Koku augšanas izmaiņas klimata un vides faktoru ietekmē un to saistība ar bioloģiskās daudzveidības indikatoriem

Pētījuma vadītājs G. Brūmelis

Turpinot pētījumus par klimatisko faktoru ietekmi uz parastās priedes radiālo augšanu purvos un sausieņu mežos, galvenās atziņas ir, ka:

1. Augstajos purvos augošo priežu gadskārtu variēšanas un klimata saistības svarīgi ir analizēt nevis īstermiņā (mēnesis, gads), bet gan ilgtermiņā (vairāku gadu garumā). Līdz ar to, datu analīzē ir jāizmanto vidējo gadskārtu platumu hronoloģiju. 
    
2. Klimatisko faktoru (temperatūras un nokrišņu) ietekme uz koku augšanu augstajos purvos ir visai vāja – nav “tieša”. Šie faktori ietekmē purva hidroloģiju. Savukārt hidroloģija ir tas faktors, kas “tieši” un ļoti stipri ietekmē koku augšanu. 
    
3. Klimatisko faktoru ietekme uz koku augšanu ir jāpārbauda ne tikai katram faktoram atsevišķi, bet arī dažādās faktoru kombinācijās, jo atsevišķos gadījumos kāda konkrēta faktora ietekme var izpausties tikai tādā gadījumā, ja cita faktora vērtības ir noteiktā diapozonā.

Dotās atziņas ir jāņem vērā veicot turpmākās analīzes par klimatisko faktoru ietekmi uz koku augšanu, un jo sevišķi, ja ir paredzēts veikt klimatisko faktoru rekonstrukciju.

Veicot mikorizas pētījumus, 2008. gadā konstatētas divas jaunas sugas Glomus tenuis un Gigaspora gigantea.

Projekta galvenie rezultāti: 

1. papildus esošajām teritorijām, veicot apsekojumus 15 teritorijās sūnu un ķēpju parauglaukumos visā Latvijas teritorijā, konstatēts, ka galvenais faktors, kas nosaka epifītu izplatību ir konkrētā koku suga, bet arī citi substrāta parametri – mizas pH, koka diametrs, saplaisātības pakāpe ir būtiski epifītu izplatībā. Vērojamas atšķirības epifītisko sūnu, ķērpju un signālsugu izplatības ierobežojošo faktoru būtiskumā. 
    
2. analizējot klimatisko faktoru ietekmi uz priežu augšanu purvos, konstatēts, ka ir kāds kopīgs klimatiskais faktors, kas ietekmē augstajos purvos augošo priežu radiālo pieaugumu, kā arī, ka klimatisko faktoru (temperatūras un nokrišņu) ietekme uz koku augšanu augstajos purvos ir visai vāja – nav “tieša”. Šie faktori ietekmē purva hidroloģiju. Savukārt hidroloģija ir tas faktors, kas “tieši” un ļoti stipri ietekmē koku augšanu. Ķemeru tīrelī (hidroloģiskie dati ievākti laika periodā no 1949. līdz 1999. gadam) gada vidējās purva ūdens svārstības izskaidro 46.6% no Ķemeru hronoloģijas vērtību variēšanas. Miera perioda vidējās purva ūdens svārstības izskaidro 41.7% (no iepriekšējā gada oktobra līdz pētāmā gada aprīlim), bet augšanas perioda (no maija līdz septembrim) vidējās purva ūdens svārstības izskaidro 50.4% no hronoloģijas vērtību variēšanas. 
    
3. ievākti jauni dati par gadskārtu platumiem un audzi raksturojošiem parametriem ozoliem, vīksnām, gobām, ošiem, melnalkšņiem un dižskābaržiem. Kā arī papildināta dati par dažādos mežu tipos par sūnu sugām parauglaukumos, kuros arī ievākti augsnes paraugi pH un organisko vielu satura noteikšanai, ievākti dzīvo koku un kritalu mizas paraugi pH vērtības noteikšanai, mērīts pētīto koku diametrs, kritalu redzamais diametrs un garums. 
    
4. 2008.g. tika izanalizēti 50 augsnes paraugi un noskaidroti mikorizas sēņu sporu morfotipi. Iegūti 12 morfotipi. Izmantojot stažēšanos Vācijā (Leibniz-Zentrum für Agrarlandschaftsforschung (ZALF), Müncheberg) un molekulārās sugu noteikšanas analīzes kopumā noskaidrots, ka Latvijas atsevišķās ekosistēmās sastopamas septiņas jaunas arbuskulāro mikorizu sēņu ugas. 2008.g. konstatētas divas jaunas sugas: Glomus tenuis un Gigaspora gigantea.

Visi projekta pieteikumā minētie darba uzdevumi ir izpildīti, kā arī projekta dalībnieki ir veikuši savus individuālos pētījumus tā, lai tas sekmētu projekta kopējā mērķa sasniegšanu. Izvirzīto uzdevumu izpildi apliecina gan aizstāvētā, gan topošās disertācijas, kurās tiek iekļauti pētījumu rezultāti, gan arī publikācijas un uzstāšanās konferencēs, kurās prezentēti jaunākie atklājumu konkrētajos pētījumu virzienos.