Beta-amiloīda peptīda īso analogu potenciāls Alzheimera slimības ārstēšanā

2021. gada 9. aprīlī notiks "Baltic Winter School series 2 (BWS2)" seminārs. BWS2 semināra mērķis ir informēt studentus, zinātniekus, akadēmiskos darbiniekus un sabiedrību kopumā par zinātnes progresu neirodeģeneratīvo slimību pētniecībā, apzinot iespējas un esošos šķēršļus ātrai efektīvas terapijas izveidei.

Lūdzu iepazīstieties ar BWS2 semināra programmu: TransportDementia4 (pahnkelab.eu)  

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ceļošanas ierobežojumiem, BWS2 seminārs tiek organizēts attālināti, izmantojot tiešsaistes platformu – ZOOM.

Saite: 

Meeting ID: 676 9814 6090

Passcode: 921477

Reģistrēšanās semināram tiek uzsākta no 2021. gada 1. marta un noslēgsies 8. aprīlī. Tā notiek elektroniski, aizpildot reģistrēšanās formu mājaslapā - TransportDEMENTIA meetings | Pahnke Lab.

Dalība konferencē iespējama bez maksas.

Semināra programmas ilgums ir 3 stundas. Tie dalībnieki, kuri būs reģistrējušies semināram un tajā piedalīsies pieslēdzoties ZOOM platformā saņems Apliecību, kas apliecinās 4 tālākizglītības punktu saņemšanu.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar konferences Organizācijas komiteju, rakstot TransportDementia@gmail.com.

Par konferenci

9. aprīlī projekta ietvaros “Beta-amiloīda peptīda īso analogu potenciāls Alzheimera slimības ārstēšanā (lzp-2018/1-0275)" tika organizēts Baltic Winter School 2 (BWS2) seminārs. BWS2 seminārs tika organizēts attālināti, izmantojot tiešsaistes platformu – ZOOM.

BWS2 seminārā par zinātnes progresu neirodeģeneratīvo slimību pētniecībā prezentēja pētnieki no Latvijas Universitātes (Dr. MD., PhD Jens Pahnke, Dr.med Baiba Jansone un doktora grāda kandidāte, pētniece Jolanta Upīte), Latvijas Organiskās sintēzes institūta (Dr. Henrik Biverstål un zinātniskā asistente Kristīne Kitoka) un Oslo Universitātes Klīniskās medicīnas institūta (Dr.vet.med. Mirjam Brackhan).

Seminārs pulcēja plašu studentu un zinātnieku pulku, kuru lokā bija pārstāvji no dažādām augstskolām (Latvijas Universitātes, Oslo Universitāte, Rīgas Stradiņa Universitāte, u.c.) un pētnieciskām institūcijām (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Karolinskas institūts, u.c.).

Šī semināra ietvaros dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar zinātnieku (Dr. MD., PhD Jens Pahnke, Dr. med. Baiba Jansone, doktora grāda kandidātes Jolanta Upīte, Dr. Henrik Biverstål, zinātniskā asistente Kristīne Kitoka un Dr.vet.med. Mirjam Brackhan) pētījumiem par kopīgām un atšķirīgām iezīmēm neirodeģenaratīvajās slimībās, kas klausītājos raisīja lielu interesi.
 

2021. gada 20. maijā notiks "TransportDementia 4" (TD4) konference. Tās mērķis ir sniegt iespēju zinātniekiem dalīties ar pētījumiem un to rezultātiem neirodeģeneratīvo slimību pētniecībā. Konference pulcēs vadošos zinātniekus, pētniekus, pēcdokturantūras un dokturantūras studentus.

Lūdzu iepazīstieties ar TD4 konferences programmu.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ceļošanas ierobežojumiem, TD4 konference tiek organizēta attālināti, izmantojot tiešsaistes platformu – ZOOM.

Saite: 

Meeting ID: 666 4794 8234

Passcode: 375157

Reģistrēšanās konferencei notiek elektroniski un tiek uzsākta no 2021. gada 23. aprīļa un noslēgsies 19. maijā. Tā notiek, aizpildot reģistrēšanās formu.

Dalībnieki, kuri būs reģistrējušies semināram un tajā piedalīsies pieslēdzoties ZOOM platformā, saņems sertikātu, kas attiecināms 6 tālākizglītības punktiem.

Konferences programmas ilgums ir 5 stundas.

Dalība konferencē ir bez maksas.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar konferences Organizācijas komiteju, rakstot uz TransportDementia@gmail.com.

Par konferenci:

20. maijā projekta ietvaros “Beta-amiloīda peptīda īso analogu potenciāls Alzheimera slimības ārstēšanā (lzp-2018/1-0275)" tika organizēta TransportDementia 4 (TD4) konference. TD4 konference tika organizēta attālināti, izmantojot tiešsaistes platformu – ZOOM.

