Zilās ekonomikas ilgtermiņa ietekme uz Baltijas jūras reģiona ostu konkurētspējas paaugstināšanu

Projekta nosaukums: "Zilās ekonomikas ilgtermiņa ietekme uz Baltijas jūras reģiona ostu konkurētspējas paaugstināšanu"

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/061

Projekta sadarbības partneri: Klaipēdas Universitāte

Projekta īstenošanas termiņš: 01.11.2017.-30.10.2020.

Projekta kopējais finansējums: 133806 EUR,  LU daļa 6690 EUR 

Projekta mērķis:Sekmēt ekonomisko izaugsmi Baltijas Jūras reģionā izmantojot piekrastes/jūras resursus (“zilā izaugsme” /blue growth), ko veicinātu uzlabota Baltijas jūras reģionu rīcībspēja ieviešot reģionu jūras/piekrastes attīstības viedās specializācijas stratēģijas, kas būtu sasaistītas ar ostu darbības ietekmes novērtējumu un efektivitātes novērtēšanas metodoloģijas izstrādi, kas sniegtu ekonomisko efektu ieguldījumiem infrastruktūrā ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī veicinātu jūras pētniecības un inovācijas Baltijas jūrā. 

Projekta rezultāti: Latvijā ir maz uzmanības veltīts pētījumiem par ostām kā saimnieciskās darbības subjektiem, to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un ostas darbības analīzei no saimnieciskās darbības efektivitātes viedokļa. Vitāli svarīgi ir stiprināt ostu darbības sasaisti ar Zilo izaugsmi, veicinot izpratni par Zilo izaugsmi un izveidojot to par pārnozaru jautājumu uz jūru orientētām prioritārām jomām, izveidojot īpašu Zilās izaugsmes atbalsta mehānismu, kuram līdz šim ir bijusi nenozīmīga sasaiste ar ostu darbību. Šādu sasaisti nodrošinās šis multidisciplinārais pētījums, kur tiks apvienotas gan vides, gan ekonomikas nozares. Saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju projekts atbilst Zināšanu ietilpīgas bioekonomikas jomai. Pētījuma ietvaros tiks veikta divu metodoloģiju izstrāde, lai novērtētu ostu darbības ietekmi uz vidi, izstrādātu zilās izaugsmes stratēģiju Latvijas ostu sektoram, kā arī izstrādātu ostu darbības efektivitātes novērtēšanas metodoloģiju. Visi pētījuma rezultāti tiks izdoti vienotā monogrāfijā, kura kalpos ne tikai kā palīglīdzeklis uzņēmējiem un nozaru politikas veidotājiem, bet arī būs labs mācību līdzeklis transporta un vides nozaru zinātnes studentiem. 

Laika posmā no 01.11.2017. līdz 31.01.2018. veiktās darbības:

Tika uzsākta projekta realizācija anlizējot piejamo literatūru un zinātniskās publikācijas, īpašu uzmanību pievēršot tieši vides prasību un sociālo risku novērtējumam Baltijas jūrā, kā tas ietekmēs kuģniecības nozares attīstību, kā arī ostu darbību.

Tika sagatvotas tēzes dalībai konferencēs:

1.     LU 76. Starptautiskā zinātniskā conference - “Globālās ekonomikas ietekme uz konteineru pakalpojumu sniegšanas izmaksām un pārvadājumu koridoriem.”

2.     19th International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development” - „Vides un sociālie riski, kas ir saistīti ar kuģošanas radītajām emisijām Baltijas jūrā”

3.     LU Starptautiskā konference:"New Challenges in Economic and Business Development – 2018: productivity and Economic growth" - „Kravu diversifikācijas iespējas un metodes ostās ekonomisko pārmaiņu ietekmē”

4.     17th International Scientific Conference „Engineering for Rural Development” - „Potenciālā jūras vēja parka platības aprēķināšanas metodoloģija ņemot vērā kuģošanas nozares vajadzības”

Laika posmā no 01.02.2018. līdz 30.04.2018. veiktās darbības:

Tika turpināta literatūras analīze, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko procesu ietekmes uz vidi novērtēšanai, padziļināti vērtējot ostu kravu struktūras izmaiņas un iespējas tās diversificēt, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu ietekmi uz ostu attīstības porjektu realizāciju.  

Uzstāšanās ar referātu “Globālās ekonomikas ietekme uz konteineru pakalpojumu sniegšanas izmaksām un pārvadājumu koridoriem” Latvijas Universitātes 76. konferences sekcijas sēdē "Innovations in Latvian Companies and Industries Competitiveness Enhancement within the Framework of Globalization" (2018. gada 14. februārī). Dotā pētījuma mērķis bija raksturot mūsdienīgo konteinerizācijas attīstības posmu vispārējas globalizācijas apstākļos, atklājot raksturīgās pakalpojumu konkurences pazīmes, kā arī izdarīt secinājumus un izstrādāt konteinerkravu pārvadājumu izmaksu optimizācijas priekšlikumus.

Sagatavots zinātniskais zinātniskais raksts „Vides un sociālie riski, kas ir saistīti ar kuģošanas radītajām emisijām Baltijas jūrā”, kura mērķis bija veikt pētījumu par kuģu radītajam gaisa emisijām un to iedarbību uz apkārtējo vidi, izanalizēt situāciju Baltijas jūras reģionā, izstrādāt priekšlikumus kuģu radīto emisiju mazināšanai. Kuģu radīto emisiju samazināšanas potenciāls Baltijas jūrā ir balstīts uz starptautisko un reģionālo prasību ievērošanu, kā arī stratēģisko risinājumu integrēšanu. Šī pētījuma izstrādes gaitā tika izmantota zinātniskā literatūra, starptautiskās konvencijas un Eiropas tiesību akti, starptautiskie pētījumi un metodiskie materiāli, ka arī interneta resursi.

