Students and staffPhilanthropyMedia

Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācbu procesa digitālās transformācijas kontekstā

Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projekts

Projekta nosaukums latviski: “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā”

Projekta nosaukums angliski: “Innovative solutions for blended learning implementation: teaching and learning process in the digital transformation context”

Projekta numurs: VPP-LETONIKA-2021/1-0010

Projekta vadošais partneris: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta vadītāja: Dace Namsone

Zinātniskā grupa:

  • vadošā pētniece/ galvenā izpildītāja/ zinātniskā vadītāja Dace Namsone;
  • vadošā pētniece/ galvenā izpildītāja Ilze France;
  • pētnieks/ galvenais izpildītājs Ģirts Burgmanis;
  • pētniece/ galvenā izpildītāja Inese Dudareva;
  • pētniece/ izpildītāja Astrīda Cīrule;
  • eksperte/izpildītāja Aija Kļaviņa;
  • eksperte/izpildītāja Ildze Čakāne;
  • eksperte/izpildītāja Evi Daga Krūmiņa;
  • eksperte/izpildītāja Solvita Lazdiņa;
  • pētnieks/ izpildītājs (studējošais) Kārlis Greitāns;
  • zinātniskā asistente/ izpildītāja (studējošā) Liene Ozoliņa;
  • zinātniskā asistente/ izpildītāja (studējošā) Dace Eriņa.

Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Starpnozaru izglītības inovāciju centrs.

Projekta īstenošanas periods: 20.12.2021. – 19.12.2024.

Projekta kopējais finansējums: 652 975,00 EUR.

Projektā plānotās aktivitātes:

1. Izveidot teorētisku ietvaru inovatīvu risinājumu izstrādei mācību procesa digitālajai transformācijai Latvijas kontekstā, izvērtējot izglītības digitālās transformācijas iespējas un riskus;

2. Izveidot konceptuālus digitālās transformācijas modeļus izglītībā jauktās mācīšanās vajadzībām didaktikas izstrādei un mācību priekšmetu metodikas jauktās mācīšanās vajadzībām digitālās transformācijas kontekstā, ieskaitot iekļaujošas izglītības risinājumus; Izstrādāt modelim atbilstošas mācību un mācīšanās metodikas (prioritāte dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) 1.-6. klasē, vēsture un sociālās zinātnes 10.-12. Klasē, pamatojoties uz pētījumiem un labo praksi;

3. Veikt pilotpētījumu par skolas praksē izveidoto metodiku praktiskai pārbaudei un pilnveidošanai

4. Izstrādāt profesionālās pilnveides risinājumu, t.sk. personalizētas profesionālās pilnveides programmas (skolotājiem, ekspertiem un profesionālās pilnveides īstenotājiem) izstrādāto modeļu ieviešanai un to pārbaudei skolas praksē;

5. Izstrādāt ieteikumus izglītības politikas un politikas veidotājiem radītu inovatīvu risinājumu t.sk. jauktu mācību modeļu pārnesei uz Latvijas skolu praksi.

23.03.2023.

2022.gadā veikta izglītības standartu un mācību priekšmetu programmu izpēte, vērotas mācību stundas, apzināts jaunā izglītības standarta ieviešanas process. Ir uzsākta mācīšanas metodiku un profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde.

Projekta ietvaros 2022.gadā tika intensīvi vērotas matemātikas stundas sākumskolā, lai apzinātu, kāda ir reālā šī brīža prakse saistībā ar matemātikas mācīšanu sākumskolā, precīzāk, konceptuālas izpratnes veidošanu, un secinātu, kādas zināšanas pedagogiem trūkst un kāda informācija nepieciešama. Atbilstoši vērojumiem tiek izstrādāta matemātikas mācīšanas metodika sākumskolas skolotājiem, gan iekļaujot ieteikumus, lai pārvarētu atkāpes no vēlamā snieguma, gan informāciju saistītu ar nesenajām izmaiņām izglītības saturā (Skola2030) un tam atbilstošos uzsvarus un skaidrojumus.

Lai izstrādātu ieteikumus izglītības politikas veidotājiem, kā arī izveidotu personalizētas profesionālās pilnveides programmas un mācību priekšmetu kursu metodiku, projekta ietvaros LU SIIC zinātniskā grupa ir ir veikusi vairāku valstu vēstures standartu un mācību priekšmetu programmu izpēti. Tas ļauj pamatotāk izprast pašreizējā standarta pilveidojamos virzienus. Izglītības politiku veidojošo dokumentu analīzes rezultātā apzinātas vērtības, kuras akcentējamas, papildinot un veidojot mācību kursu saturu. Izveidota fokusgrupa piedāvāto risinājumu analīzei un aprobācijai.

