Idejas un prakses Latvijas kristietībā 20. gs. 20. un 30. gados Eiropas kontekstā

Projekta vadītāja: D.Balode

Projekts „Idejas un prakses 20.gs. 20. un 30. gados Eiropas kontekstā” ir starpdisciplināra rakstura, tajā piedalās dažādu nozaru (vēsture, teoloģija, filozofija, pedagoģija) pētnieki. Projekta novatoriskais raksturs parādās tajā aspektā, ka reliģisko ideju un prakšu vēsture Latvijas kristietībā nosaukumā minētajos hronoloģiskos ietvaros tiks aplūkota atbilstoši tām tendencēm, kuras pētniecībai izvēlētajā laika periodā bija vērojamas citviet Eiropā:

• neoortodoksijas un eksistenciālisma ienākšana reliģisko ideju telpā;
• “lielo” politisko ideoloģiju (itāļu fašisms, padomju marksisms-ļeņinisms, vācu nacisms, autoritārisma ideoloģijas vairākās citās zemēs) ietekme uz kristietību un reakcija pret tām;
• kristīgā liberālisma un fundamentālisma sadursmes;
• kristietības novirzienu tālāka fragmentācija un pārmaiņas to iekšienē (mēģinājumi aktivizēt 18., 19.gs. aktīvās, bet 20. gs. krīzi piedzīvojušās reliģiskās grupas jaunu strāvojumu parādīšanās).
   

Projekta ietvaros noturēti trīs semināri, kuros tika prezentētas un apspriestas pētījuma tēmas.

Pētniecības gaitā izkristalizējās šādas konkrētas pētījuma apakštēmas:

• Valdis Tēraudkalns, Teoloģiskā liberālisma aizsākumi Latvijas teritorijā - 19. gs. beigas/20. gs. sākums,
• Juris Cālītis, Kā kristietību interpretēja Latvijas brīvvalsts luteriskās teoloģijas pamatlicēji: K. Kundziņš, V. Maldonis, H. Biezais, A. Freijs
• Jānis Rudzītis, Vecās Derības pētniecība Latvijā (1920 -1940)
• Laima Geikina, K. Kundziņš – izcila personība un pedagogs
• Kaspars Šlihta, Laikraksta „Svētdienas Rīts” analīze 20. gadsimta 20.gadu pirmajā pusē
• Gvido Straube, Nacionālo domstarpību izpausmes Latvijas luteriskajā baznīcā 20. gs. 20.-30. gados
• Kristīne Ante, Nacionālas Baznīcas ideja latviešu un čehu sabiedrībā 20.gs.20. - 30.gados.
• Ralfs Kokins, Teoloģiskie un vēsturiskie uzsvari 20. gs. 20. – 30. gadu luterāņu mācītāju sarakstītajās draudzes vēstures brošūrās
• Reinis Norkārkls, Luterāņu un Romas katoļu priekšstati vienam par otru 20.-30.gadu Latvijas publiskajā telpā
• Ligita Zaula, Latvijas Pareizticīgo baznīcas latviešu un krievu draudžu attiecības un pastāvēšanas problemātika 20. gs 30 - tajos gados
• Dace Balode, Laikraksts „Svētdienas Rīts” kā liecinieks Ev.- lut. baznīcas un valsts ideoloģijas attiecībām no 1934. – 1940. gadam

Projekts aptver 20. gs. 20. un 30. gadu kristietības idejas un prakses, kas materiālu apzināšanas, gan arī vēsturiskas analīzes ziņā Latvijas teoloģijas un pedagoģijas jomās ir nepietiekami izzināts. Projekta izpildes pirmajā posmā laikā galvenais pētniecības uzdevums ir bijis apkopot vēl neapzinātus materiālus par šī laika kristietības vēsturi Eiropas kontekstā. Ir apkopoti jauni materiāli no Latvijas Arhīva un Latvijas un ārzemju bibliotēkām.

Profesors Gvido Straube veicis pētījumu par valsts un Baznīcas attiecībām minētajā periodā, uzsvaru liekot uz nacionālajām attiecībām Baznīcā jeb attiecībām starp vācu un latviešu draudzēm. Neapšaubāmi viena no skaļākajām lietām šajā kontekstā bija Doma jautājums.

Docents Ralfs Kokins projekta pētījuma ietvaros ir apzinājis un savācis 20. gs. 20.-30. gados ļoti ierobežotā metienā izdotās brošūras par lokālo draudžu un baznīcu vēsturi, ko savulaik rakstījuši attiecīgo evaņģēliski luterisko draudžu mācītāji. Atrastās, lai arī sliktā stāvoklī, tomēr dod lielisku ieskatu tā laika teoloģiskajā domāšanā un vēstures interpretācijās. Šie unikālie izdevumi ir antikvārs retums, vairāki eksemplāri ir vienīgie zināmie Latvijā.