Sagatavots un iesniegts zinātniskais raksts “Kravu diversifikācijas iespējas un metodes ostās ekonomisko pārmaiņu ietekmē”. Gatavojot konferences prezentāciju, tika sniegts novērtējums par procesiem, ar ko novērtē efektivitāti transporta kravu struktūras procesā, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti reālā laikā, izmantojot tās pašas tehnoloģijas un metodes, kā arī piedāvājot jaunas kravu diversifikācijas novērtēšanas metodes. Mērķis bija apstiprināt, cik svarīgi ir laikus veikt potenciālos aprēķinus par iespējām diversificēt kravu struktūru, lai laikus varētu veikt atbilstošus pasākumus, pirms noteikto risku iestāšanās multimodālā transporta sistēmā, izstrādājot metodisko priekšlikumu kravu struktūras efektivitātes uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī pasākumu un salīdzinājuma novērtējumu izstrādei.

Laika posmā no 01.05.2018. līdz 31.07.2018. veiktās darbības:

Šajā periodā autore pievērsa lielāku uzmanību tieši kuģniecības nozares attīstībai, balstoties uz jaunu kravu veidu piesaisti, metodoloģijas izstrādi, kā veikt kravu struktūras diversifikāciju, kā arī risinātas problēmas, kas saistītas ar jūras telpisko plānošanu, kuģniecības sektora sinerģiju ar enerģētikas sektoru jūrā, izvietojot vēja parkus, kas netraucētu kuģniecības nozares tālākai attīstībai. Lai veiktu šīs metodoloģijas izstrādi un jaunu matemātisku formulu atvasināšanu bija nepieciešams iepazīties ar vairākiem pētījumiem šajās nozarēs, starptautiskām konvencijām un virkni speciālās literatūras.

Dalība divās konferencēs:

19^th Annual International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, 2018.gada 9.-11.maijā, Jelgavā ar referātu “Environmental and Social Risks Related to Seafearing Emissions in the Baltic Sea”, kurā uzsvars tika likts uz starptautisko regulējumu emisiju samazināšanai jūrā, kā šo normu izpilde ietekmē kuģniecības nozari, kādas ir iespējas un risinājumi jūrniecībā mazināt emisiju daudzumu.

International Scientific Conference “New Challenges of Economic and Business Development – 2018: Productivity and Economic Growth”, 2018.gada 10.-12. maijs, Rīgā ar referātu “Cargo Diversification Opportunities and Methods in Ports under the Influence of Economic Change”, kur akcentētas tika metodes ar kādām ir iespējams novērtēt, kad ostām un transporta nozarei ir jāsāk pievērst uzmanību kravu struktūrai, kādi ir riski, kravu diversifikācijas nepieciešamībai un tika prezentēta kravu diversifikācijas metodoloģija, sasaistot to ar makroekonomiskajiem procesiem.

Sagatavots un iesniegts zinātniskais raksts “Methodology for Calculating the Potential Maritime Wind Park Area by Taking into Account the Needs of Shipping Sector”, kura mērķis ir novērtēt metodes kā noteikt potenciāli veiksmīgāko vietu vēja parkam jūrā, netraucējot kuģniecības nozarei veikt savu darbu, nosakot stacionāro būvju drošu attālumu līdz kuģu ceļiem, ņemot vērā starptautiskās konvencijas. Tika izveidotas jaunas matemātiskas formulas, ar kurām ir iespējams aprēķināt vienas vēja turbīnas jūrā drošības laukumu un kā arī aprēķināt vēja turbīnu skaitu, ja ir zināma vēja parka laukums. Veicot šādus aprēķinus jūras telpas plānotāji veicot izpēti un kostatējot cik liels laukums atvēlams potenciālajam vēja parkam jūrā var aprēķināt cik vēja turbīnas var izvietot plānotajā vēja parkā drošā attālumā no kuģošanas ceļiem.

Laika posmā no 01.08.2018. līdz 31.10.2018. veiktās darbības:

Sagatavota un iesniegta publikācija „The use of port performance indexes in the transport economy and the strengthening of port competitiveness", kuras mērķis ir nodefinēt ostu darbību uzlabojošus KPI indeksus un sniegt priekšlikumus, kā KPI indeksu pielietošana transporta ekonomikā var stiprināt ostu starptautisko konkurētspēju un  nodrošināt, ka to pārvaldības prakse atbilst pozitīvai starptautiskajai pieredzei. Pētījuma uzdevumi ir nodefinēt ostu darbībai atbilstošus KPI indeksus, sagrupēt tos pēc savstarpēji saistītiem principiem un sniegt pirekšlikumus kā to pielietot, lai uzlabotu ostu starptautisko konkurētspēju un galveno pārvadājumu sistēmu multimodālāo integrāciju. Jo Ostām transporta ekonomikā ir būtiska nozīme, kas balstīta uz ostu savstarpēju konkurētspēju.  Aizvien pieaug savstarpējās konkurences apstākļi, kas liek ostām investēt attīstībā un uzlabot savus transporta koridorus, pārvaldības principus un cenu politiku, lai stiprinātu ostu starptautisko konkurētspēju un lai nodrošinātu, ka to pārvaldības prakse atbilst pozitīvai starptautiskajai pieredzei. Lai paaugstinātu pārvadājumu efektivitāti, veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un paaugstinātu ostu transporta pakalpojumu koridoru starptautisko konkurētspēju, ostām ir svarīgi noteikt savus veiktspējās rādītājus (KPI), kas tiktu izmantoti ostu rezultatītvo rādītāju novērtēšanai. KPI rādītājiem ir jāietver ostu kvalitatīvo un kavntitatīvo mērķu definēšanu, pakalpojumu kvalitātes, tirgus daļu un citu konkrētu rādītāju definēšanu. Tā kā ostas ir atbildīgas par ostas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu pat tad, ja tās pašas nesniedz šos pakalpojumus, monitoringam un KPI novērtēšanai jābūt kvalitātes nodrošināšanas procesa daļai.

