Academic CentreProjekts "Siltumenerģijas efektivitātes uzlabošanas tehnoloģijas izstrāde segto platību veģetācijas perioda pagarināšanai" (Nr. 17-00-A01620-000013) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Sadarbība” 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" ietvaros.
LU reģistrācijas Nr.: ESS2018/271
Kopējais projekta īstenošanas laiks: 11.11.2017.-31.10.2020.
Projekta vadošais partneris: Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Projekta sadarbības partneri:
- Latvijas Universitāte;
- SIA “Rītausma”;
- SIA “Baltic Open Solutions Center”;
- SIA “A. Pundura konsultāciju centrs”.
Projekta mērķis:
Samazināt siltumnīcās audzētās produkcijas pašizmaksu, izmantojot ilgtspējīgas siltumapgādes tehnoloģijas un paplašinot šo tehnoloģijas izmantošanu vasaras periodā (gada siltajā laikā); pagarināt augu aktīvo veģetācijas periodu un aizsargāt augus no nelabvēlīgas ārējās vides iedarbības.
Siltumenerģijas patēriņš siltumnīcās, izmantojot pašreizējās tehnoloģijas, ir liels, un situma enerģijas apgādes pilnveidošana un tās samazināšana dos lielu ekonomisko efektu un ļaus samazināt produkcijas pašizmaksu. Turklāt fosilo kurināmo degšanas rezultātā izveidojas dūmi un citi izmeši, kuri nelabvēlīgi ietekmē vidi. Siltumsūkņu izmantošana nodrošina enerģētiski efektīvu un ekoloģiski tīru apkuri, bet siltumsūkņu efektivitāte strauji krītas, palielinoties temperatūru diferencei starp enerģijas avota temperatūru un uzsildītās darba vielas temperatūru. Piemēram, lai Latvijas apstākļos nodrošinātu dzīvojamo telpu apsildi, ziemas apstākļos ir jānodrošina temperatūru diference starp āra un iekštelpu līdz pat 40-50 °C, kas prasa ievērojamus kapitālieguldījumus. Siltumnīcu apsildē siltuma režīma prasības ir daudz zemākas, – augu aktīvā augšanas temperatūra ir 13-20 °C, un papildus atkarībā no audzējamās kultūras ir jānodrošina, lai minimālā temperatūra nesamazinātos zem 10 °C. Ja siltumnīcu izmanto tikai, lai pagarinātu augu veģetācijas sezonu par dažiem mēnešiem, tad siltumnīcu apsildē ir jānodrošina temperatūru diference, kas ir aptuveni 10-15 °C. Šādai siltumnīcai ir iespējams izveidot siltumapgādes sistēmu, kura kā siltumsūkņa siltuma avotu izmanto āra gaisu, jo temperatūru starpība starp uzturamo temperatūru un darba vielas temperatūru ir neliela, kas nodrošina augstu siltumsūkņa enerģijas efektivitāti un dod iespēju izbūvēt siltumnīcas siltuma apgādi ar nelieliem kapitālieguldījumiem, kas ir ievērojami mazāki nekā citu apkures sistēmu izveides kapitālieguldījumi.
Projektā plānotās aktivitātes un rezultāti:
- Plānots segto platību kultūraugu un Latvijas klimatisko apstākļu pētījums, definējot kultūraugus un tiem nepieciešamos siltuma režīmus atbilstoši Latvijas klimata apstākļiem, prasību izpēte siltuma izmantošanai biomasas žāvēšanai. Izstrādāts kultūraugu audzēšanas gaisa temperatūras un apgaismojuma režīmu pamatojums, izstrādātas prasības biomasas žāvēšanai (temperatūras, gaisa plūsmas). Izstrādāts optimālās un kritiskās minimālās augu augšanas temperatūras pamatojums.
- Temperatūras mērījumu un datu savākšanas un apstrādes sistēmas izstrāde siltumnīcas iekšējās temperatūras 3D lauka mērījumiem un ārējās temperatūras mērījumiem. Izstrādāta 3D temperatūras lauka temperatūras mērīšanas un datu savākšanas un apstrādes sistēma.
- Siltumnīcās esošā siltuma enerģētiskā nodrošinājuma tehnoloģiju analīze, priekšlikumu izstrāde. Siltumsūkņa darbības algoritma izstrāde. Testa siltumnīcas projekta izstrāde. Siltuma sūkņa aprīkojuma tehnoloģiskās shēmas izstrāde. Tiks sagatavota nepieciešamā informācija siltumapgādes sistēmas izveidei testa siltumnīcā.
- Testa siltumnīcas ierīkošana, temperatūras mērījumu sistēmas uzstādīšana, siltumsūkņa noma un uzstādīšana, biomasas žāvēšanas sistēmas uzstādīšana. Sagatavots eksperimentālais modelis.
- Eksperimentālie izmēģinājumi siltumnīcas modeļa apstākļos, temperatūras 3D lauka mērījumi siltumnīcā, siltuma sūkņa aprīkojuma pētījumi, tehnoloģiskās shēmas un konstrukcijas pilnveidošana, pamatojoties uz izmēģinājumu rezultātiem modeļa apstākļos, tehniskās dokumentācijas korekcija.
- Siltuma sūkņa aprīkojuma pilnveidotās tehnoloģijas un tehnisko risinājumu novērtējums un rekomendāciju izstrāde. Publikāciju, atskaišu, prospektu, reklāmas materiālu sagatavošana, publicitātes pasākumi.
Projekta kopējais finansējums: kopējās izmaksas 100 000,00 EUR, t. sk., ELFLA atbalsts 90 000,00 EUR.
LU finansējums: kopējās izmaksas 16 580,00 EUR, t. sk., ELFLA atbalsts 14 922,00 EUR
Projekta īstenošanas vadošā pamatstruktūrvienība Latvijas Universitātē ir Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūts.
Projekta zinātniskais vadītājs (vadošais pētnieks) no LU puses ir Agris Auce.
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.
Projekts noslēdzies.
