Baltijas krievvalodīgā identitāte pārmaiņu gaidās: Politiskā uzvedība, robežu veidošana un mediju prakses pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā

Projekta nosaukums latviski: Baltijas krievvalodīgā identitāte pārmaiņu gaidās: Politiskā uzvedība, robežu veidošana un mediju prakses pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā

Projekta nosaukums angliski: The Baltic Russophone identity in flux: Political behavior, boundary making, and media practices after Russia’s full-scale invasion of Ukraine

Projekta numurs: lzp-2023/1-0239

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta sadarbības partneri: Rīgas Stradiņa universitāte

Projekta vadītājs: Mārtiņš Kaprāns

Projekta īstenošanā vadošā iestāde LU ir Humanitāro zinātņu fakultāte

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2024. – 31.12.2026.

Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 207 314 EUR

Plānotie projekta rezultāti:

• Oriģināli zinātniskie raksti, kas iesniegti vai pieņemti publicēšanai Web of Science Core Collection vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;
• Dalība starptautiskās konferencēs;
• Rīcībpolitikas ieteikumi un ziņojumi par rīcībpolitiku ietekmi.

Zinātniskā grupa:

• Dr. Mārtiņš Kaprāns, projekta vadītājs;
• Dr. Jānis Juzefovičs, galvenais izpildītājs;
• Dr. Oksana Žabko, galvenais izpildītājs;
• Dr. Inta Mieriņa, izpildītājs;
• Doktora grāda pretendente Anastasija Tetarenko-Supe, izpildītājs;
• Doktora grāda pretendents Mihails Kremezs, izpildītājs.

Informācija par projektu

Latvija un Igaunija ir valstis ar lielāko krievvalodīgo minoritāšu īpatsvaru Eiropas Savienībā. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir radījis nepieredzētus eksistenciālus izaicinājumus šīm lingvistiskajām kopienām. Bet sabiedrības pētniekiem tas ir atklājis daudz nezināmo par krievvalodīgo identitāti. Kulturālā identificēšanās ar Krieviju Baltijas krievvalodīgajiem nekad nav bijusi skaidra izvēle, taču tagad tā ir kļuvusi arī par morālu problēmu. Turklāt kara izraisītie satricinājumi ir radījuši simbolisku vardarbību pret rusofonajām kopienām Baltijas valstīs. Šī pētnieciskā projekta mērķis ir analizēt Latvijas un Igaunijas rusofonās identitātes dinamiku Krievijas iebrukuma gaismā. “Identitātes dinamika” projektā ir saprasta kā process, kurā tiek konstruētas un situatīvi pielāgotas pastāvīgas sociālās pozīcijas un kolektīvais paštēls. Projekts īpaši fokusējas uz identitātes robežu veidošanu, politisko uzvedību un mediju lietošanas praksēm. Projekta pētnieciskā stratēģija ir balstīta uz dažādu metožu kopumu, kas ietver fokusa grupas, aptaujas, mediju dienasgrāmatas un tiešsaistes etnogrāfiju. Dinamiskais pētījuma dizains paredz radīt jaunas empīriskas un konceptuālas zināšanas par Baltijas krievvalodīgo identitātes transformāciju.