Dalība konferencē "3rd International Conference on Power and Renewable Energy ICPRE-2018" Berlīnē, Vācijā 2018.gada 21.-24.septembrī ar referātu „Methodology for calculating the potential maritime wind park area by taking into account the needs the of shipping sector" konferences sekcijā „Photovoltaic  System and Power Generation Technologies", kā arī tika apmeklētas sesijas „Energy Storage Technology and Energy Engineering" un „Electrical Engineering and Mechatronics", „Power System and Energy", kur piedalījās enerģētikas nozares pētnieki un praktiķi no dažādām pasaules valstīm, īpašu uzsvaru liekot uz Āzijas reģionu.

Uzsākts darbs pie jaunas publikācijas "Jūras nozaru ekonomikas attīstības potenciāls, kā ostu saimnieciskās darbības ietekme uz vides procesiem jūrā", kuras mērķis būs izvērtēt esošās jūras vides pārvaldības stratēģijas,  ieviešanas un novērtēšanas mehānismus, novērtēt to sasaisti ar ostu darbību, izstrādājot metodes kā novērtēt ostu ietekmi uz labu jūras vides stāvokli. Attīstot videi draudzīgākus transporta risinājumus ir iespējams dod nenovērtējamu ieguldījumu jūras ekonomikas attīstībā, saglabāt jūras biotopu un zivsaimniecības daudzveidību.

Laika posmā no 01.11.2018. līdz 31.01.2019. veiktās darbības:

Dalība konferencē "35th International Scientific Conference on Economic and Social Development - "Sustainability from an Economic and Social Perspective" Lisabonā, Portugālē 2018.gada 15.-16.novembrī ar referātu "The use of port performance indexes in the transport economy and the strengthening of port competitiveness" konferences sekcijā. Šis prezentētais pētījums tika sagatavots kā zinātniska publikācija un iesniegts publicēšanai zinātniskajā žurnālā "Journal of Business and Economics".

Tika sagatavota informatīva publikācija par dotā projekta gaitu publicēšanai "Latvijas Jūrniecības gadagrāmata 2018".

Sagatavota zinātniskā publikācija "The economic development potential of the maritime sectors, such as the impact of the economic activities of ports on the environmental processes in the sea", kura tiks iesniegta dalībai starptautiskā zinātniskā konferencē "2nd International Conference on Social Entrepreneurship, Social Innovation and Business Research".

Darbs pie metodoloģijas izstrādes, kas ļaus novērtēt ostas darbību ietekmi uz vides procesiem. Attīstot videi draudzīgākus transporta risinājumus ir iespējams dod nenovērtējamu ieguldījumu jūras ekonomikas attīstībā, saglabāt jūras biotopu un zivsaimniecības daudzveidību, palielināt pakalpojumu eksporta pievienoto vērtību, tādā veidā palielinot pakalpojumu efektivitāti. Šīs metodoloģijas galvenais mērķis ir izvērtēt esošās jūras vides pārvaldības stratēģijas: ieviešanas un novērtēšanas mehānismus, kā arī novērtēt to sasaisti ar ostu darbību, izstrādājot metodes kā novērtēt ostu ietekmi uz labu jūras vides stāvokli. Jūru biotehnoloģiju ietekme uz tautsaimniecību ir mazizpētīta ekonomikas nozare. Ir veikti pētījumi jūras biotehnoloģiju jomā, bet nav sastopami pētījumi, kā industriālā būvniecība, ražošana, ostu darbība ietekmē jūras biotehnoloģijas un to savstarpējo mijiedarbību. Nav izstrādātas metodoloģijas kā novērtēt ostu darbības ietekmi uz jūras biotehnoloģijām, kā novērtēt ostu darbības efektivitāti un kādi ir ilgtermiņa pasākumi ostu ietekmes uz vidi mazināšanai.  

Laika posmā no 01.02.2019. līdz 30.04.2019. veiktās darbības:

Dalība konferencē "2nd International Conference on Social Entrepreneurship, Social Innovation and Business Research" Barselonā, Spānijā 2019.gada 23.-24.martā ar referātu "The economic development potential of the maritime sectors, such as the impact of the economic activities of ports on the environmental processes in the sea" konferences sekcijā. Šis prezentētais pētījums tika sagatavots kā zinātniska publikācija un iesniegts publicēšanai zinātniskajā žurnālā "International Journal of Environmental Science and Technology". Pētījuma mērķis izvērtēt esošās jūras vides pārvaldības stratēģijas,  ieviešanas un novērtēšanas mehānismus, novērtēt to sasaisti ar ostu darbību, izstrādājot metodes kā novērtēt ostu ietekmi uz labu jūras vides stāvokli. Attīstot videi draudzīgākus transporta risinājumus ir iespējams dod nenovērtējamu ieguldījumu jūras ekonomikas attīstībā, saglabāt jūras biotopu un zivsaimniecības daudzveidību. Eiropas Komisijas paziņojums Inovācija jūras nozaru ekonomikā pasaka, ka Inovācija var palīdzēt attīstīt jūras nozaru ekonomiku tādā veidā, kas ne tikai veicina ES izaugsmi un darbvietu radīšanu, bet arī uztur publiskā sektora atbalstu komerciālai jūras resursu izmantošanai un vienlaikus nodrošina jūras vides aizsardzību. Ekoinovācija ļaus izstrādāt rentablus jūras vides aizsardzības pasākumus, kas var sekmēt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas  īstenošanu, lai attīstītu jūras nozaru ekonomikas potenciālu Eiropā. Līdz šim ir maz uzmanības veltīts pētījumiem par ostām kā saimnieciskās darbības subjektiem, to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un ostas darbības analīzei no saimnieciskās darbības efektivitātes viedokļa. Svarīgi ir stiprināt ostu darbības sasaisti ar Zilo izaugsmi, veicinot izpratni par Zilo izaugsmi un izveidojot to par pārnozaru jautājumu uz jūru orientētām prioritārām jomām, izveidojot īpašu Zilās izaugsmes atbalsta mehānismu, kuram līdz šim ir bijusi nenozīmīga sasaiste ar ostu darbību.

Izstrādāta metodoloģija "Ostu darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas metodoloģija", kas var kļūt kā vadlīnijas ostām – ostas ietekmes uz vidi stratēģijas izstrādei, tā ļauj novērtēt ostas darbību ietekmi uz vides procesiem. Attīstot videi draudzīgākus transporta risinājumus ir iespējams dod nenovērtējamu ieguldījumu jūras ekonomikas attīstībā, saglabāt jūras biotopus un zivsaimniecības daudzveidību, palielināt pakalpojumu eksporta pievienoto vērtību, tādā veidā palielinot pakalpojumu efektivitāti. Šīs metodoloģijas galvenais mērķis ir izvērtēt esošās jūras vides pārvaldības stratēģijas: ieviešanas un novērtēšanas mehānismus, kā arī novērtēt to sasaisti ar ostu darbību, izstrādājot metodes kā novērtēt ostu ietekmi uz labu jūras vides stāvokli. Jūru biotehnoloģiju ietekme uz tautsaimniecību ir mazizpētīta ekonomikas nozare. Ir veikti pētījumi jūras biotehnoloģiju jomā, bet nav sastopami pētījumi, kā industriālā būvniecība, ražošana, ostu darbība ietekmē jūras biotehnoloģijas un to savstarpējo mijiedarbību. Līdz šim nebija izstrādāta metodoloģija kā novērtēt ostu darbības ietekmi uz jūras biotehnoloģijām, kā novērtēt ostu darbības efektivitāti un kādi ir ilgtermiņa pasākumi ostu ietekmes uz vidi mazināšanai. Atsevišķas metodoloģijas sadaļas ir aprobētas starptautiskās zinātniskās konferencēs un publikācijās dotā projekta realizācijas gaitā. 

Laika posmā no 01.05.2019. līdz 31.07.2019. veiktās darbības:

Transporta nozares attīstās dinamiski. Pārvadājumu apjoms palielinās ne tikai noteiktu valstu iekšienē, bet arī starptautiskajās satiksmē. Pasaules transporta sistēma sevī ietver visus maģistrālos transporta veidus un starptautiskie pārvadājumi veido pasaules tirgus funkcionēšanas pamatus. Starptautisko preču apgrozījuma pieaugums noved pie attiecīga kravas pārvadājumu pieauguma. Ostas darbības efektivitāte ir nozīmīga prasība lai izdzīvotu sīvi konkurējošajā kravu pārvadājumu nozarē, kurā katra osta cīnās par to, lai piesaistītu un apstrādātu pēc iespējas vairāk kravu. Ostu darbības efektivitātes novērtēšana ir īpaši svarīga valstīs un reģionos, kurās tās ir ekonomikas dzinējspēks, nodrošinot nodokļus valsts budžetā, investīciju pieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos, infrastruktūras attīstību u.c. Pasaulē visas ostas pēc savas būtības ir unikālas un uzdevums izmērīt un izanalizēt to darbības efektivitāti pēc vienota standarta nav vienkāršs uzdevums. Grūtības noteikt vienotus standartus nosaka fakts, ka nav vienotas pieejas kā apkopot visus nozīmīgākos aspektus ostu darbības efektivitātes noteikšanai.  Darbības rezultātu novērtēšana ir fundamentāla koncepcija jebkuram biznesam. Vai uzņēmums novērtē sasniegumus ņemot vērā nospraustos mērķus, uzdevumus vai arī ņemot vērā konkurentus. Ostu attīstību tieši ietekmē globalizācijas procesi pasaulē: globālā pasaules ekonomiskā krīze – nekustamo īpašumu un banku krīze, ekonomiskās sankcijas, energoresursu cenu svārstības pasaulē, Eirāzijas Zīda ceļa attīstība.

