Viedā Enerģētika Starpkultūru Kontekstā: Ziemeļvalstu un Tuvo Austrumu Biznesa Sadarbība Ilgtspējas Vārdā

Projekta nosaukums: Viedā Enerģētika Starpkultūru Kontekstā: Ziemeļvalstu un Tuvo Austrumu Biznesa Sadarbība Ilgtspējas Vārdā.

Projekta līguma numurs: Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/168

Projekta sadarbības partneri: Bergenas Universitāte Norvēģijā; Biznesa Inkubators “Nordic Innovation Hub” Abu Dabī; Masdar Zinātnes un Tehnoloģiju Institūts Abu Dabī; uzņēmums “Nordoest“ Apvienoto Arābu Emirātos.

Projekta īstenošanas termiņš: 01.01.2018.-31.12.2020. 

Projekta kopējais finansējums, LU daļa: EUR 133 806.00; EUR 6690.30 

Projekta mērķis:

Pētīt Ziemeļvalstu uzņēmumu ieiešanu Līča valstīs, galveno uzmanību vēršot uz enerģētikas sektoru Apvienoto Arābu Emirātos, un biznesa sadarbību sarežģītos starpkultūru kontekstos. Atklāt, kā globālais uzstādījums samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem izpaužas konkrētos Ziemeļvalstu un Līča valstu uzņēmumu sadarbības projektos, tādejādi padziļinot zināšanas viedās enerģētikas jomā un attīstot sociālantropoloģisko pieeju tehnoloģiju un biznesa izpētē. Balstoties Ziemeļvalstu pieredzē, gūt padziļinātu ieskatu biznesa sadarbības procesos, tirgus iespējās un stratēģijās to īstenošanai Līča reģionā.

Projekta rezultāti: monogrāfijas manuskripts, ekspertīze pakalpojumiem privātajam sektoram, sadarbība ar komersantiem, prezentācijas konferencēs.

Izpētes uzsākšana

Pētījuma 1. un 2. ceturkšņa laikā esmu veiksmīgi uzsākusi lauka pētījumus Apvienoto Arābu Emirātos (Abu Dabī, Dubajā un Aleinā) un Bahreinā (Manamā), kur esmu nodibinājusi kontaktus un veikusi vairāk kā 25 vizītes, sarunas un intervijas dažādos Ziemeļvalstu uzņēmumos, pārstāvniecībās un organizācijās. Tiekoties ar Ziemeļvalstu uzņēmējiem, inovatoriem, diplomātiem, ekspertiem, pētniekiem un vietējiem iedzīvotājiem šajā reģionā, galvenā uzmanība tiek vērsta uz to, kā  Ziemeļvalstu uzņēmumi enerģētikas, ilgtspējas un viedo tehnoloģiju jomā ieiet un darbojas Līča valstu tirgos; kā un kāpēc tiem izdodas vai neizdodas tur realizēt savus pakalpojumus un tehnoloģijas.

Esmu veiksmīgi uzsākusi sadarbību ar projekta partneriem Bergenas Universitātē Norvēģijā, kur projekta Energethics ietvaros tiek vekta Norvēģu enerģētikas uzņēmumu izpēte ārpus Eiropas tirgos, kā arī ar biznesa inkubatoru Nordic Innovation Hub Abu Dabī, kas palīdz Ziemeļvalstu viedo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pielāgot tehnoloģijas un ieiet Līča valstu tirgos.

Esmu diskutējusi ilgtspējas un enerģētikas jautājumus ar ekspertiem Emirates Diplomatic Academy Abu Dabī un starptautiskajā atjaunojamās enerģētikas asociācijā IRENA Abu Dabī. World Future Energy Summit 2018 laikā Abu Dabī piedalījos semināros, kas vērsti uz vides, ilgtspējas un atjaunojamās enerģētikas jautājumiem un kopā  Norvēģijas uzņēmumiem piedalījos EXPO 2020 seminārā Dubajā par biznesa iespējām EXPO 2020 ilgtspējas paviljonā.

