Students and staffPhilanthropyMedia

Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)

Projekta nosaukums latviski: Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)

Projekta nosaukums angliski: Public Speech in the Culture of Livonia: A Political and Social Phenomenon in the European Performative Tradition (1200-1600)

Projekta numurs: lzp-2024/1-0296

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta sadarbības partneri: Latvijas Kultūras akadēmija

Projekta vadītājs: Andris Levāns

Projekta īstenošanā vadošā iestāde LU ir Humanitāro zinātņu fakultāte

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.

Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 180 000 EUR

Plānotie projekta rezultāti:

  • Zinātniskie raksti Scopus, Web of Science u.c. datubāzēs izndeksētos žurnālos
  • Zinātniskās grupas rīkoti semināri
  • LKA Skatuves mākslas katedras studentu sagatavots iestudējums – senās publiskās runas skatuviska rekonstrukcija
  • Zinātniska kolektīvā monogrāfija

Zinātniskā grupa: Andris Levāns, Gustavs Strenga, Rūdolfs R. Vītoliņš, Liene Rokpelne, Līva Rotkale, Braiens M. Lapsa, Sofija Gasjuļa (studente/LU)

Informācija par projektu:

Projekta izpētes objekts ir publiskā runa Livonijā viduslaiku Eiropas performatīvās kultūras kontekstā. Izpētes grupa pievērsīsies publiskai runai kā politiskās un sociālās komunikācijas fenomenam viduslaiku Livonijas pilsētu kopienās. Pētījums ļaus atklāt, ka publiskā runa bija bieži izmantots medijs un sociālās/politiskās ietekmes līdzeklis dažādu sociālo grupu – pilsoniskās elites un neelites, garīdzniecības un klosteru kopienu, amatnieku brālību un ģilžu – publiskās komunikācijas un rituālu praksēs, ar kuru palīdzību tika iedibinātas, stabilizētas vai dekonstruētas kopienu identitātes. Projekta izpētes grupas zinātniskā darba materiāls būs dokumentārie un epistolārie teksti, hronikas un citas rakstīto avotu grupas; šo tekstu saturā, kas radīti 13.-16. gadsimtā gan Livonijā, gan Eiropas intelektuālajos centros un kurus formējusi bibliskā, klasiskā un humānisma retoriskā tradīcija, ir atklājama publiskās runas klātbūtne. Publiskās runas kā kultūras pieredzes un tradīcijas analītiska izpēte ne Livonijas, ne Ziemeļeiropas vēsturiskajās sabiedrībās līdz šim nav sistemātiski veikta un tāpēc ir uzskatāma par inovatīvu.

Šī projekta pienesums Latvijas sabiedrībai ir jaunas zināšanas, kas veicinās interesi par agrīni modernā perioda Baltijas un Eiropas vēstures svarīgiem jautājumiem. Pētījumā radītās zināšanas, ka publiskā runa Livonijas vēsturiskajās kopienās ir bijusi neaizstājams to saliedēšanas un lēmumu pieņemšanas instruments, aktualizēs publiskās komunikācijas nozīmi un tās vēsturisko tradīciju Baltijas jūras reģionā mūsdienu Latvijas sabiedriskajos diskursos. Šādu zināšanu ieguve visdažādāko jomu pārstāvjiem Latvijas sabiedrībā sniegs dziļāku izpratni par savu piederību Rietumeiropas kultūras tradīcijai un tajā pastāvošām demokrātiskām lēmumpieņemšanas praksēm.

The object of research is public speech in Livonia in the context of medieval European performative culture. The research group will focus on public speech as a phenomenon of political and social communication in medieval Livonian urban communities. The research will reveal that public speech was a frequently used medium and tool of social/political influence in the public communication and ritual practices of different social groups – civic elites and non-elites, clergy and monastic communities, artisan brotherhoods and guilds – through which community identities were established, stabilised or deconstructed. The research material of the project team will be documentary and epistolary texts, chronicles and other groups of written sources; the content of these texts, produced in the 13th-16th centuries both in Livonia and in European intellectual centres and shaped by the rhetorical traditions of biblical, classical and humanist thought, reveals the presence of public speech. The analytical study of public speech as a cultural experience and tradition has not been systematically carried out in either Livonian or Northern European historical societies and is therefore considered innovative.

The contribution of this project to Latvian society is new knowledge that will stimulate interest in important issues of Baltic and European history in the early modern period. The knowledge that public speech in Livonian historical communities was an indispensable tool for their cohesion and decision-making will highlight the importance of public communication and its historical tradition in the Baltic Sea region in contemporary Latvian public discourses. The acquisition of such knowledge will provide representatives of Latvian society from all walks of life with a deeper understanding of their belonging to the Western European cultural tradition and its democratic decision-making practices.