāfijas „Vācu valodas vēsture Baltijā un tās pētniecība Latvijas brīvvalsts laikā” komplektēšanu.

Ar projekta kārtējā posma rezultātiem būs iespējams iepazīties 2009. g. 6. martā LU ikgadējā konferencē starpnozaru sekcijā “Multilingvālisms urbānā vidē: vācu un krievu minoritāšu valodas Rīgā Latvijas brīvvalsts laikā (1918-1940) III”. Sekcijas sēdē ar saviem referātiem piedalīsies arī zinātnieki, kuru pētījumi papildina projekta tematiku.

Projekta turpinājumā notiks darbs pie kolektīvās monogrāfijas materiālu apkopošanas un tās sagatavošanas publicēšanai.