Academic Centre
Projekta nosaukums: Māla minerālu un antociānu kompozītmateriālu sensori pārtikas kvalitātes kontrolei
Projekta līguma numurs: KC-L-2017/5, Projekta ID Nr. KC-PI-2020/11
Projektu īsteno: Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Projekta īstenošanas termiņš:
Projekta I posms: no 01.04.2020. – 30.09.2020.
Projekta II posms: no 01.12.2020. – 30.06.2022.
Projekta finansējums I posmā: 27 777,78 EUR atbalsta finansējuma apmērs (90%): 25 000,00 EUR, LU finansējums (10%): 2 777,78 EUR
Projekta finansējums II posmā: 260 261,20 EUR, atbalsta finansējuma apmērs (90%): 234 235,08 EUR, LU finansējums (10%): 26 026,12 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātniskā asistente Rūta Ozola-Davidāne
Projekta administratīvais vadītājs: Ilze Blāķe
Projekta mērķis: Izstrādāt pilnībā funkcionālu un komerciāli pieejamu māla minerālu - antociānu kompozītmateriāla sensoru tehnoloģiju pārtikas kvalitātes kontrolei un projekta rezultātā pārdot sensoru tehnoloģijas licenci.
Projekta I posma rezultāti: pilnveidots sensora tehnoloģijas prototips, izstrādāts tehniski ekonomiskā priekšizpēte un komercializācijas stratēģija (30.11.2020. pozitīvs LIAA lēmums par LU izstrādātajiem dokumentiem - atļauj un atbalsta LU īstenot projekta II posmu).
Projekta II posma rezultāti: Sagaidāmie rezultāti projekta II posmā ietver viedā sensora prototipa izstrādi pārtikas iepakojumam, ielikni standartizētam pārtikas iepakojumam, viedā sensora ražošanas procesa izstrādni un komercializācijas piedāvājumu.
Projekta īss kopsavilkums:
Saskaņā ar ANO Pārtikas un Lauksaimniecības Organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2.
Mūsdienās lielākā daļa patērētāju izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu. Aprēķināts, ka 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē to, ka ES mājsaimniecībās katru gadu izmet 8,8 miljonus tonnu pārtikas, jo patērētājiem ir grūtības noteikt atšķirību starp derīguma termiņu “Izlietot līdz” un “Ieteicams līdz”[1].
Projekta mērķis ir atrisināt šo problēmu, izstrādājot inovatīvu māla minerālu - antociānu kompozītmateriālu sensoru tehnoloģiju (tālāk sensora tehnoloģija), kas ir inteliģento jeb viedo sensoru tehnoloģija pārtikas produktu kvalitātes kontrolei. Sensora tehnoloģijas pamatā ir krāsas maiņa no sarkanas uz zilu (1.att.”[2].), atkarībā no vides pH izmaiņām pārtikas iepakojumā, ko izraisa mikrobioloģiskais piesārņojums, bojājoties pārtikas produktam.
Sensora tehnoloģija sniedz iespēju izsekot pārtikas produktu kvalitātei uzglabāšanas un transportēšanas laikā, izmantojot vienkāršotu un patērētājam draudzīgu interfeisu un konsekventu, nepārprotamu valodu. Līdz ar to, nodrošinot efektīvu uzglabāšanas laiku un ļaujot vizuāli uzraudzīt pārtikas produktu kvalitāti, attiecīgi samazinot pārtikas atkritumus un veselības risku, ko rada neprecīzi derīguma termiņi vai kļūdaina to interpretācija.
Tā kā sensori ir izgatavoti no dabas resursiem, māla minerāliem un krāsvielām no ogām, tie ir netoksiski, bioloģiski noārdāmi un var tikt sertificēti saskarei ar pārtikas produktiem. Turklāt tie ir atkārtoti lietojami un saglabā stabilu krāsas intensitāti dažādos vides apstākļos.
Plašāka informācija ir pieejama projekta mājaslapā: www.smartpackaging.lu.lv
[1] Market study on date marking and other information provided on food labels and food waste prevention. Final Report (2018) European Commission. Available: https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/fw_lib_srp_date-marking.pdf