Datos balstītu risinājumu izveide skolas izaugsmei

Projekta nosaukums latviski: Datos balstītu risinājumu izveide skolas izaugsmei

Projekta nosaukums angliski: Development of Data-Driven Solutions for School Improvement

Projekta numurs: lzp-2021/1-0445

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta vadītājs: Ilze France

Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Starpnozaru izglītības inovāciju centrs

Projekta īstenošanas periods: 03.01.2022. – 30.12.2024.

Projekta kopējais finansējums: 285 001,20 EUR

Informācija par projektu:

Pētniecības projekta mērķis ir veidot zināšanu bāzi datu pratības kompetences un datu pratības risinājumu attīstībai, ieviešanai un vadībai skolās, izstrādājot datos balstītus risinājumus skolas izaugsmes nodrošināšanai. Projekts sniegs ieguldījumu aktuālās un būtiskās izglītības politikas iniciatīvās un reformās: pāreja uz jaunu mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā; izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrāde un ieviešana; abas iniciatīvas ir ar mērķi uzlabot un sekot līdzi skolēnu mācīšanās dinamikai.

Projekta ietvaros piedāvātie risinājumi: izglītības sektora cilvēkresursu datu pratības kapacitātes veidošana un attīstība; ar datu un vērtēšanas pratību saistītu zināšanu, datos-balstītu risinājumu, instrumentārija un metodoloģiju nodrošināšana.

Projekta stratēģiju veido trīs posmi: Izpēte un modelēšana; Testēšana/pilotēšana un prototipēšana; Zināšanu un pētniecībā balstītu risinājumu pārnese uz izglītības politiku un praksi.

Pētniecības projekta rezultātā starpdisciplināra pētnieku komanda radīs: pētniecībā balstītu un kompleksu datu pratības ietvaru izglītības iestādēm; profesionālās pilnveides programmas skolotājiem, skolas vadības komandām un vērtēšanas ekspertiem par datu un vērtēšanas pratību; pētniecībā balstītu IT sistēmas prasību specifikāciju datos balstītu digitālo risinājumu izstrādei, iekļaujot arī datu analīzes un komunikācijas veidnes; metodoloģiju un vadlīnijas projekta ietvaros radīto produktu lietošanai; rekomendācijas politikas veidotājiem.

Zinātniskā grupa:

• vadošā pētniece/ zinātniskā vadītāja Ilze France;
• vadošā pētniece/ izpildītāja Dace Namsone;
• pētnieks/ galvenais izpildītājs Ģirts Burgmanis;
• pētniece/ izpildītāja (studējošā) Ilze Saleniece;
• pētnieks/ izpildītājs (studējošais) Pāvels Pestovs;
• zinātniskā asistente/ izpildītāja (studējošā) Anete Butkēviča.

Paveiktais projekta īstenošanas pirmajā gadā

Pirmais darba uzdevums

Atbilstoši projekta laika plānam 2022. gadā norisinājās darbs pie literatūras analīzes par datos balstītu lēmumu pieņemšanu izglītībā un datu pratības izpēte vietējā izglītības kontekstā sistēmas, pašvaldības un klases līmenī. Iegūtās atziņas izmantotas, lai izstrādātu un aprobētu profesionālās pilnveides programmu izglītības iestāžu vadības komandām.

Izstrādātā profesionālās pilnveides programma ietver divus moduļus: (1) simulācijas spēli, kura veidota, lai dalībniekiem piedāvātu transformatīvās mācīšanās pieredzi un sniegtu iespēju pilnveidot datos balstītas lēmumu pieņemšanas prasmes; (2) klātienes un tiešsaistes nodarbības par vērtēšanas kā sistēmas ieviešanu izglītības iestādē skolēna snieguma uzlabošanai un skolas efektivitātes attīstīšanai.