Dotā pētījuma mērķis pilnveidot ostu darbības efektivitātes novērtēšanas metodoloģiju atklājot pozitīvos momentus un trūkumus ostu efektivitātes darbības izvērtēšanas modelī, kā arī izstrādāt priekšlikumus ostu darbības efektivitātes novērtēšanas modeļa uzlabošanai. Lai sasniegtu šo mērķi tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi: pamatojoties uz speciālo literatūru, pētīt ostu darbības efektivitātes novērtēšanas modeļus un aprēķināšanas metodes, kā arī jaunākās zinātniskās atziņas par pētāmo problēmu, izpētīt ostu nozīmi transporta sektora ekonomiskajā izaugsmē, kā arī noteikt svarīgākos ostu darbības efektivitātes rādītājus, kuri būtu pielietojami ostu efektivitātes analīzes veikšanai, izstrādājot iespējas uzlabot ostu darbības efektivitātes modeli. Pētījuma teorētiskais un metodoloģiskais pamats. Izstrādājot pētījumu, tiks izmantotas zinātnieku   S.Esmer, K.Bichou, W.C.Huang, J.Tongzon, P.Langen, M.  pētījumi. Tāpat pētījuma izstrādes gaitā tika izmantoti autores pastāvīgi veikto pētījumu rezultāti, internetā pieejamā informācija un starptautiskās zinātniskās datu bāzes.   

Šobrīd pasaulē nav izstrādātas vienotas pieejas, kā novērtēt ostu darbības rezultātus. Visvairāk praksē tiek analizēti konteineru terminālu darbības rezultāti izmantojot Datu apiešanas analīzi un  Stohastisko analīzes metodi. Dažos pētījumos un publikācijās domājot par ostas darbības efektivitātes novērtēšanu, tiek analizēti atsevišķi termināli, taču šī analīze neparāda ostas kopējo efektivitāti. Šādi pētījumi parādās arvien vairāk un vairāk ņemot vērā faktu, ka termināli pēc būtības ir pamats ostas darbībai un attīstībai.

Pētniecības projekta realizācijas ietvaros no 10.-14.jūnijam tika apmeklēta ITEA (International Tansport Economics Asociation) rīkotā Vasaras skola Parīzē, Francijā, kur katru dienu bija virkne lekciju transporta ekonomikas dažādās sfērās, kuras lasīja transporta ekonomikas pasniedzēji no dažādām pasaules valstīm. Ļoti vērtīgas lekcijas, kurās uzsvars tika likts uz transporta efektivitātes novērtēšanu un kas pārsteidz, ka katrā lecijā uzsvērta tika Cost-Benefit Analysis, kas ir diezgan sena metode, bet pasniedzēji to uzsvēra, kā visobjektīvāko. 12.06.2019. pēcpusdienā tika atklāta arī konference, kurā 2.5 dienas paralēlās sekcijās bija ļoti interesanti transporta ekonomistu ziņojumi Cost-Benefit Analysis, Port Strategy, Political Influence, Transport Employment un Regional Economics, Transport infrastructure. Līdz ar to gūtās zināšnas tiks izmantotas ostu efektivitātes novērtēšanas metodoloģijas izstrādē. 

Laika posmā no 01.08.2019. līdz 31.10.2019. veiktās darbības:

30. augusta līdz 1. septembrim, Rīgā, Lucavsalā, notika lielākais jaunrades notikums šovasar – inovāciju un tehnoloģiju festivāls iNOVUSS. Festivālā uz septiņām tematiskajām skatuvēm norisinājās vairāk nekā 50 pasākumi, kuros ar jaunāko nozarē dalījās eksperti no 17 valstīm. Arī dotais pētījums tika popularizēts šajā jaunrades festivālā, kur 6 augstskolas bija apvienojušās “Ideju bankā”, lai diskutētu par zinātnes sinerģiju ar studijām un jaunradi. Pētniece Dr.oec. Astrīda Rijkure piedalījās diskusijā un dalījās savā pieredzē “Studenti un zinātnieki - kā veidot sadarbību?” Sīkāka informācija: https://www.inovuss.lv/programma/

2019. gada 2.-3.oktobrī tika nodrošināta dalība starptautiskā konferencē “684th International Conference on Science, Social Science and Economics (IC3SE)” Berlīnē, Vācijā, ar referātu “Comprehensive analysis of multi-dimensional port performance efficiency of port efficiency assessment models with the help of a complex model”. Dotā pētījuma mērķis pilnveidot ostu darbības efektivitātes novērtēšanas metodoloģiju atklājot pozitīvos momentus un trūkumus ostu efektivitātes darbības izvērtēšanas modelī, kā arī izstrādāt priekšlikumus ostu darbības efektivitātes novērtēšanas modeļa uzlabošanai, izmantojot divas ekonomiskās novērtēšanas metodes: Data Envelopment Analysis (DEA), kas ir lineārā programmēšanas metode un Stochastic Frontier Analysis (SFA), kas ir ekonometriska metode. Ja salīdzina SFA un DEA, balstoties uz izlases datiem, tad rezultāti norāda, ka vienkāršām pamatā esošajām tehnoloģijām stohastisko robežas modeļu relatīvā veiktspēja attiecībā pret DEA ir atkarīga no funkcionālo formu izvēles. Turklāt kļūdainu ievades datu izvēle SFA var novest pie neefektivitātes korelācijas pakāpes un tas DEA metodi padara pievilcīgāku. Visu šo iepriekšminēto argumentu rezultātā ir ārkārtīgi acīmredzami, ka, izvēloties vienu vai otru metodi var iegūt dažādus rezultātus, jo lai arī ievades un izvades dati ir līdzīgi tie tomēr nav vienāsi un vienmēr būs noteiktas izmaksas alternatīvas. Nav iespējams ieteikt vienu vai otru pieeju, jo tām abām ir pozitīvas un negatīvas iezīmes; savā ziņā tās vislabāk ir kombinēt lai samazinātu efektivitātes kļūdu. Galvenā atšķirība starp stohastiskajiem un determinētajiem modeļiem ir tāda, ka stohastiskajā analīzē ir kļūdas termins, tāpēc tā var atdalīt neefektivitātes efektu no statistiskās novirzes. Šīs abas metodes integrējo ostu ekonomikā var iegūt ticamus efektivitātes novērtēšanas rezultātus izvēloties atbilstošus ievades un izvades rādītājus, kas ir novērtējami skaitliski un ir aprēķināmi.