Latvijas pareizticīgo draudžu attiecības, balstoties uz to praksi ir pētījusi Teoloģijas maģistra programmas studente Ligita Zaula. Ir apkopoti Latvijas Arhīva materiāli par Latvijas pareizticīgo draudzēm 20. gs. 30. gados.

Teoloģijas maģistra programmas students Reinis Norkārkls par pētījuma objektu ir izraudzījis starpkaru perioda divu lielāko Latvijas konfesiju, luterāņu un Romas katoļu, savstarpējo priekšstatu atspoguļojumu publiskā diskursa telpā. Pētījuma gaitā tiek noskaidrotas minēto priekšstatu veidošanās un izpausmes īpatnības, balstoties galvenokārt uz attiecīgā laika perioda preses izdevumu (avīzes „Svētdienas rīts” un „Latgolas vōrds”, žurnāli - „Vairogs”, „Katōļu dzeive” u.c.) satura analīzi. 1918.gada 18.novembrī pasludinātā Latvijas Republika veidojās kā demokrātiska un daudzkonfesionāla valsts, taču nepārprotams ir arī fakts, ka līdz ar Latgales atbrīvošanu 1920.gada pavasarī dominējošais un Evaņģēliski luteriskajai konfesijai piederīgais pilsoņu vairākums sastopas ar daudzskaitlīgu un politiski aktīvu Romas katoļu kopienu. Ņemot vērā zemo katoļu īpatsvaru bijušajās Vidzemes un Kurzemes guberņu daļās, kā arī ierasto katoļu kā apspiestas konfesijas statusu Krievijas impērijā, šī sastapšanās rezultējas sava veida kultūršokā, ko tikai pastiprina valsts pretīmnākšana katoļiem konkordāta un bīskapa katedrāles jautājumā. Šādā situācijā abu konfesiju iekšienē tiek aktīvi veidoti un pausti prieksštati par otru.

Teoloģijas un reliģiju zinātnes doktorants Jāņa Rudzīša pētījuma mērķis projekta ietvaros ir apzināt Latvijas brīvvalsts laikā paveikto Vecās Derības pētniecības sfērā. Pētījuma galvenā vērība tiek pievērsta LU Teoloģijas fakultātes mācībspēku veikumam un publikācijām: 1) to apzināšanai, 2) to novērtēšanai gan Latvijas kontekstā (20.gs. 30-tajos gados luteriskās baznīcas iekšienē aktuāls bija jautājums par Vecās Derības nepieciešamību), gan plašāk – salīdzinot ar tā laika Vecās Derības pētniecības tendencēm Eiropā. Darbā plašāk tiek analizētas triju LU Teoloģijas fakultātes mācībspēku - I. Bencingera un viņa skolnieku E. Zicāna un F. Treija pieejamās publikācijas.

Docents Dr. teol. Juris Cālītis ir veicis salīdzinošu pirmskara Latvijas lielāko teologu K. Kundziņa, V. Maldoņa, H. Biezā, A. Freija ideju analīzi par kristietības būtību.

Projekta ietvaros Dr. ped. Laima Geikina pētījuma ietvaros ir veikusi šādus uzdevumus:

Apzināti K.Kundziņa biogrāfiskie dati, studējot gan paša K.Kundziņa, gan viņa laikabiedru atmiņas; Veikta K.Kundziņa darba „...vadonis jaunatnes audzināšanā” analīze un refleksija par aktualitāti mūsdienās; Apzināti K. Kundziņa pēcnācēji un pieejamie materiāli Latvijā un ārvalstīs..

Dr. filoz. Valdis Tēraudkalns ir veicis pētījumu par 20. un 30. gadu liberālisma idejām Latvijas kristīgo domātāju vidu, sevišķi K. Kundziņa daiļradē, analizējot šo attīstību akadēmiskajā teoloģijā Eiropas liberālisma un neoortodoksijas sadursmju, kā arī šodienas liberālisma izpratnes kontekstā.

Dr. teol. Dace Balode veikusi pētījumu par valsts ideoloģijas iespaidu uz luterisko baznīcu, kā par to liecina laikraksts „Svētdienas Rīts” laika posmā no 1934 – 1940. gadam. Pētījumā tiek veikts arī salīdzinājums ar Vācijas luterāņu laikrakstu (Allegemeine Evangelisch – Lutherische Kirchenzeitung).