Esmu viesojusies un piedalījusies mācību procesā Zayed Universitātē Dubajā, kur ar vietējām studentēm diskutēju vides un ilgtspējas problemātiku AAE. Bet Bergenas Universitātē Norvēģijā piedalījos studiju kursā “Naftas Antropoloģija”.   

Daļa sākotnējo ieskatu un atklājumu ir apkopoti konferenču rakstos un prezentācijās:

"Smart Energy in Intercultural Contexts: The Case of Nordic Innovation Hub in the Middle East", kuru bija paredzēts prezentēt SfAA (Society for Applied Anthropology) konferencē "Sustainable Futures" ASV Filadelfijā 05.04.2018.

"Viedā Enerģētika Starpkultūru Kontekstā: Ziemeļvalstu un Tuvo Austrumu biznesa sadarbība ilgtspējas vārdā", kas prezentēta LU BVEF Radošaja Forumā 10.04.2018.

 “Prospects of Norwegian Energy Solutions for a Greener World: The Case of the UAE”,  kas prezentēta “Energethics” seminārā  Bergenas Universitātē 14.06. 2018.

Pētījuma 3. ceturksnis

Neskatoties uz vasaras svelmi, kas Apvienoto Arābu Emirātos nereti sasniedz pat +50℃, augustā turpināju lauka pētījumu Abu Dabī, Dubajā un Aleinā. Veicu vizītes trīs lielos Ziemeļvalstu uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un kuģniecības nozarēs. Šajos uzņēmumos pārrunājām stratēģijas, kas palīdzējušas veiksmīgi attīstīt un izvērst biznesu Līča reģionā. Tikos arī ar diviem Ziemeļvalstu viedo tehnoloģiju startapiem, kas aktīvi strādā pie savu tehnoloģiju attīstīšanas tuksnešu apzaļumošanai.  Apsekoju gan vietējo dārzeņu saimniecību un zivjaudzētavu Aleinas tuksnešu apvidos, gan tikos ar vadošo pētnieci “International Center for Biosline Agriulture” Dubajā,  lai saprastu, kā Ziemeļvalstu viedās tehnoloģijas darbojas praksē, proti, kā ar to palīdzību tuksnesī bez saldūdens resursiem iespējams attīstīt lauksaimniecību. Atkārtoti tikos arī ar  “Nordic Innovation Hub”, “Green Business Norway” un “Innovation Norway” pārstāvjiem Dubajā un Abu Dabī, lai izprastu, kā darbojas atbalsta mehānismi un prakses Ziemeļvalstu viedo- un ilgtspējas tehnologiju ieviešanai un pārdošanai Tuvajos Austrumos. Atkārtotas vizītes laikā “Emirati Diplomatic Academy” Abu Dabī ar akadēmijas ekperti un Klimata Ministrijas pārstāvi pārrunāju klimata politikas un prakses jautājumus Līča reģionā. Divos Ziemeļvalstu uzņēmumos Abu Dabī viesojos atkārtoti, lai turpinātu sarunas par cilvēkresursu jatājumiem un dažādības vadības praksēm šajos uzņēmumos. Tāpat arī šī lauka pētījuma laikā izdevās nodibināt nozīmīgus jaunus kontaktus uzņēmumos un organizācijās pētniecības turpināšanai.

Uzreiz pēc šī lauka pētījuma posma devos uz EASA 2018 “European Association for Social Anthropologist” bienāles konferenci Stokholmas Universitātē, kur paneļdiskusijā “Energy in Motion” uzstājos ar prezentāciju "Smart Energy in Intercultural Contexts: the Case of Nordic Innovations in the Gulf".  Šī paneļdiskusija un konferenc kopumā sniedza labu iespēju satikt citus antropologus, kas pēta viedo tehnoloģiju, enerģētikas un ilgtspējas jomas.