Laika posmā no 01.11.2019. līdz 31.01.2020. veiktās darbības:

25.11.2019. līdz 29.11.2019. starptautiskā mobilitāte Klaipēdas Universitātē. Mobilitātes ietvaros daudz tika strādāts mentores, Klaipēdas Universitātes Jūras tehnoloģiju un dabaszinātņu fakultātes dekānes asociētās profesores Dr.Rimas Mickēvičienes pavadībā, bija iespēja apmeklēt vairākas viņas lekcijas, piedalīties LNG labaratorijas darbos, kopā ar studentiem doties zinātniskā ekskursijā uz Klaipēdas ostas LNG termināli, kā arī apmeklēt Klaipēdas Universitātes bibliotēku. Tika veiktas iestrādes kopīgam zinātniskajam rakstam ar mentori par ostas ietekmi uz vidi novērtēšanas metodēm. Patreiz notiek darbs pie zinātniskā raksta, kas veltīts transporta plūsmu ietekmes novērtēšanai uz vidi.

Izstrādāta metodoloģija “Ostu darbības efektivitātes novērtēšanas metodoloģija”, kas sniedz priekšlikumus ostu darbības uzlabošanai Baltijas jūras reģiona piekrastes teritoriju ekonomiskai attīstībai izmantojot jūras piekrastes resursus. Ostas un transporta nozare ir viens no lielākajiem pakalpojumu eksporta sniedzējiem un tāpēc ir svarīgi ostās apkalpot kravas ar augstu pievienoto vērtību, tādā veidā palielinot kopējo pienesumu valsts tautsaimniecībai. Lai to panāktu Latvijas lielajās ostām ir jādiversificē ostu kravu struktūra un jāuzlabo ostu efektivitāte. Latvijā līdz šim nebija izstrādātas ostu efektivitātes novērtēšanas metodoloģijas, ko varētu izmantot nosakot ostu pienesumu tautsaimniecībai un palielinot to rentabilitāti. Dotajā metodoloģijā ir sniegts novērtējums par procesiem, ar ko novērtē efektivitāti transporta kravu struktūras procesā, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti reālā laikā, izmantojot tās pašas tehnoloģijas un metodes, kā arī piedāvājot jaunas kravu diversifikācijas novērtēšanas metodes. Pētījuma mērķis bija apstiprināt, cik svarīgi ir laikus veikt potenciālos aprēķinus par iespējām diversificēt kravu struktūru, lai laikus varētu veikt atbilstošus pasākumus, pirms noteikto risku iestāšanās multimodālā transporta sistēmā, izstrādājot metodisko priekšlikumu kravu struktūras efektivitātes uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī pasākumu un salīdzinājuma novērtējumu izstrādei. Šī metodoloģija var kalpot par ostu vadlīnijām rezultatīvo rezultātu analīzei un efektivitātes novērtēšanai. Atsevišķas metodoloģijas sadaļas ir aprobētas starptautiskās zinātniskās konferencēs un publikācijās dotā projekta realizācijas gaitā.

Laika posmā no 01.02.2020. līdz 30.04.2020. veiktās darbības:

2020. gada  7. februārī  piedalījos Latvijas Universitātes 78.starptautiskā konference 2020.gada 7.februāris, sekcija "Industrija 4.0: iespējas un izaugsme" ar prezentāciju "Ostu ekonomiskās pārvaldības modeļu ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi", kur tika diskutēts par optimālo ostu pārvaldības modeli, tā maiņu, un citu valstu pieredzi šajā jautājumā. 

Pabeigts darbs pie metodoloģijas “Ostu darbības efektivitātes novērtēšanas metodoloģija”, kas sniedz priekšlikumus ostu darbības uzlabošanai Baltijas jūras reģiona piekrastes teritoriju ekonomiskai attīstībai izmantojot jūras piekrastes resursus. Ostas un transporta nozare ir viens no lielākajiem pakalpojumu eksporta sniedzējiem un tāpēc ir svarīgi ostās apkalpot kravas ar augstu pievienoto vērtību, tādā veidā palielinot kopējo pienesumu valsts tautsaimniecībai. Lai to panāktu Latvijas lielajās ostām ir jādiversificē ostu kravu struktūra un jāuzlabo ostu efektivitāte. Latvijā līdz šim nebija izstrādātas ostu efektivitātes novērtēšanas metodoloģijas, ko varētu izmantot nosakot ostu pienesumu tautsaimniecībai un palielinot to rentabilitāti. Dotajā metodoloģijā ir sniegts novērtējums par procesiem, ar ko novērtē efektivitāti transporta kravu struktūras procesā, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti reālā laikā, izmantojot tās pašas tehnoloģijas un metodes, kā arī piedāvājot jaunas kravu diversifikācijas novērtēšanas metodes. Pētījuma mērķis bija apstiprināt, cik svarīgi ir laikus veikt potenciālos aprēķinus par iespējām diversificēt kravu struktūru, lai laikus varētu veikt atbilstošus pasākumus, pirms noteikto risku iestāšanās multimodālā transporta sistēmā, izstrādājot metodisko priekšlikumu kravu struktūras efektivitātes uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī pasākumu un salīdzinājuma novērtējumu izstrādei. Šī metodoloģija var kalpot par ostu vadlīnijām rezultatīvo rezultātu analīzei un efektivitātes novērtēšanai. Atsevišķas metodoloģijas sadaļas ir aprobētas starptautiskās zinātniskās konferencēs un publikācijās dotā projekta realizācijas gaitā.