Izstrādātā profesionālās pilnveides programma ir aprobēta 2 reizes (kopā 2 grupās), pēc katras reizes veicot uzlabojumus. Profesionālās pilnveides programma piedāvāta Valsts izglītības satura centram un apstiprināta ieviešanai izglītības iestāžu vadības komandu apmācībās.

Otrais darba uzdevums

2022. gada septembrī uzsākts darbs pie datos balstītas lēmumu pieņemšanas IT-sistēmas konceptuālā apraksta izstrādes, kā arī sagatavoti datu vizualizācijas prototipi, kuri paredzēti izmantošanai pašvaldības, skolas, klases un individuālā līmenī lēmumu pieņemšanai.

Datu vizualizācijas prototipi izstrādāti, izmantojot 2017.-2022. mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātus 3., 6., 9. un 12.klasēs matemātikā, latviešu valodā, dabaszinībās, un pilotēti 3 pašvaldībās (Valmiera, Ventspils, Liepāja) un tajās esošajās izglītības iestādēs. Aprobēti sekojoši datu vizualizācijas prototipi: (1) skolēnu snieguma tendence vairāku gadu garumā; (2) skolēnu snieguma atšķirības starp klasēm; (3) skolēnu snieguma atšķirības satura jautājumu apguvē; (4) skolēnu snieguma atšķirības pēc kognitīvās aktivitātes; (5) skolēnu skaits ar zemu un augstu sniegumu; (6) skolēna snieguma individuālā karte.

2023. gada pirmajā dekādē uzsākts darbs pie jauna datu vizualizācijas prototipa – skolēna snieguma dinamika 3. un 6. klasē, sagatavošanas

Trešais darba uzdevums

2022. gada ceturtajā dekādē uzsākts darbs pie skolotāju un skolas vadības pārstāvju datu pratības profilu veidošanas. Līdz 2023. gada martam no 15 skolu skolotājiem ievākti to veidoti un izlaboti, skolēnu aizpildīti summatīvie pārbaudes darbi. Skolotāju veidotie pārbaudes darbi izvērtēti un izmantoti, lai izstradātu summatīvo vērtēšanas darbu novērtēšanas instrumenta pirmo versiju, kuru paredzēts nodot aprobācijai ekspertiem un skolu vadības komandām. Izstrādātais summatīvo darbu vērtēšanas instruments ir daļa no vairāku instrumentu kopas (paredzēts izstrādāt turpmākajā projekta gaitā), kura paredzēta skolotāju datu pratības novērtēšanai.

Izmantojot projekta ietvaros gūto pieredzi un veicot skolotāju sagatavoto summatīvo darbu izvērtēšanu, sadarbībā ar Valsts izglītības satura centra projektu SKOLA2030, uzsākts darbs pie metodiskā materiāla izstrādes, lai sniegtu skolotajiem atbalstu summatīvo darbu sagatavošanā.

2023. gada pirmajā dekādē uzsākta monogrāfijas izstrāde, kurā paredzēts apkopot pētījuma rezultātus.

2023.gadā paveiktais

Otrais darba uzdevums – Datos balstīta risinājuma skolas attīstībai izstrāde

2023.  gadā (janvāris – jūnijs) uzsākta iepriekšējā darba uzdvuma laikā izveidotā datu pratības un pārvaldības ietvara validēšana vienas pašvaldības ietvaros 12 lauku skolās. Ietvars validēts ekspertiem kopā vērojot 99 mācību stundas, intervējot 35 skolu vadību pārstāvjus, aptaujājot 84 skolotājus, kā arī iegūstot datus no skolēnu vecāku aptaujām. Iegūtie dati izvērtēti, lai precizētu ietvaru un pārliecinātos par tā pielietojamību attīstības risinājumu veidošanai lauku skolās ar nelielu skolēnu skaitu. Ietvaram pievienotas konteksta kategorijas (piem., viduvējības sindroms, segregācijas riski, personāla kvalitāte), kuras būtiski ietekmē datu izmantošanu Latvijā skolu un pašvaldības līmenī.

