Latvijas ekonomikas konkurētspēja un investīciju nozīme tās veicināšanā

Projekta vadītāja: E.Dubra

Projekta izpildes rezultāti atspoguļoti D.Paulas un D.Titarenko monogrāfijā prof. E. Dubras redakcijā "Latvijas ekonomikas konkurētspēja un investīciju nozīme tās veicināšanā", kas publicēta LU Akadēmiskajā apgādā 2009. gadā, 170 lpp. Ir aizstāvēts D.Titarenko promocijas darbs, kā arī izdota publikācija: Dubra E., Gulbe M. Forecasting the Labour Force Demand and Supply inLatvia. Technological and Economic Development of Economy, Baltic Journal on Sustainability, 2008, vol. 14, no3. ISSN 1392-8619, 279-299p.

Veiksmīgas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanas priekšnoteikums ir modernu, pēdējiem zinātnes sasniegumiem atbilstošu ražošanas līdzekļu un tehnoloģiju paātrināta ieviešana, infrastruktūras uzlabošana.

Ekonometriskās izpētes rezultāti liecina, ka pēdējos gados tieši uzkrātā kapitāla apjoma pieaugums, t. i., investīcijas, nodrošina visbūtiskāko devumu Latvijas reālā IKP pieaugumā.

Var atzīmēt šādas investīciju procesu galvenās negatīvās iezīmes Latvijas apstākļos.

• Augsta investīciju aktivitātes koncentrācija reģionālajā dalījumā.
• Augsta investīciju aktivitātes koncentrācija tautsaimniecības nozaru dalījumā.
• Neefektīva investīciju tehnoloģiskā struktūra.
• Ļoti zems ir investīciju līmenis augsto tehnoloģiju nozarēs, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību.

Potenciālie ieguvumi no investīciju struktūrpolitikas pilnveidošanas pašreizējos apstākļos varētu būt sociāli ekonomisko disproporciju mazināšanās reģionos, eksporta nozaru attīstība, ražošanas modernizācija un augsto tehnoloģiju ražošanas attīstība, produktivitātes līmeņa pieaugums, kas ir ļoti svarīgi ilgtspējīgas ekonomikas attīstības priekšnosacījumi.

Latvijas ekonomikas starptautiskā konkurētspējas pozīcija vērtējama kā viduvēja, ja spriežam pēc WEF globālā konkurētspējas indeksa. Vienlaikus biznesa vide ātrās biznesa uzsākšanas un salīdzinoši zemo izmaksu dēļ vēl joprojām tiek vērtēta pozitīvi. Tomēr Latvijas cenu un izmaksu konkurētspējas pozīcija pavājinās, kas daļēji ir konverģences procesa loģisks iznākums. Latvijai kā mazai atvērtai tautsaimniecībai ar krasi atšķirīgu importa un eksporta struktūru ir raksturīgas pretrunīgas reālā kursa un tirdzniecības nosacījumu dinamikas atsevišķos periodos. Tādējādi potenciālais ieguvums no iekšzemes un ārvalstu cenu tendenču atšķirības ir apšaubāms.

Cenu un izmaksu konkurētspējas pozīcija būtiski vājinājusies visās Baltijas valstīs; Latvijā un Igaunijā samazinājusies gan eksporta relatīvā rentabilitāte (salīdzinoši mazākā mērā), gan vienības rentabilitāte, gan eksporta relatīvā marža, kas praktiski atspoguļo eksporta cenu un vienības darbaspēka izmaksu attiecību.