Tiek turpināts darbs pie monogrāfijas, kas ir šī projekta rezulatīvais rādītājs. Monogrāfija būs koncentrēta uz ostu ekonomiskajiem novērtēšanas modeļiem, kurai būs praktisks pielietojums gan nozares ekspertiem izmantojot ostas ietekmes uz vidi novērtēšanai un ostas efektivitātes izvērtēšanai, kā arī kalpos par mācību līdzekli vides un transporta ekonomikas nozares studentiem.

Laika posmā no 01.05.2020. līdz 31.07.2020. veiktās darbības:

2020.gada 30.jūnijā notika informatīva lekcija "Inovācijas ostu ekonomisko novērtēšanas metožu ietekmē uz tautsaimniecības attīstību", kas norisinājās Latvijas Jūras akadēmijā. Lekcijā interesentiem bija iespeja iepazīties gan ar Latvijas ostu ekonomisko situāciju, gan iesaistīties diskusijā kādas inovācijas spētu uzlabot ostu ekonomisko situāciju ne tikai patreizējā situācijā, bet globāli. Daudz tika diskutēts, kā pandēmija Covid-19 ietekmējusi ostas un to darbības rādītājus, kā arī analizēta ostu pārvaldības modeļa maiņa Latvijā, kas patreiz norinās. Paralēli notiek intensīvs darbs pie monogrāfijas rakstīšanas, kuru paredzēts ir izdot jau šoruden. Monogrāfijā būs apvienotas divas Metodoloģijas, kas izstrādātas šī projketa īstenošanas laikā: ostu darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas metodoloģija un ostu efektivitātes novērtēšanas metodoloģija, kas tiks papildināta ar zinātniskiem pētījumiem ostu ekonomisko novērtēšanas modeļu jomā un ostu ietekmē uz vidi novērtēšanas metodēs. Šajā periodā ir sagatavota publikācija “Ostu ekonomiskās veiktspējas modeļu novērtēšanas metodes”, kuras mērķis salīdzināt ostas veiktspējas novērtēšanas modeļus, identificējot jaunus aspektus ostu ekonomiskās veiktspējas novērtēšanā un modeļu pilnveidē. Dotā pētījuma uzdevums ir noteikt iespējamos veikstspējas rādītājus, kas novērtētu ostu ietekmi uz ostu ekonomiku. Pētījuma rezultāts ir novērtēt ostu nozares nozīmību un vajadzību pēc konkrētiem rādītājiem. Dotajā pētījumā ir  izveidota ostu veikspējas rādītāju sistēma, kas ļauj apzināt iespējas, kas rada lielāko atdevi salīdzinājumā ar citiem starptautiskajiem standartiem ostās. Tā ļaus arī noteikt ostās īstenoto uzlabojumu ietekmi uz to darbību.

Laika posmā no 01.08.2020. līdz 30.10.2020. veiktās darbības:

Norādītajā laika period ir veikta vesela virke sagatavota publikāciju iesniegšana publicēšanai starptautiskos zinātniskos žurnālos. Kā pirmā ir minama “Ostas  attīstības ietekme uz vidi ietekmes prognozēšanas metodes”, kas iesniegta publicēšanai zinātniskajā žurnālā “Water Resources and Economics” Dotajā pētījumā tika pētīta zilās ekonomikas iespējamā ietekme uz ostu darbības attīstību, valstu ekonomiku kā instrumentu valsts politikas virzībai uz ekonomikas izaugsmei. Osta ir industriāla teritorija, kurā tiek veiktas dažādas darbības, kas var atstāt ietekmi uz vidi. Tāpēc laikus identificējot riskus ir iespējmas veikt preventīvos pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot ekonomikas izaugsmi un ilgstspēju. Dotais pētījums kartēja šos riskus un identificēja risku un faktoru mijiedarbību. Tika apkopoti riski un no tiem tika izveidots modelis, lai identificētu kuģniecības ietekmi uz vidi un kā to izmainīt, lai iegūtu ekonomisko izaugsmi. Šie dati nav kvantitatīvi, jo tiek apkopoti atsevišķi un pārstāv lielas nozares un datu kopas, kas nav salīdzināmas, bet tie ir klasificējami pēc to ietekmes uz vides procesiem. Ši pētījuma mērķis bija apstiprinot zilās ekonomikas definīciju un darbības jomu, apkopot un analizēt attīstības politiku, pašreizējo situāciju, riskus un problēmas attiecībā uz zilo ekonomiku, ostu darbību un to ietekmi uz jūras kvalitāti. Šī pētījuma mērķis ir noteikt, kāda var būt gaidāmā ekonomiskā izaugsme no ekonomiskās darbības virzīšanas uz zilo ekonomiku.

