Students and staffPhilanthropyMedia

Diasporas diplomātija un globālā pandēmija


Projekta nosaukums latviski: Diasporas diplomātija un globālā pandēmija

Projekta nosaukums angliski: Diaspora Diplomacy and the Global Pandemic

Projekta numurs: lzp-2020/2-0195

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte

Projekta vadītājs: Ieva Birka

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2020.–31.12.2021. 

Projekta kopējais finansējums: 100 389 EUR

Projekts izvērtēs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu diasporas diplomātijas pieejas un pielietojumu, kā arī novērtēs diasporas diplomātijas reakciju neparedzētā globālās pandēmijas krīzes situācijā (Covid-19). Projekts izmantos intervijas ar Ārlietu ministriju (ĀM) pārstāvjiem Baltijas un Ziemeļvalstīs. Mērķis ir saprast, kā katra valsts reaģēja uz pandēmiju, kā tika identificētas personas ārzemēs, kāda atšķirība ir starp tūristiem un diasporu un kāda palīdzība tika piedāvāta. Pētījums sniegs pārskatu par paraug-prakses risinājumiem ĀM, efektīvākajiem instrumentiem, tostarp IKT un inovāciju pieejām cīņā ar Covid-19 radītajiem izaicinājumiem. Turklāt vēlamies saprast šo reakciju ilgstošo ietekmi. Cik personu saņēma palīdzību un vai pēc uzturēšanās savās izcelsmes valstīs vēlāk izvēlējās atgriezties mītnes zemēs? Vai tomēr izvēlējās palikt savās izcelsmes valstīs? Veicot aptauju ar pilsoņiem, kuri ir atgriezušies, projekts palīdzēs izprast diasporas diplomātijas iespējamo ekonomisko ietekmi vai tās potenciālu nākotnē, iesaistot šīs personas komercdiplomātijā. Projekts paredz vismaz divas publikācijas recenzētos akadēmiskajos žurnālos, praktisku ieteikumu kopumu ĀM, kas jāīsteno krīžu situācijā, tajā skaitā ieteikumus par IKT izmantošanu, digitalizāciju un inovācijām saziņai ar diasporu un diasporas iesaisti komunikācijā. Pētījums būs balstīts uz labākās prakses novērtējumu un ekonomiskā potenciāla izvērtējumu, ko piedāvā diasporas diplomātijas izmantošana krīzes situācijās.

Aktivitātes un rezultāti:

Dalība starptautiskajās konferencēs:

Laika posms: 1-4/09/2021

Tēmas nosaukums: Consular Diplomacy and the Global Pandemic: Baltic and Nordic perspective; Ieva Birka un Didzis Kļaviņš

Vairāk informācijas: https://www.szf.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/67662/

 

 
  • Forthem (Fostering Outreach within European Regions, Transnational Higher Education and Mobility); “Post-COVID Europe: Economic, Legal, Political perspectives”, tiešsaistes konference

Sekcijas nosaukums: Covid Reshaping Politics and Political Communication in Europe: Quo Vadis? https://www.forthem-alliance.eu/

Laika posms: 7-8/10/2021

Tēmas nosaukums: Consular Strategies of the Baltic and Nordic Countries to the Initial Outbreak of COVID-19; Ieva Birka un Didzis Kļaviņš

  • 2021 Annual Baltic Sea Region Forum, University of Illinois

Laika posms: 21/10/2021

  • Tēmas nosaukums: Consular Strategies of the Baltic and Nordic Countries to the Initial Outbreak of COVID-19; Didzis Kļaviņš un Ieva Birka

Pētījuma rezultāti iesniegti divos starptautiski recenzējamos žurnālos. Autori un darbu nosaukumi:

  • Birka, I. Kļaviņš, D. and Kits, R. Duty of Care: Consular Diplomacy Response of Baltic and Nordic Countries to COVID-19.
  • Birka, I., Kļaviņš, D. and Malvīne S. Return and Circular Migration Patterns of Nordic and Baltic Citizens During the First Year of the COVID-19.
 

Dažas no projekta atziņām:

Covid-19, kas tika pasludināta par pandēmiju 2020. gada pavasarī, dramatiski pārbaudīja “rūpības pienākuma” (the duty of care) jēdzienu un valsts prakses paplašināšanu ārpus robežām. Ārlietu ministrijas (ĀM) un jo īpaši konsulārie dienesti kļuva par galveno cerību ārzemēs nonākušajiem iedzīvotājiem. Aplūkojot konsulāro dienestu reakciju uz Covid-19 pandēmiju, bija vērojamas izmaiņas konsulārajā praksē un dažādu diplomātijas veidu piemērošanā kā, piemēram, pilsoņu diplomātijā, digitālajā diplomātijā, diasporas diplomātijā un konsulārajā diplomātijā.

Analizējot Baltijas un Ziemeļvalstu reakcijas, pētījums parāda būtiskas atšķirības ne tikai starp valstu spējām un motivācijām civilās drošības jomā, bet arī starp valstu dažādām “rūpības pienākuma” jēdziena interpretācijām. Būtiskas atšķirības ir konstatējamas indivīda un valsts mijiedarbības modelī, kur dažas valstis attālinās no pastorālās aprūpes koncepcijas. Tā vietā šīs valstis vairāk tiecas īstenot neoliberālās valdības pieeju, kas nosaka iedzīvotāju lielāku atbildību par savu labklājību. Uzsvars uz individuālu atbildību tika novērots visās valstīs.

Pētījums arī parāda, cik svarīgi valstīm ir turpināt digitalizāciju un digitālās diplomātijas instrumentu pielāgošanu, jo ceļošanas programmām un labi izveidotām konsulārā reģistra platformām bija nozīmīga loma saziņas un komunikācijas procesā. Vienlaikus arī tradicionāliem saziņas līdzekļiem kā, piemēram, SMS īsziņām, e-pasta ziņojumiem un informācijas izplatīšanas tīmekļa vietnēm bija liela nozīme konsulārās ārkārtas situācijā. Arī reģionālās sadarbības mehānismos bija novērojama konsulārās diplomātijas nozīmes pieaugums. Noturīgā un labi funkcionējoša reģionālā sadarbība starp Ziemeļvalstīm ļāva konsulārajām lietām no informācijas apmaiņas pāriet konsulārās diplomātijas līmenī.

 

Vairāk informācijas par pētniekiem:

Dr. Ieva Birka:

https://orcid.org/0000-0002-4453-7825

https://www.researchgate.net/profile/Ieva-Birka

Dr. Didzis Kļaviņš:

https://orcid.org/0000-0002-9096-6719

https://www.researchgate.net/profile/Didzis-Klavins

 
Last changed