2023. gadā zinātniskās grupas dalībnieks Pāvels Pestovs aizstāvēja promocijas darbu “Datu kompleksās analīzes modelis skolas attīstības risinājumiem”, kurā iekļauta daļa no datu pratības un pārvaldības ietvara validēšanas rezultātiem.

Papildus jau iepriekšējā gadā izstrādātajiem atskaišu piemēriem 2023. gadā uzsākts darbs pie vairāku jaunu datu vizualizācijas prototipu izstrādāšanas. Izveidotas skolēnu izaugsmes dinamikas atskaišu piemēri 3., 6. klasei un 9. klasei, kas aprobēti 4 skolās. Izstrādāti skolas un pašvaldības līmeņu atskaišu piemēri, kuros vizualizētas atšķirības starp skolēnu sniegumu skolās un pašvaldībās. Izveidotie piemēri pārrunāti ar  2 pašvaldību pārstāvjiem un  Izglītības ministrijas un Valsts izglītības satura centra ekspertiem.

Apkopojot datu pratības un pārvaldības ietvara validēšanas rezultātus 2023. gadā turpināts darbs pie datos balstītas lēmumu pieņemšanas IT-sistēmas konceptuālā apraksta izstrādes.

Trešais darba uzdevums – Datu un vērtēšanas pratības kompetences profilu un vērtēšanas instrumentu izstrāde

Pabeigta kombinētās un simulētās mācīšanās pieejā balstīta profesionālās pilnveides programmas skolas vadību komandu datu un vērtēšanas pratības attīstīšanai izstrāde. 2023. gadā programma validēta sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un to apguva 527 dalībnieki.

Sadarbībā ar Valsts izglītības satura centra projektu SKOLA2030 izveidots metodiskais materiāls skolotājiem atbalstam summatīvo darbu veidošanā.

Uzsākts otrais cikls pie izstrādāto skolotāju vērtēšanas pratības novērtēšanas instrumentu pilnveidošanas, apkopojot pēc pirmā cikla gūtās atziņās izvērtējot 15 skolotāju izstrādātos darbus. Otrajā ciklā izstrādātā instrumenta validēšanu paredzēts veikt vismaz 80 skolotāju kopā.

2023. gada turpināts darbs pie skolas vadības pārstāvju datu pratības profilu veidošanas. Šobrīd ir izveidoti 5 profili, kuru validēšana un precizēšana turpinās.

Ceturtais darba uzdevums – Zināšanu pārnese

Ceturtā darba uzdevuma izpilde jau tika uzsākta 2023. gadā, apkopojot projekta ietvaros iegūtās zināšanas kolektīvajā monogrāfijā “Datu zinātība skolai”. Monogrāfija prezentēta plašākai auditorijai 2023. gada 13. decembrī. Uzdevuma ātrāka uzsākšana saistīta ar nepieciešamību skolām un pašvaldībām pēc zināšanām par datos balstītu lēmumu pieņemšanu, lai uzsāktu ieviest tām deleģēto pienākumu – pārraudzīt izglītības kvalitāti.

Publikācijas.

LU SIIC (2023). Datu zinātība skolai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Mikīte M., France I. (2023). Students’ Depth of Cognitive Performance on Secondary School State Mathematics Tests. In SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume I, May. 528-540

Pestovs P., Namsone D. (2023). A model of complex data analysis for improving student achievements. Conference paper for 20th EARLI2023 biennale.

2024.gadā paveiktais

Otrais darba uzdevums – Datos balstīta risinājuma skolas attīstībai izstrāde

Pabeigta datos balstīta skolu attīstības risinājumu veidošanas ietvara validēšana  reprezentatīvā skolu izlasē, kura visa projekta laikā aptvēra 38 skolas (26 pilsētu skolas un 12 lauku skolas) no 3 pašvaldībām.  Pēc validēšanas veikta atkārtota ietvara precizēšana.

