Institutum Herderianum Rigense: Herdera institūts Rīgā kā zinātnes tīkls Eiropas zinātnes tīklojumā (abreviatūra: HeInRi)

Projekts pievēršas izglītības centram un zinātniskai institūcijai – Herdera institūtam Rīgā (HI), kura vēsture (1921-1939) un ieguldījums modernās zinātnes ģenēzē līdz šim nav pienācīgi izpētīti nedz Latvijā, nedz pasaulē. Rīgas Herdera Biedrības dibinātais HI korespondentu vidū bija tādi zinātnieki kā M. Planks, J. J. fon Ikskils, V. Nernsts u. c. Projekta mērķis ir HI kā savam laikam pārsteidzoši labi organizēta zinātnes tīkla izpēte trīskāršā nozīmē: mērķis ir izpētīt (1) HI darbinieku saraksti ar ievērojamiem Eiropas un pasaules mēroga zinātniekiem, kā arī viņu pētījumu apspriešanu HI internā sarakstē un viņu pašu uzaicināšana uz Rīgu pētniecības un izglītības mērķu labad; (2) veikt HI sadarbības ar vairāk nekā 50 zinātniskām institūcijām Eiropā un pasaulē izpēti (un šo institūciju tīkla un šī tīkla struktūras pētījumus); (3) izpētīt HI tīklošanos Baltijas ietvaros, kā arī HI un citu Baltijas augstskolu attiecības zinātnes un izglītības jomās. Visi šie HI zinātniskās tīklošanās aspekti ar savu pētniecisku perspektīvu nav šādā pavērsienā padziļināti pētīti. Lai modinātu plašāku un īpašu interesi par HI zinātnisko mantojumu, kā arī par vācbaltiešu intelektuālo devumu kultūrā un zinātnē, projekta ietvaros paredzēts veikt nozīmīgāko zinātniskās sarakstes paraugu digitalizāciju, pievienojot metadatus. Tādējādi tiks sniegts jauns un inovatīvs ieskats HI materiālu bagātībā, specifikā un nozīmē

Projekta izpildītāji: Asoc. Prof. Dr. Andris Levāns / VFF, Dr. phil. Rihards Kūlis / FSI, Mg. Phil. Krišjānis Lācis / VFF, Mg. Phil. Valters Zariņš / VFF, Bc. phil. Katrīna Poriķe / VFF. 

Projekta ietvaros plānotas vairākas starptautiskās pētniecības datubāzēs ievietotas publikācijas (Web of Science, SCOPUS u. c.), arhīva materiālu digitalizācija un metadati, pētnieciskos rezultātus atspoguļojošas mājaslapas izveide, vairāku Latvijas mēroga pētniecisko un populārzinātnisko publikāciju izstrāde.

Papildu informācija par projektu: 

• LU tīmekļvietnē
• LU Vēstures un filozofijas fakultātes tīmekļvietnē
• HeInRi projekta tīmekļvietnē (pilnā mērā sāks darboties martā)

Herdera Institūta arhīva materiālu izpēte joprojām ir bagātīgs avots ne tikai pagātnes, bet arī tagadnes izpratnei – sarakstes starp HI darbiniekiem un tā laika zinātniekiem atklāj modernās zinātnes vēstures svarīgas lapaspuses, taču arī jaunus aspektus 20. gadsimta politiskajā, sociālajā un ideju vēsturē. Īpašu uzmanību pelna materiāli par Maksa Planka vizīti Rīgā un ar to saistītajām aktivitātēm, par Osvalda Špenglera uzturēšanos Rīgā un polemiku šīs vizītes sakarībā, par institūta pētniecisko interešu kondensēšanos pētnieku grupās (Martina Heidegera vizītes sekas), par Rudolfa Eikena, Frīdriha Meinekes, Hermaņa Onkena, Maksa Šēlera, Kurta Kofkas, J. J. fon Ikskila, Morica Geigera, Alfreda Vēgenera vizītēm Rīgā. Patstāvīgs pētniecības zars aizveda līdz Marbahas arhīvam Vācijā, kurā tika atrasti materiāli par L. Klagesa un M. Heidegera vizītēm Rīgā, tāpat arī tika atrastas liecības par Ernsta Jingera sakariem ar Baltiju un J. G. Hāmana un J. G. Herdera interpretācijām 20. gadsimta 20. gados, kuras kļuva sociāli politiski relevantas vācbaltiešu un latviešu attiecību kontekstā, kā arī izglītības ideju izpratnes kontekstā. No vienas puses Herdera Institūta arhīva materiālu rūpīga izpēte paver jaunus pētniecības virzienus. No otras puses – ļauj apstiprināt projekta sākotnējo hipotēzi par to, ka HI kā eiropeiska mēroga zinātnisks centrs tik tiešām bija nozīmīgs posms zinātnes tīklojumā Eiropā – pētnieki un viesprofesori no Vācijas, Austrijas, Dānijas, Francijas, Itālijas, Ungārijas, Lielbritānijas, USA, Holandes, Zviedrijas, Somijas radīja dinamisku vidi, kurai bija ne tikai reprezentatīva nozīme vācbaltiešu sociāli politisko centienu kontekstā, bet kurā attīstījās arī pašu pētnieku inovatīvi redzējumi, kuru savukārt veidoja zinātnes vidi 20. gadsimtā. Projekts uzskatāmi pierāda to, ka darbs arhīvos ir nepieciešams, un to, ka arhīvu materiāli izgaismo tagadni pat labāk, nekā pagātni. Pavisam noteikti ir vērts viena gada projektā iesākto turpināt un pievērsties daudz plašākai HI arhīva materiālu digitalizācijai (1) modernās zinātnes izgudrojumu, tapšanas un attīstības kontekstā, (2) vācbaltiešu sociāli politiskās vēstures kontekstā, (3) Baltijas kā pētniecības un izglītības vienotas telpas kontektā, (4) Latvijas ideju un politiskās vēstures kontekstā. Projekta pētnieku komanda ļoti priecātos projektu turpināt ar Latvijas un Eiropas zinātnes finansējuma atbalstu. 

Projekta ietvaros publicētas 11 publikācijas (t. sk. 1 monogrāfija, 2 raksti SCOPUS / WoSCC un 1 raksts SCOPUS / WoS), izveidota projekta mājaslapa, kurā publicēti 30 ziņojumi par projekta gaitu, organizētas divas starptautiskas konferences, projekta rezultāti prezentēti astoņu universitāšu ERASMUS+ projekta “Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā” ietvaros, sagatavoti aizstāvēšanai 1 promocijas darbs, kura autors projekta īstenošanas laikā sekmīgi pabeidzis doktorantūru un 1 maģistra darbs, publicēti populārzinātniski raksti un aplādes, kā arī veikta Latvijas un ārvalstu arhīvu materiālu izpēte.