Jaunā izglītības standarta ieviešanas process apzināts ar pedagogu un izglītojamo aptauju palīdzību. Apmeklētas stundas dažādos Latvijas reģionos. To rezultāti iezīmē jaunās programmas ieviešanas izaicinājumus un atbilstošus risinājumu meklējumus. Analizējot mācību stundas, uzmanība pievērsta diviem jautājumu lokiem:

  • Kā skolotājiem izdodas piedāvāt mācību saturu un iespējas iedziļināties tajā SPMJ stundās?
  • Kā ir iespējams noteikt, ka skolotājiem izdodas piedāvāt iespēju skolēniem attīstīt vēsturiskās spriešanas spējas SPMJ priekšmetos?

Pētījums atklāj mācību stundās dominējošos vēsturiskās spriešanas aspektus, tostarp avotu analīzi, pierādījumu izmantošanu, nepārtrauktību un izmaiņas, cēloņus un sekas, kā arī ētiskās dimensijas. Secināts, ka šie identificētie aspekti var kalpot par pamatu skolēnu vēsturiskās spriešanas prasmju attīstīšanai. Tomēr pētījums nevarēja noteikt sniegumu vēsturiskas perspektīvas, vēsturiskas nozīmes un pretrunu gadījumos.

Iesākta profeisonālās pilnveides programmu aprobācija. Turpmākā projekta gaita tiks veltīta atbilstošas metodikas un profesionālas pilnveides risinājumu izstrādei un aprobācijai.

Publicēšanai pieņemtā publikācija:

Čakāne, I., Cīrulis, A., France, I. (2022). REASONS FOR RAPID GROWTH IN ADDITION STRATEGY USE IN 1ST GRADE STUDENTS. ATEE 2022 Annual Conference

Publikācija sagatavošanā:

Ozoliņa L.,Namsone D.,Kļaviņa A. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas priekšmetu saturs un kognitīvais dziļums. (Content and cognitive depth in teaching of Social and civic study area (SCSA) Sagatavots konferencei ,, International Scientific Conference ,, Society, integration, education – SIE 2023, Rezekne.

2023.gadā projekta ietvaros izstrādāts teorētiskais ietvars inovatīvu risinājumu izstrādei mācību procesa digitālajai transformācijai "Kāpēc ir svarīgi ņemt vērā digitālo dimensiju izglītībā?", turpinās mācību metodiku, digitālo risinājumu un skolotāju profesionālās pilnveides programmu izstrāde.

Mācību metodikas izstrādē strādā 3 darba grupas - matemātika, dabaszinātnes, vēsture un sociālās zinātnes. Situācijas analīze tiek veikta, veicot lauka pētījumus praksē, veicot intervijas, organizējot fokusa grupas ar skolotājiem un skolu vadītājiem, analizējot skolēnu diagnostiskā darba rezultātus atbilstoši noteiktam kategoriju ietvaram - kritērijiem utt.

Notiek digitālo risinājumu izstrāde metodikās. Veikta izpēte, kāda veida tehnoloģijas var tikt izmantotas kombinētā mācību procesa organizēšanai, t.sk. pētītas mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas, uzsākta to iestrāde metodikas materiālos.

Mācību materiālu aprobācijā tiek aktīvi iesaistīti pedagogi, veicot simulācijas un izmēģinot dažādas aktivitātes, kas ļauj skolotājiem iejusties skolēnu lomā. Šī pieeja nodrošina vērtīgu atgriezenisko saiti par mācību materiālu praktisko piemērotību un efektivitāti, ļaujot autoriem veikt nepieciešamās korekcijas. Papildus tiek veikta mācību materiālu uzlabošana, balstoties uz skolotāju sniegtajām atsauksmēm, kas ietver neskaidro jautājumu precizēšanu, uzlabojumus, kā arī alternatīvas, ietverot idejas par diferenciācijas iespējām mācību procesā.

Izstrādātas 3 skolotāju profesionālās pilnveides programmas - “Mācību satura un metodikas moduļi dabaszinībās 1.-3. klasēs”, “Mācību satura un metodikas moduļi dabaszinībās 4.-6. klasēs”, “Mācību satura un metodikas moduļi vēsturē un sociālajās zinībās”. Tās aprobētas 7 grupās, kopā 161 skolotāji. Skolotāju profesionālās pilnveides programmas veidotas kombinētas mācīšanās struktūrā, izmantojot izstrādātās metodikas, video, ko skolotāji apgūst, izmantojot tehnoloģiju iespējas, un klātienes nodarbībās modelējot dažādas skolēnu aktivitātes, reflektējot par mācību procesu.