Konferencē uzstājās 7 dažādu valstu zinātnieki (Latvija, Norvēģija, Somija, Polija, Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un Ungārija). TD4 konferencē ar savu pētniecisko darbu iepazīstināji pētnieki: Ludger A. Wessjohann un Katrin Franke (Leibniz Institute for Plant Biochemistry, Vācija), Maria A. Deli (Biological Research Centre, Ungārija), Tuula Anneli Nyman (University of Oslo and Oslo University Hospital, Norvēģija), Luisa Möhle  (University of Oslo and Oslo University Hospital, Norvēģija), Jolanta Upīte (Latvijas Universitāte, Farmakoloģijas katedra, Latvija), Mariia Borovkova (University of Oulu, Somija), Sven Marcel Stefan (University of Oslo and Oslo University Hospital, Norvēģija), Maciej Lalowski (University of Helsinki, Somija; Department of Biomedical, Polija), Martin Fuhrmann (German Center for Neurodegenerative Diseases, Vācija) un Anika Hartz (University of Kentucky, ASV)). Šīs konferences ietvaros bija 3 sekcijas, kurās pētnieki prezentēja savus jaunākos atklājumus par neirodeģeneratīvo slimību patoloģisko iezīmju un dažādu jaunu kognitīvo funkciju uzlabojošo aktīvo vielu izpētē. Atsevišķa sekcija tika veltīta par jaunu metožu attīstīšanu neirodeģeneratīvo slimību saistīto proteīnu detektēšanā un kvantificēšanā.

Konference pulcēja vairāk kā 50 dalībniekus no visas pasaules (ASV, Somija, Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Taivāna, Slovēnija, u.c.). Konferences laikā notika intensīvas un vērtīgas diskusijas, kas raisīja jaunas sadarbības un idejas turpmākajiem zinātniskajiem pētnieciskajiem projektiem.
 

Projektā iegūtie rezultāti uzrāda, ka ABC transportieriem, piemēram, ABCB1 (P-glycoprotein), ABCC1 (MRP1) un ABCG2 (BCRP), kā arī citiem - ABCA1 un ABCA7 ir būtiska loma terapeitisko stratēģiju izstrādē neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā. Lai varētu veikt specifiskus ABC transportieru funkciju izpētes pētījumu, tika izveidots pre-klīnisks modelis -  pirmā ABCC1 humanizētā peļu līnija, tādejādi nodrošinot papildus eksprimentālās iespējas specifisku neirodeģeneratīvo slimību izpētes jautājumu risināšanai. Izveidotajam knockin peles modelim raksturīga spēcīga mRNS un šī proteīna ekspresija smadzenēs, plaušās, liesā un nierēs. Mūsu dati norāda, ka jaunradītais peles modelis ir daudzsološs metodisks rīks, lai pētītu specifisko ABCC1 transportieru funkcijas šūnās un tādējādi paātrinātu pre-klīnisko pētījumu rezultātu ieguvi.

Plašāku ieskatu projekta pētījumiem sniedz septiņi starptautiski publicēti raksti:

Abelein et al., 2020 (doi.org/10.1038/s41598-019-57143-x); Chen et al., 2020 (DOI: 10.1038 / s42003-020-0757-z); Krohn et al., 2019. gads (doi.org/10.1124/mol.119.115824); Paarmann et al., 2019. gads (DOI: 10.1016 / j.phymed.2018.11.033); Zoufal et al., 2019. gads (doi: 10.1177 / 0271678X19854541); Ceafalan et al., 2018 (https://doi.org/10.1111/jcmm.13980); Zoufal et al., 2018 (doi: 10.1177 / 0271678X18806640).

Zinātniskā sadarbības projektā tiek izstrādāts jauns analītiskais rīks, kurš ir izveidots, izmantojot attēlu analizēšanas datorprogrammu AxioVision®. Šīs kvantitatīvas metodes uzlabošana, nodrošina augstāku analizēšanas precizitāti nosakot nepareizi konformētu proteīnu – amiloīda beta – izgulsnēšanās smadzeņu audos. Dati, kuri tiek iegūti, izmantojot AxioVision®, tiek konvertēti un sagatavoti tālākai statistikas analīzei Microsoft Excel® programmā. Lai analizētu beta amiloīda peptīdu plāgu akumulēšanās izmaiņas smadzenēs, pēc nepārtrauktas 42 dienu intracerebrālas pētāmo savienojumu infūzijas, izmantojot Alzet® mikroosmotiskos sūkņus, tika izveidotas Microsoft Excel® izklājlapas, kuras ietver kalkulāciju formulas un nepieciešamos filtrus, lai aprēķinātu eksperimentālo vielu ietekmi uz plāgu skaitu un lieluma izmaiņām. Šobrīd tiek gatavota publikācija iesniegšanai starptautiski citējamā zinātniskā žurnālā par to, kā precīzāk un daudzpusīgāk analizēt amiloīda beta patoloģiju izmantojot šo jaunizveidoto analītisko rīku, tādejādi palīdzot ar izpētes metodoloģijas rīkiem Alcheimera slimības pētniecībā.

Iegūtie dati tika prezentēti LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā “Zināšanu agorā” 2020. gada 25. septembrī  (LU pētnieki izstrādā jaunu analītisku rīku Alcheimera slimības izpētei).