Egocentrisma nosliece autovadītāju spriedumos. Individuālās atšķirības un mazināšanas iespējas

Projekta nosaukums latviski: Egocentrisma nosliece autovadītāju spriedumos. Individuālās atšķirības un mazināšanas iespējas

Projekta nosaukums angliski: Egocentricity bias in car driving: Assessing individual differences and possibilities of reduction

Projekta numurs: lzp-2022/1-0374

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta vadītājs: Ivars Austers

Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2023. – 31.12.2025.

Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR

Plānotie projekta rezultāti:

• mērinstruments (skala) autovadītāju egocentrisma noslieces mērīšanai;
• eksperimentu paradigmas autovadītāju egocetrisma noslieces mazināšanai izstrāde;
• publikācijas nozares vadošajos žurnālos;
• projekta prezentēšana pasaules vadošajās nozares konferencēs;
• studentu iesaistīšana zinātnes darbā;
• sabiedrības un valsts institūciju informēšana par projekta rezultātiem, lai šādi uzlabotu satiksmes drošību.

Zinātniskā grupa: Ivars Austers, Ģirts Dimdiņš, Inese Muzikante, Ronalds Cinks, Mārtiņš Priedols, Klāvs Ēvelis.

Informācija par projektu:

Pētījumos ir pierādīts, ka aptuveni 40% no ceļu satiksmes negadījumiem tiešā veidā izraisa cilvēki, un, vēl papildus tam, 50% no negadījumiem cilvēki izraisa netieši, kas kopā veido 90% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem. Vides faktori, kā ceļa virsma, laika apstākļi, ir iespējamais cēlonis 34% negadījumu, kamēr transporta līdzekļiem negadījumu cēlonība tiek piedēvēta vidēji 13% gadījumu (Dewar & Olson, 2002, NHTSA, 2016). Mūsu uzmanības lokā būs cilvēku tendence domāt egocentriski, uzskatot savu viedokli par universālu. Tiks attīstīta anketa, lai mērītu autovadītāju individuālās atšķirības egocentriskajā domāšanā. Tiks arī veikta eksperimentu sērija, un papildus tam tiks izmantota anketēšanas metode, lai mērītu autovadītāju attieksmes un pieredzi vadot transporta līdzekļus. Pētījuma kopas rezultāti nevien papildinās psiholoģijas fundamentālās zināšanas teorētiskā nozīmē, bet arī būs noderīgi satiksmes dalībnieku izglītošanā, tā paaugstinot satiksmes drošību.