Izstrādāti  un validēti skolu un pašvaldību pārskati, kuros ar projekta ietvaros veiktā pētījuma laikā iegūtajiem datiem raksturota situācija skolās četrās dimensijās: (1) skolēnu snieguma analīze, (2) mācību procesa analīze,  (3) personāla attīstīšana, (4) vadības snieguma skolas attīstībai analīze. Pamatojoties uz konstatēto, pārskatos iestrādātas rekomendācijas skolas vadības un pārvaldības rīcību pilnveidošanai, lai nodrošinātu skolās attīstības risinājumu veidošanu un paaugstinātu to darbības efektivitāti. Pārskati izstrādāti un validēti 31 skolā un 3 pašvaldībās. Gan ietvars, gan pārskati validēti veicot refleksijas tipa intervijas ar skolu un pašvaldību vadības pārstāvjiem.

Pabeigti arī skolēnu izaugsmes dinamikas atskaišu piemēri 3., 6. klasei un 9. klasei, kā arī  skolas un pašvaldības līmeņu atskaišu piemēri, kuros vizualizētas atšķirības starp skolēnu sniegumu skolās un pašvaldībās.

Izmantojot izstrādāto ietvaru pabeigts darbs pie skolas vadības pārstāvju datu pratības profilu veidošanas. Šobrīd pētījuma izlases kopā identificēti un aprakstīti 5 profili.

Pabeigts darbs pie datos balstīta skolu attīstības risinājumu veidošanas ietvara konceptualizēšanas un formalizēšanas tehniskās specifikācijas veidošanai, lai nākotnē izstrādātu digitālu risinājumu ar kura palīdzību iepriekš veiktās datu apstrādes un analīzes manuālās darbības būtu iespējams veikt, izmantojot e-risinājumus

Trešais darba uzdevums – Datu un vērtēšanas pratības kompetences profilu un vērtēšanas instrumentu izstrāde

Pabeigts darbs pie skolotāju vērtēšanas pratības novērtēšanas instrumentu izstrādes, iesaistoties 6 LU EZTF SIIC ekspertiem un 80 skolotājiem, kuru pārbaudes darbi tika izmantoti instrumenta izstrādei. Izstrādātias instruments paredzēts ne tikai skolotāju vērtēšanas pratības novērtēšanai, bet arī profesionālās pilnveides vajadzību notiekšanai. Instruments un tā izveides pētījuma rezultāti prezentēti 25. Eiropas izglītības vērtešanas asociācijas (AEA-Europe) ikgadējā konferencē (6.-9. Novembris) Pafā, Kiprā. Konferencē Marta Mikīte prezentēja pētījumu "Skolotāju vērtēšanas kompetence: pierādījumi no summatīvās vērtēšanas rīku analīzes".

Izvērtēti 2023. gadā izstrādāto un realizēto skolas vadību komandu un skolotāju profesionālās pilnveides programmu datu un vērtēšanas pratības attīstīšanai rezultāti un dalībnieku atsauksmes. Veikta programmu pilnveidošana un precizēšana atbilstoši izvērtējuma rezultātiem.

Ceturtais darba uzdevums – Zināšanu pārnese

Projekta ietvaros veiktā pētījuma rezultāti prezentēti 4 starptautiskās vērtēšanas konferencēs un apkopoti 2 publikācijās.

2024.gadā no 7.-14.jūlijam Ilze France piedalījās 15. Starptautiskajā matemātikas izglītības kongresā (ICME-15), kas notika Austrālijā, Sidnejā. Tika ņemta dalība konferences grupā TSG 3.14, kurā dalībnieki dalījās un apsprieda pētījumus un attīstību matemātikas izglītības novērtēšanas jomā dažādos līmeņos un mācību procesos - skolotāju, akadēmiķu un pētnieku, galvenā atbildība ir konceptualizēt, debatēt un formulēt mācību un novērtēšanas sistēmas, kas sagatavo mūsu nākamās paaudzes iespējām un izaicinājumiem, ar kuriem tās var saskarties. Mūsu piedāvātā tēma (publikācija) diskusijai -  Rūpīga skolēnu snieguma diagnostika ļauj plānot atbalstu katram skolēnam. Publikācijā tiek  aprakstīts novērtēšanas rīks, kas ļauj diagnosticēt skolēnu kontekstuālo izpratni.