Atgriežoties Rīgā, strādāju pie ievākto lauka pētījuma datu caurskatīšanas un strukturēšanas – antropoloģijā tas ir laikietilpīgs process. Paralēli datu strukturēšanai, veicu gan zinātniskās, gan populārzinātniskās literatūras izpēti par ilgtspējas problemātiku, zaļo ekonomiku un publisko diskursu Līča valstīs, kā arī par valsts un sabiedrīabs attiecībām Ziemeļvalstīs.

Šajā ceturksnī arī sniedzu interviju laikrakstam “Dienas Bizness” par uzticēšanās nozīmi uzņēmējdarbībā starpkultūru kontekstos, balstoties savā pētījumā. Intervijā sniegta diezgan plašs ieskats manā pētījumā. Intervija pieejama ŠEIT.

Ar pētījuma laikā gūtajiem ieskatiem dalījos arī VID 25 gadu jubilejas konferences paneļdiskusijā “Sociālā atbildība” par uzņēmējdarbības kultūru un vērtībām attiecībās starp valsti un pilsoņiem komparatīvā kontekstā – Latvijā, Ziemeļvalstīs, Līča valstīs.

Pētījuma 4.ceturksnis

2018.gada pēdējais ceturksnis aizritējis, turpinot līdzšinējos lauka pētījumos ievākto datu pārskatīšanu, analizēšanu un strukturēšana, ieskaitot 5 dziļo interviju transkribēšanu un kodēšanu. Pagaidām padziļinātai analīzei ir izvēlētas 4 Ziemļvalstu uzņēmumu AAE pieredzes.

Aŗī šajā ceturksnī turpināta zinātniskās un populārzinātniskās literatūras analīze, šoreiz par Tuvo Austrumu/ Līča valstu kultūru, uzmanību vēršot uz dzimumu lomām un dzimumu sociālo konstrukciju gan ikdienā, gan korporatīvajā vidē (Seierstad Asne 2002; Howel Signe, Melhus Marit 1996;Abu Lughod Lila 1993; Bristol-Rhys Jane 2016). Un beidzot ir uzsākts darbs arī pie monogrāfijas – ir atlasītas galvenās tēmas, izveidots nodaļu tematikas pārskats, un no līdzšinējiem datiem atlasītas galvenās pieredzes jeg “case” katrai nodaļai.  

5.ceturksnis

2019.gada pirmais ceturksnis bijis zīmīgs ar plašākas sabiedrības interesi par manu pētījumu.

• Gads iesākās ar uzstāšanos TV tiešraidē “LNT 900 Sekundes” 10.01.2019. par projekta mērķiem, saturu un gaitu. Tiešraides ieraksts skatāmi  skaties.lv mājas lapā un TV play mājas lapā.
• Vēlāk sekoja uzstāšanās Latvijas Antropologu Biedrības un Latvijas Nacionālās Bibliotēkas organizētā seminārā “Viedā Enerģētika Starpkultūru Kontekstā: Ziemeļvalstu un Tuvo Austrumu Biznesa Sadarbība Ilgtspējas Vārdā. Pieredze Biznesa un Tehnoloģiju Izpētē”. Info par semināru skatāms ŠEIT
• Februārī tiku aicināta stāstīt par savu pētījumu Radio Naba raidījumā “Zinātnes Vārdā”. Radio ieraksts un intervija. 

Šajā ceturksnī arī turpināju lauka pētījumu Apvienoto Arābu Emirātos, kur veicu atkārtotas vizītes Ziemeļvalstu un vietējos uzņēmumos, organizācijās un pētniecības institūtos, lai sekotu līdzi to tehnoloģiju ieviešanas, uzņēmējdarbības attīstīšanas vai sadarbības nostiprināšanas gaitām Līča valstīs. 