Akceptētas publikācijas:

Hačatrjana, L., Namsone, D. (2023). “MAKING STUDENTS’ REASONING VISIBLE BY OPERATIONALIZING TERMS USED IN POLICY PAPERS” žurnālam Education Sciences

ICMI-15 (Starptautiskais kongress matemātikas mācīšanā) akceptēta publikācija Čakāne., I. France, I., Cīrule., A. “MAKING MATH REFORM A REALITY IN ELEMENTARY SCHOOL  CLASSROOMS” , tiks prezentēta kongresā 2024.gada jūlijā

Brīvi pieejamas publikācijas:

Čakāne I., Cīrulis A., France I. (2022). REASONS FOR RAPID GROWTH IN ADDITION STRATEGY USE IN 1ST GRADE STUDENTS. In: To Be or Not to Be a Great Educator, Proceedings of ATEE Annual Conference Riga: University of Latvia Press, pp. 696-707, doi.org/10.22364/atee.2022.47

Ozoliņa L.,Namsone D.,Kļaviņa A. SOCIĀLĀS UN PILSONISKĀS MĀCĪBU JOMAS PRIEKŠMETU SATURS UN KOGNITĪVAIS DZIĻUMS. (CONTENT AND COGNITIVE DEPTH IN TEACHING OF SOCIAL AND CIVIC STUDY AREA (SCSA). International Scientific Conference ,,Society, integration, education – SIE” 2023, Rezekne.

Čakāne I., Namsone D., France I. (2023) HOW STUDENTS ARE LEARNING TO REASON IN MATHEMATICS LESSONS Vol. 1, pp. 541-552, SOCIETY.INTEGRATION.EDUCATION.  Proceedings of the International Scientific Conference, https://doi.org/10.17770/sie2023vol1.7087

France I.,  Krieviņa L. (2022) STUDENT’S ACQUISITION OF INFERENTIAL THINKING IN MATHEMATICS AND ITS TRANSFER TO OTHER SUBJECT AREAS, Vol. 1, pp. 370-381, SOCIETY.INTEGRATION.EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference, https://doi.org/10.17770/sie2022vol1.6839

Lazdiņa S., Daga-Krūmiņa E. TEACHERS’ BELIEFS ABOUT TEACHING AND LEARNING: WHY IS IT STILL A CHALLENGE? Innovations, Technologies and Research in Education, 2023. Proceedings of ATEE Spring Conference. Riga, University of Latvia Press, 2023. pp. 272 – 291, https://doi.org/10.22364/atee.2022

13.09.2024.

2024.gada pirmajā pusē turpinājās  mācību metodikas izstrāde matemātikā, dabaszinātnēs, vēsturē un sociālajās zinātnēs. Veikta esošās situācijas analīze sākumskolas (1.-6.klases) matemātikas mācīšanā, identificētas tipiskākās prakses (izveidoti mācīšanas profili), lai saprastu, kādas ir skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības, uz kā bāzes tika veidotas profesionālās pilnveides programmas. Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā izstrādāti mācību materiāli skolotājiem un skolēniem, kuros iekļauti digitāli elementi. Mācību materiāli aprobēti profesionālās pilnveides kursos skolotājiem un 3 skolās Latvijā, kā rezultātā iegūts priekšstats par to lietošanas iespējām no skolotāju un skolēnu viedokļa. Materiālus plānots pilnveidot, ņemot vērā aprobācijas procesā iegūtos rezultātus. 

Lai izstrādātu atbalsta sistēmas fundamentālo pratību atbalstam metodoloģiju, BETT konferencē Lielbritānijā tika analizēti piemēri IKT izmantošanai šādu sistēmu veidošanā. Tika apkopoti un analizēti labās prakses piemēri gan skolotāju un skolēnu snieguma diagnostikā, gan IKT izmantošanā atbalsta sniegšanā skolēniem (gan mācību stundās, gan ārpus tām).

Diskusijās ar izglītības nozares un IKT speciālistiem tika secināts par: 1) visaptverošu konceptuālu ietvaru nozīmi un, vēl svarīgāk, ietvaru operacionalizēšanas nozīmi objektīvā, uzticamā un taisnīgā snieguma diagnostikā; 2) mākslīgā intelekta iespējām atbalsta sniegšanā skolēniem; 3) pakāpeniska, labi sagatavota un pierādījumos balstīta IKT ieviešanas procesa nozīmi atbalsta sistēmas ilgtspējai.

16. starptautiskajā konerencē CSEDU Francijā, kas veltīta informācijas tehnoloģijās balstītai izglītībai, tika prezentēti projekta ietvaros realizētā pētījuma rezultāti, aprakstīti zinātniskajā publikācijā “A Conceptual Model of Blended Learning in the Context of Digital Teaching and Learning Transformation” un identificē digitālās transformācijas izaicinājumus izglītībā Latvijā un demonstrē kombinētās izglītības modeli.

Zinātniskās publikācijas:

 
Last changed