2024. gada 12.-14. jūnijā Marta Mikīte piedalījās Skandināvijas matemātikas izglītības konferencē (SAMC 2024), kas notika Kristianstades Universitātē, Zviedrijā. Konferences ietvaros tika prezentēts pētījums "Ko nacionālā eksāmena netipiskās atbildes atklāj par skolēnu sasniegumiem matemātikā". Pētījuma mērķis bija analizēt skolēnu netipiskās atbildes matemātikas valsts eksāmenā, izmantojot Rasch person-fit statistiku, lai labāk izprastu skolēnu sniegumu un potenciālos mācīšanās izaicinājumus. Rezultāti parādīja, ka daudzi skolēni ar augstiem sasniegumiem demonstrē algoritmisku precizitāti, bet vāju konceptuālo izpratni, savukārt citi skolēni atbildēja pretrunīgi, kas varētu liecināt par minēšanas stratēģijām vai fundamentālu izpratnes trūkumu. Tika izveidoti trīs skolēnu profili, pamatojoties uz viņu atbilžu novirzēm, kas var sniegt būtisku ieskatu mācīšanas un vērtēšanas uzlabošanā.

2024. gada 19.–21. jūnijā Marta Mikīte piedalījās FAME – Feedback & Assessment in Mathematics Education konferencē, kas notika Utrehtas Universitātē, Nīderlandē. Konferences ietvaros tika prezentēts pētījums "Autentisku matemātikas uzdevumu trīsdimensiju klasifikācijas ietvara izstrāde un validācija". Pētījuma mērķis bija izstrādāt jaunu matemātisko uzdevumu klasifikācijas ietvaru, kas ļautu efektīvāk diagnosticēt skolēnu prasmes un izpratni dažādos sarežģītības līmeņos. Piedāvātais modelis sastāv no trim dimensijām: (1) uzdevuma konteksts, (2) matemātiskā modeļa sarežģītība un (3) stratēģiskā sarežģītība, kas savieno kontekstu un matemātisko modeli.

2024. gada 6.–9. novembrī Marta Mikīte piedalījās 25. Eiropas Izglītības Novērtēšanas Asociācijas (AEA-Europe) ikgadējā konferencē, kas notika Pafā Kiprā. Konferences ietvaros tika prezentēts pētījums "Skolotāju vērtēšanas kompetence: pierādījumi no summatīvās vērtēšanas rīku analīzes". Pētījuma mērķis bija izstrādāt un validēt novērtēšanas rīku skolotāju summatīvās vērtēšanas kompetences izvērtēšanai, kas ļautu identificēt skolotāju profesionālās attīstības vajadzības.

Izstrādātas rekomendācijas izglītības politikas veidotājiem valsts un pašvaldības, kā arī skolu līmenī, kurās identificēti skolu vadības un pārvaldības profili, raksturīgās problēmas datu izmantošanā skolu attīstības risinājumu veidošanai, kā arī potenciālie risinājumi šo problēmu pārvarēšanai dažādos līmeņos.

Publikācijas.

M.Mikīte, I.France, Ģ.Burgmanis Diagnosis of Contextual Awareness in Mathematics to Support the Teaching of Mathematical Modeling, 15. Starptautiskais matemātikas izglītības kongress, ICME-15 https://icme15-c10000.eorganiser.com.au/data/clients/1/773/submissions/172290/abstract.pdf

Mikite, M., France, I., & Burgmanis, Ģ. (2024). Development and validation of a three-dimensional framework for the classification of authentic tasks in mathematics. FAME, 5, 8214.