World Future Energy Summit 2019 ietvaros Abu Dabī kopā ar 170 valstu pārstāvjiem apmeklēju pārdesmit paneļdiskusijas par ilgtspējas jautājumiem un klimata pārmaiņu tehnoloģijām, ūdens resusru nepietiekamību, pārtikas drošību, atkritumu pārstrādi, veido enerģētiku, atjaunojamiem energoresursiem, valstu un organizāciju nākotnes stratēģijām/vīzijām u.c. Šis pasaules nākotnes enerģētikas samits ik gadu tiek rīkots Abu Dhabi Sustainability Week ietvaros un pulcē teju 40 000 dalībnieku.

Viesojos arī Biznesa Augtsskolā "BI Norwegian Business School" Oslo, Norvēģijā. Apmeklēju semināru par klimata tehnoloģijām un ilgtspējas risinājumiem “Go Explorer day 2019” ietvaros. Oslo viesojos arī dažādības vadības uzņēmumā SEEMA, lai diskutētu par kultūru dažādības problēmjautājumiem starptautiskos uzņēmumos un norvēģu vadības prakses to risināšanā. Tika apspriesta potenciāla sadarbība.

Analītiskais darbs šajā ceturksnī rezultējies divos referātu piteikumos “Is technology the answer to the Double Bind?”  un “Can Nordic Leadership Work Without the Nordic Model? The challenge of being Nordic in the energy and sustainability sector in the Gulf” divām starptautiskām konferencēm. Un visbeidzot - ir uzsākts darbs pie monogrāfijas 1.nodaļas rakstīšanas!

6.ceturksnis

Lauka pētījums

2019.gada otrajā ceturksnī (maijā) intensīvi turpināts lauka pētījums Apvienoto Arābu Emirātos, kur apsekoti vairāki iepriekš apmeklētie Ziemeļvalstu un vietējie uzņēmumi, kā arī iltspējas, enerģētikas un juridisko jomu eksperti. Līdzīgi kā iepriekš, mērķis lauka pētījumam bija sekot līdzi Ziemeļvalstu tehnoloģiju ieviešanas, uzņēmējdarbības attīstīšanas vai sadarbības nostiprināšanas gaitām Līča valstīs, bet nu jau ar fokusu uz konkrētiem uzņēmumiem, kuru pieredze tiks atspoguļota monogrāfijā.

Pirmie lauka pētījuma ieskati apkopoti publikācijā:

«Smart Energy in Intercultural Contexts: Nordic Innovations in the Gulf”, kas publicēta Enerģētikas Antropoloģijas portālā “Energy Anthropology Network – EAN” (European Association of Social Anthropologists - EASA).

Publikācija lasāma šeit: https://ean.hypotheses.org/1672

Dažādības vadība kā ekspertīzes joma

Balstoties līdzšinējos pētījuma datos, šajā ceturksnī izkristalizējusies tā joma, kurā padziļināti apgūt ekspertīzi, lai to pārvērstu komercializējamā pakalpojumā. Proti, dažādības vadība ir būtiska problēmjoma Ziemeļvalstu uzņēmumu ikdienā Tuvajos Austrumos, kurā sociālantropoloģija var piedāvāt efektīvus risinājumus. Dažādības vadība ir arī aktuāla, bet neapgūta tēma uzņēmumu ikdienā Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Minētie faktori mudnāja uzsākt dažādības vadības apguvi Norvēģijā kopā ar 14 dažādu norvēģu uzņēmumu vadītājiem. Apmācības, kuras sastāv no 4 moduļiem, klātienē Oslo plānotas līdz septembra beigām, savukārt gada beigās – eksāmens. Norvēģija ir pirmā valsts pasaulē, kur ieviests nacionālais standarts dažādības vadībā – tas ir pasaulē pirmais standarts dažādības vadības kā vērtību radītājas sistematizēšanai un standartizēšanai. Tuvākajā nākotnē tas kļūs par starptautisko ISO standartu dažādības vadībā un es būšu viena no pirmajām 15 ekspertēm, kas apguvusi šo standartu.

Sertificēto dažādības vadības apmācību saskaņā ar nacionālo standartu organizē uzņēmums SEEMA AS https://www.seema.no/tjenester-sertifisering  Līdz šim tajos esmu apguvusi vairākas dažādības vadības metodiskās pieejas, kā arī zināšanas un pieredzi dažādības vadības praksēs starptautiskos uzņēmumos.

