Academic CentreProjekta vadītāja: A.Briede
Vēsture. Fenoloģijas kā zinātnes nozares, kura pēta dzīvās dabas parādību periodiskumu (lapu plaukšanas sākums, ziedēšana, pirmā salna, lapu dzeltēšana, augļu nogatavošanās, putnu migrācija, zivju nārsts), savstarpējo saistību un atkarību no vides apstākļiem, nozīme būtiski pieaug, jo arvien biežāk fenoloģiskie dati tiek izmantoti klimata mainības pētījumos.
Fenoloģija ir robežzinātne starp meteoroloģiju un bioloģiju, ir cieši saistīta ar bioģeogrāfiju, ekoloģiju, dabas aizsardzību un tāpēc fenoloģiskajiem novērojumiem ir vislielākā nozīme tieši šajās zinātnēs. Fenololoģisko novērojumu analīze ir svarīga lauksaimniecībā, medicīnā (alerģiju izraisītāju, piemēram, bērza putekšņu, aktivitātes periodu prognozēšana ļauj izvairīties no slimību saasinājumiem, tādējādi pasargājot miljoniem cilvēku, kas cieš no polinozes), tūrismā, mežsaimniecībā.
Fenoloģijas pirmsākumi meklējami pirmatnējā sabiedrībā, kad cilvēka eksistence bija neatraujami saistīta ar gadalaiku miju un sezonalitāti dabā. Vissenākie, sistemātiski pierakstītie novērojumu dati ir atrasti Japānā, kur imperatora pils arhīvos ir saglabājušās ziņas par ķiršu ziedēšanu sākot no 705. gada. Savukārt Eiropā rekonstruēti dati par vīnogu nogatavošanos laiku Francijā kopš 1370. gada, no Baltijas valstīm vecākie fenoloģiskie dati pieejami Igaunijā – rudzu pļaujas sākums kopš 17. gs.
Fenoloģiskie novērojumi Latvijā uzsākti 19. gs. 30 gados: Puzē - 1822. gadā, 1824. gadā – Lestenē un Lubānā, savukārt sistemātiski, visā Latvijas teritorijā novērojumi uzsākti 1926. gadā, kad tika likti pamati brīvprātīgo novērotāju tīklam.
Fenoloģiskie novērojumi pasaulē tiek veikti 5 līmeņos: analizējot satelītattēlus, izmantojot brīvprātīgo novērotāju datus, fiksējot fenoloģiskos novērojumus fenoloģiskajos dārzos (International Phenological Gardens) vai agrometeoroloģiskajās stacijās, kā arī veicot fotomonitoringu.
Rezultāti. Pasaulē veiktie fenoloģiskie novērojumi, kā arī satelītdatu analīze rāda, ka fenoloģiskais pavasaris pasaulē vidēji iestājas 8 dienas agrāk, protams, ar lielām reģionālām izmaiņām, piemēram, pēdējos trīsdesmit gados Eiropas fenoloģiskajos dārzos pavasara fāzes vidēji iestājas 6.3 dienas agrāk, bet rudens fāzes 4.5 dienas vēlāk, augšanas sezonai (periods no lapu plaukšanas līdz lapu dzeltēšanai) pagarinoties par 10.8 dienām.
Latvijā veiktajos fitofenoloģiskajos (augu) pētījumos būtiskākās izmaiņas fiksētas agrajām pavasara fāzēm, piemēram, baltalkšņa ziedēšana kopš 1971.gada novērota par 33 dienām agrāk, t.i., vidēji uz katru gadu fāze iestājas 1,1 dienu agrāk (1. att.). Sarkanās jāņogas sākušas ziedēt 17 dienas agrāk, savukārt bērza lapu plaukšana vērojama 16 dienas agrāk.
1. att. Baltalkšņa Alnus incana ziedēšanas sākuma trends (piecu novērojumu staciju dati) 1971.-2000. gads
Vasaras fāzēm šī tendence nav tik izteikta. Pretēji citur Eiropā novērotajām tendencēm, fenoloģiskais rudens Latvijā iestājas agrāk - lapu krišanas fāze pēdējo trīsdesmit gadu laikā iestājusies 0,3 – 2,4 dienas agrāk.
Nākotne. Jau 2 gadus Latvijas Universitātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar biedrību Latvijas Mazpulki organizē projektu „4 Sezonas”, kura mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu izpratni par sezonālajām norisēm dzīvajā dabā un klimata pārmaiņām pasaulē un Latvijā, attīstīt bērnos un jauniešos pētnieciskās iemaņas, prasmes un popularizēt dabas pētījumu ideju Latvijā.
Kopumā projektā iesaistījušies vairāk kā 50 mazpulcēni, kas veic gan laikapstākļu novērojumus, gan fiksē fenoloģiskās izmaiņas, kā arī veic digitālo fotomonitoringu (2 reizes nedēļā fotografējot ainavu vai arī atsevišķu koku).
Fenoloģiskie novērojumi tiek veikti arī starptautiskā projekta GLOBE (Global Learning to Benefit Environment) ietvaros. Visā pasaulē (kopā vairāk nekā 110 valstīs) bērni un jaunieši pēc vienotas, zinātniski pamatotas metodikas veic atmosfēras, hidroloģijas, augsnes, zemes seguma pētījumus, kā arī fenoloģiskos novērojumus. Latvijā projektā iesaistījušās 14 skolas, no kurām piecās skolās skolēni pavasarī fiksē pumpurošanās, lapu plaukšanas (mērot lapu garumu) fāzes, bet rudenī, izmantojot speciālas krāsu skalas – lapu dzeltēšanu. Dati tiek saglabāti elektroniskajā datu bāzē un izmantoti zinātniskiem pētījumiem.
Latvijas Universitātes Pētniecības projekta ietvaros 2008. gadā tika uzsākta fenoloģisko novērojumu tīkla modernizācija, izgatavojot divas autonomas, digitāli programmējamas fotokameras, kas ir inovatīva metode visā Baltijā. Kameras uzstādītas LU, ĢZZF lauku stacionārā „Lodesmuiža” un LU Botāniskajā dārzā ar mērķi divas reizes dienā fiksēt izmaiņas ainavā un ļaujot digitālos attēlus izmantot sezonalitātes pētījumos. Attēli tiešsaistē no LU Botāniskā dārza pieejami: http://www.botanika.lv
Termins “fenoloģija” cēlies no grieķu valodas phainesthai (citos avotos phainomena), kas nozīmē sākties, parādīties un logos - mācība. Terminu ieteica beļģu botāniķis Č. Morāns 1853. gadā.
Fenoloģiskie dārzi (International Phenological Gardens)– stacionāras pētījumu teritorijas, kur tiek novērotas un precīzi fiksētas ģenētiski viendabīgu, eiribiontu sugu attīstības fāzes. Eiropā darbojas ~ 50 fenoloģiskie dārzi
Pētījums veikts pateicoties ESF un LU Pētniecības projekta 2008/ZP-122 „Fenoloģisko novērojumu tīkla attīstība un modernizācija Latvijā” atbalstam.