Kā otru svarīgo publikāciju jāmin ”Daudzfaktoru statistiski, pētniecisko faktoru analīzes (EFA) izmantošana ostu efektivitātes novērtēšanas metodēs”, kur iesniegta publicēšanai zinātniskajā žurnālā “Economics of Transportation”. Daudzfaktoru statistiski, pētniecisko faktoru analīze (EFA) nav tipiska metode, ko izmanto ostu ekonomikā. Tā kā EFA var radīt bezgalīgu skaitu risinājumu, pētniekam jāizlemj, kuru metodi labāk izvēlēties. Tādējādi pārdomāti pētnieku spriedumi ir kritiski, veicot EFA un iegūstot racionālus rezultātus. Sākotnēji varētu būt neskaidrs pieņemtais lēmums par to, kura faktora risinājumu izvēlēties, kas ir pieņemams, pamatots un interpretējams. Lielākajā daļā pētījumu, kas izmanto EFA, nav sīki izskaidrots, kā iegūta faktoru galīgā struktūra. Tādējādi šī raksta mērķis ir sniegt metodes pielietojuma lietderību tieši ostu ekonomikā un sniegt interpretāciju par pieņemamu, pamatotu un interpretējamu faktora risinājumu, lai pētījumos izmantotu EFA. Pētījuma uzdevumi: apspriest dažus galvenos metodoloģiskos lēmumus, kas pētniekiem jāpieņem, veicot EFA. Tam seko faktoru analīzes izmantošana tieši ostu ekonomikā. Pārskatīšanas procesā īpaši tiek norādīts, kā ir tikusi galā ar zemu faktoru slodzēm un savstarpējām slodzēm, kā arī kritērijs, kas izmantots priekšmetu izslēgšanai.

2020.gada 18.oktobrī dalība tiešsaistē starptautiskā konferencē “The 90th International Atlantic Economic Conference”, ar prezentāciju ““Methods for estimating the economic impact model of ports”. Ostas veiktspējas izvērtēšana kļūst arvien aktuālāka mūsdienu ostu pārvaldībā, it īpaši, lai ostu varētu salīdzināt ar konkurējošām ostām. Ostas veiktspēju var sasniegt, ja osta tiek salīdzināta pēc iepriekš noteiktiem precizitātes, pilnīguma, izmaksu un ātruma standartiem. Atsevišķas ostas uzrauga savu darbību, pamatojoties tikai uz funkcionālām īpašībām, bet dažas aptver plašākus aspektus, piemēram, administratīvos un finansiālos rādītājus. Bet jebkuras ostas kopējais mērķis ir maksimizēt peļņu, attīstīties un palielināt pārkrauto kravu apjomu. Ostu efektivitāte ievērojami atšķiras: ne visas ostas darbojas vienlīdz sekmīgi, un pēdējo gadu laikā aizvien palielinājušās atšķirības starp ostām, kuras pielāgojušās jaunajām loģistikas un ekonomikas prasībām, un ostām, kurām tas nav izdevies. Veiktspējas atšķirību rezultātā satiksmes plūsma ievērojami novirzās, tas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības iespējas labi strādājošajās ostās.  Tas apdraud transporta tīkla efektivitāti un ilgtspējību, ekonomikas konkurētspēju kopumā. Dotā pētījuma mērķis bija salīdzināt ostas veiktspējas novērtēšanas modeļus, identificējot jaunus aspektus ostu ekonomiskās veiktspējas novērtēšanā un modeļu pilnveidē. Dotā pētījuma uzdevums ir noteikt iespējamos veikstspējas rādītājus, kas novērtētu ostu ietekmi uz ostu ekonomiku. Pētījuma rezultāts ir novērtēt ostu nozares nozīmību un vajadzību pēc konkrētiem rādītājiem. Dotajā pētījumā ir izveidota ostu veikspējas rādītāju sistēma, kas ļauj apzināt iespējas, kas rada lielāko atdevi salīdzinājumā ar citiem starptautiskajiem standartiem ostās. Tā ļaus arī noteikt ostās īstenoto uzlabojumu ietekmi uz to darbību.

Norādītajā laikā period ir noslēdzies darbs pie monogrāfijas “Zilās ekonomikas attīstīšana, izmantojot labāko globālo paraugpraksi ostu ilgtspējas izaugsmē”, kura šobrid ir recenzēšanas procesā un jācer tiks izdota vēl šogad. Monogrāfijia būs praktisks pielietojums gan nozares ekspertiem izmantojot ostas ietekmes uz vidi novērtēšanai un ostas efektivitātes izvērtēšanai, kā arī tā varēs kalpot par labu mācību līdzekli vides un transporta ekonomikas nozares studentiem. Monogrāfijā tiks identificēti iespējamie ostas darbības rādītāji, kas ietekmē ostu ietekmi uz sabiedrību, vidi un ostu ekonomiku, izmantojot KPI indeksus, datu izplatīšanas analīzi (DEA) un stohastiskā robežu analīzi (SFA), kas ir pasaulē izplatītākie modeļi analizējot konteineru termināļu darbības rezultātus, bet šajā monogrāfijā tie tiek attiecināti uz visu ostu darbību. Kā arī piesaistot jaunu daudzfaktoru statistiskās, izpētes faktoru analīze (EFA), kas nav tipiska metode, ko izmanto ostu ekonomikā. Šajā monogrāfijā tiks publicētas izstrādātās ostu veiktspējas rādītāju sistēmas, kas ļauj identificēt iespējas, kas rada vislielāko atdevi salīdzinājumā ar citiem starptautiskajiem standartiem ostās. Tas arī ļaus novērtēt ostās veikto uzlabojumu ietekmi uz ostas rezultatīvajiem rādītājiem. Monogrāfijā būs apvienotas pētījumā izstrādātās 2 metodoloģijas: Ostu darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas metodoloģija un Ostu darbības efektivitātes novērtēšanas metodoloģija.

Kā arī sagatavots Informatīvs pārskats par porjekta aktivitātēm trešajā projketa īstenošanas gadā publicēšanai Latvijas Jūrniecības gadagrāmata 2020, kas iznāks 2021.gada aprīlī.