Kultūra, etniskā un reliģiskā piederība, ādas krāsa, dzimums, vecums, invaliditāte, seksuālā orientācija, kompetence, personība, spējas, attieksmes – visas šīs dimensijas raksturo dažādību. Uzņēmējdarbībā pēdējos gados dažādības vadība kļuvusi par saukli un trendu, taču reti kurš uzņēmums praksē parāda, kā dažādība palīdz vairot uzņēmuma vērtību, palielināt apgrozījumu, radīt inovācijas un kā tieši ar dažādības vadību var risināt biznesa un sabiedrības problēmas. Kāpēc dažādības slavināšana nav radusi plašu atsaucību uzņēmumu valdēs? Kādas ir galvenās kļūdas un kādu zaudējumu var nest nepārdomāta dažādības rekrutēšana un vadība?  Kāda ir atšķirība starp dažādības pieredzi, dažādības zināšanām un dažādības kompetenci? Kādi ir dažādības vadības modeļi mūsdienu uzņēmumos un kāds no tiem labums vai zaudējums? Vai un kā dažādība palīdz risināt uzņēmumu problēmjautājumus? Kad kultūra, līdzvērtība un dažādība kļūst par problēmu un kad par ieguvumu?  Šie ir daži no jautājumiem, ap kuriem koncentrēsies mana jauniegūtā ekspertīze jaunas pakalpojumu jomas izstrādei.

7. ceturksnis

Pētījuma 7.ceturksnī jauni lauka pētījumi netika veikti. Ceturksnis aizritēja gan pārskatot un analizējot līdz šim iegūtos datus no Ziemeļvalstu uzņēmējdarbības un Līča reģiona izpētes, gan turpinot darbu pie monogrāfijas rakstīšanas, gan piedaloties konferencēs un turpinot specializēties dažādības vadībā.

Līdz šim gūtos ieskatus par Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmumiem Tuvajos Austrumos prezentēju, uzstājoties ASA 19 konferencē “ANTHROPOLOGICAL PERSPECTIVES ON GLOBAL CHALLENGES” East Anglia Universitātē ar referātu “Can Nordic Leadership Work Without the Nordic Model? The challenge of being Nordic in the energy and sustainability sector in the Gulf” (ASA = Association of Social Anthropologist of the UK & Commonwealth). Uzstājos kopā ar Bergenas Universitātes pētnieku grupu, kuri pēta Norvēģu enerģētikas uzņēmumus ārvalstīs. Kopā ar šo Bergenas Universitātes pētnieku grupu plānojam arī kopēju grāmatu par Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmumiem sarežģītos ārvalstu tirgos.

Mobilitātes ziņā šis ceturksnis bijis vērtīgs, jo papildus minētajai konferencei, apmeklēju arī konferenci: "BREAKING AND CREATING BOUNDARIES IN THE MIDDLE EAST" - Ziemeļvalstu konferenci par Tuvo Austrumu pētniecību, ko katru trešo gadu rīko "Nordic Society for Middle Eastern Studies".

Gan augustā, gan septembrī Oslo turpināju apgūt dažādības vadību, noslēdzot maijā uzsāktos apmācības kursus. Līdz gada beigām tagad jānokārto eksāmeni dažādības vadībā Oslo, lai kļūtu par vienu no pirmajām ISO sertificētajām dažādības vadītājām pasaulē. Apmācībās iegūtās un praktizētās zināšanas realizēsies gan jaunā pakalpojumu jomā privātajam sektoram, gan turpmākā sadarībā ar norvēģu uzņēmumu SEEMA AS –līderi dažādības vadības ekspertīzē Ziemeļvalstīs.

Par dažādības vadības aktualitāti un praksi variet lasīt 19.jūlija Dienas Biznesa intervijā ar mani un Norvēģijas vadošo dažādības vadības eksperti Loveleen Riheel Brenna. Intervija pieejama ŠEIT: https://www.db.lv/zinas/dazadiba-ir-resurss-489199

8. ceturksnis

Arī pētījuma 8.ceturksnī jauni izpētes komandējumi netika veikti, toties aktīvi tika plānoti 2020. gada sākuma lauka pētījumi, kā arī veikti priekšdarbi to sekmīgai īstenošanai.

Gada noslēguma ceturksnis aizritēja gatavojoties sertificēšanās eksāmeniem dažādības vadībā. Novembrī Norvēģijā, nokārtojot sertificēšanās eksāmenus dažādības vadībā, kļuvu par vienu no pirmajām ISO standartiem atbilstoši sertificētajām dažādības vadības ekspertēm pasaulē.

Šajā ceturksnī piedalījos arī starptautiskā konferencē "Why the World Needs Anthropologists - Sustaining Cities". Šī bija septītā ikgadējā konference par sociālantropoloģijas pielietojumu un nozīmi ārpus akadēmijas. Konference bija vērsta uz ilgtspējas jautājumiem pilstētvidēs, uz antropologu sadarbošanos ar privāto un publisko sektoru ilgtspējas problemātikas risināšanā, kā arī uz antropologu augošo iesaisti uzņēmējdarbībā un inovatīvu produktu/pakalpojumu veidošanā.

Pārējais laiks 8.ceturksnī aizritēja, strādājot pie raksta "Trust as Nordic competitive advantage? Reflections on expanding energy business beyond the Nordic Modell".

9. ceturksnis

Pētījuma 9.ceturksnī tika īstenots šī projekta ietvaros astotais (bet kopumā desmitais) izpētes lauka darbs Arābu Līča reģionā. Pēc sagatavošanās un plānošanas darbiem 12.janvārī devos uz Abu Dabī. Lauka darbs ilga līdz 29. janvārim. Lauka darbs aizsākās ar ikgadējo piedalīšanos “World Future Energy Summit” Abu Dabī (13.1.-15.1.2020). Pēc tam līdz 29. janvārim veicu izpēti Apvienoto Arābu Emirātos un Omānas pierobežā. Atkārtoti tikos ar virkni Ziemeļvalstu uzņēmumu, kuri darbojas Līča reģionā enerģētikas un ilgtspējas jomās: NordOest, Innovation Norway, Desert Control, Norwegian Energy Partner, Noroil, kā arī ar Ziemeļvalstu diplomātiem Līča reģionā. Atkārtoti viesojos arī vietējās institūcijās un uzņēmumos, kuru darbība cieši saistīta ar ilgtspējas problemātikas risināšanu – Zayed University, Masdar Institute, International Center of Biosaline Agriculture, Fishfarm, Emirati Biofarm, ADAFSA. Ilgtspējas problemātikas un iespējamo risinājumu izpratnei veicu vizītes 10 vietējās saimniecībās Emirātu un Omānas pierobežās – zivjsaimniecībās, kamieļu un kazu saimniecībās, dārzeņu un graudaugu saimniecībās, piekūnu saimniecības un dateļu saimniecībās. Pēcdoktorantūras projekta mērķu sasniegšanai komandējuma laikā turpināju izzināt ilgtspējas problemātiku kā arī pieredzes, viedās tehnoloģijas, vietējās prakses un biznesa sadarbības to risināšanai, īpašu uzmanību vēršot uz tīras enerģijas, ūdens nepietiekamības un pārtikas drošības jautājumiem. Šeit daži ieskati no lauka pētījuma fotogrāfijās: (tseko 18 fotogrāfijas)

Atgriežoties no lauka darba, veicu apjomīgu zinātniskās literatūras analīzi par Ziemeļvalstu un Arābu Līča valstu sociālās organizēšanas modeļiem un biznesa praksēm. Patlaban, balstoties jauniegūtajoes datos un ieskatos, turpinu darbu pie raksta "Trust as Nordic competitive advantage? Reflections on expanding energy business beyond the Nordic Modell" un monogrāfijas 2. nodaļas.

10. ceturksnis

Covid-19 un ārkārtas situācijas apstākļi ieviesa savas korekcijas projekta īstenošanā. Mobilitātes aktivitātes un lauka darbi vairs nebija iespējami un plānotās konferences tika atceltas. Ceturksnis pagāja, analizējot iepriekšējā lauka darbā iegūtos datus un zinātnisko literatūru par naftu, ilgtspēju, tuksnešu ekosistēmu un naftas ekonomikām Arābu Līcī un Ziemeļvalstīs. Rit darbs pie monogrāfijas trešās nodaļas.

11. Ceturksnis

Šajā ceturksnī turpinājies intensīvs darbs pie iepriekš veikto lauka darbu datu, interviju un zinātniskās literatūras analīzes, lai sagatavotu prezentāciju par naftas naratīviem Eiropas Sociālantropologu Asociācijas konferencei EASA 2020 “New anthropological horizons in and beyond Europe”, kas virtuāli noritēja Lisbonas Universitātē jūlijā.  Uzstājos ar prezentāciju “Turning black into green - the UAE and Norwegian oil narratives for sustainable futures”  paneļdiskusijā “Energy production, environment, and human rights in the context of climate change”. Piedalīšanās konferencē un minētās prezentācijas gatavošana par naftas naratīviem tālāk virzīja arī manu darbu pie monogrāfijas 3.nodaļas rakstīšanas par naftu un ilgtspējas paradoksiem,

Tikpat intensīvs darbs tika veikts pie izpētes datu, rakstu, ziņojumu un pārskatu analīzes, lai apkopotu ekspertīzi projekta rezultātos solītajai komercializējamo pakalpojumu jomai nr.2.  Līdzās manis izstrādātajai pakalpojumu jomai nr.1. “Dažādības Vadība” tagad tika pabeigts arī ekspertīzes apkopojums pakalpojumu jomai nr.2.  “Biznesa sadarbības potenciāls un izaicinājumi AAE: Enerģētika, ilgtspēja un socio-kulturālie faktori”. Ar šo ekspertīzi labprāt dalīšos pēc pieprasījuma.

Šajā ceturksnī tika pabeigts arī raksts par uzticēšanās attiecību veidošanu, izvēršot biznesu Arābu Līča reģionā. Saskaņā ar daudzu uzņēmēju teikto, tieši uzticēšanās ir būtiskākais izdošanās faktors šajā tirgū – līdz ar to uzticēšanās jēdzies un prakse prasa padziļinātu antropoloģisku uzmanību. Raksta nosaukums: Trust as Nordic competitive advantage in the Gulf? Reflections on expanding energy business beyond the Nordic Model. Raksts ir iesniegts recenzentam Bergenas Universitātē.

12. ceturksnis

Pētījuma 12.ceturksnī visas pūles ieguldītas monogrāfijas manuskripta pabeigšanā. Izpētes rezultātā tapušie un mongrāfijā iekļautie stāstījumi ir sakārtoti un iztirzāti atbilstoši piecām plašām antropoloģiskām tēmām, kas izrietējušas no šī pētījuma par Ziemeļvalstu uzņēmumiem Līča reģionā: 1) DZIMUMS jeb kā iekļauties vietējā vidē caur cienījamu sievišķību; 2) STEREOTIPI un HIERARHIJAS jeb kā izprast tirgu caur cienīguma konstrukcijām; 3) UZTICĒŠANĀS jeb kā ienākt tirgū, veidojot uzticēšanos; 4) VIEDĀS TEHNOLOĢIJAS jeb zaļās ilgtspējas paradoksi tuksnesī un 5) ZAĻĀ TRANSFORMĀCIJA jeb kā izprast naftu caur tās kultūrsociālajiem aspektiem. Esmu gandarīta par paveikto, ar nepacietību gaidu manuskripta pārtapšanu publikācijā un domāju, ka lasītājiem patiks!