Academic Centre
Projekta nosaukums: Pilsoniskās izglītības līmeņa ietekme uz vērtībām un drošību: situācija Latvijā Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu salīdzinājumā
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/020
Projekta sadarbības partneri: Arhus Univeristāte, Tallinas Universitāte, Tamperes Univeristāte
Projekta īstenošanas termiņš: 01.11.2017.-31.10.2020.
Projekta kopējais finansējums: 133 806,00 EUR, LU daļa: 6 690,30 EUR
Projekta mērķis: Pierādīt pilsoniskās izglītības līmeņa sasaisti ar vērtībām un drošību.
Projekta rezultāti: Trīs zinātniskie raksti un publikācijas.
u.c. informācija par projekta īstenošanu: Projekta galvenais fokuss ir vērsts uz pilsoniskās izglītības, drošības un vērtību sasaistes izpēti 14-15 gadus vecu jauniešu vidū. Pētījuma datu pamatbāze ir IEA Starptautiskā salīdzinošā pilsoniskās izglītības pētījuma (IEA International Civic and Citizenship Education Study) trīs ciklu (1999, 2009 un 2016) dati un kvalitatīvie pētījumi.
Projekta laikā, padziļināti tiek veikta Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu datu salīdzinošā analīze ar mērķi atrast aspektus, kas ietekmē valsts drošību un stabilitāti, jauniešu vērtību veidošanos un līdzdalību sabiedrībā notiekošajos procesos.
Paralēli pētnieciskajam darbam, projekta laikā notiks arī populārzinātniskas aktivitātes ar uzdevumu veicināt jauniešu un citus sabiedrības locekļu izprastni par pilsoniskās kompetences nozīmi sabiedrības labklājības un valsts drošības veidošanā un uzturēšanā. Tāpat arī projekta laikā notiks sadarbība ar Latvijas Republikas Ministrijām un citām iestādēm, kas ir iesaistītas pilsoniskās izglītības, vērtību un drošības politikas veidošanā un uzturēšanā.
LU 76. starptautiskā zinātniskajā konferencē "Cilvēks un tehnoloģijas, izglītības kvalitāte" prezentē pētījuma rezultātus
2018.gada 12.februārī pēcdoktorantūras pētniecības projekta „Pilsoniskās izglītības līmeņa ietekme uz vērtībām un drošību: situācija Latvijā Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu salīdzinājumā” vadītāja, pētniece Ireta Čekse uzstājās LU 76. starptautiskā zinātniskajā konferencē "Cilvēks un tehnoloģijas, izglītības kvalitāte" plenārsēdē ar priekšlasījumu par ICCS 2016 pētījuma rezultātiem.
Ziņojumā klausītāji tika iepazīstināti ar ICCS pētījuma saturu, mērķiem un galvenajiem starptautiskajiem un nacionālajiem rezultātiem. Kā būtiskākais tika izcelts Latvijas skolēnu zemie pilsoniskie sasniegumi un pilsoniskās kompetences līmeni. Salīdzinājuma, starp Baltijas jūras reģiona valstīm Latvijas skolēni ir pēdējie, bet starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalījās ICCS 2016, otrie no beigām. Šis fakts projekta ietvaros ir būtisks rezultatīvs rādītājs, kas liek meklēt atbildes, kāpēc Latvijas skolēnu pilsoniskās kompetences līmenis ir tik zems, kā to paaugstināt un kā šie rezultāti nākotnē var ietekmēt valsts drošību un sabiedrībā pastāvošās vērtības.
Pētījuma datu pamatbāze ir Starptautiskais izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA (International Association Evaluation Educational Achievement) organizētā Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS iegūtie dati. Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums ir longitudināls un līdz šim plašākais pilsoniskās izglītības pētījums Latvijā un pasaulē. Par ICCS pētījuma drošticamību un ilgtspējību norāda longitudinālitāte, plašais dalībvalstu skaits.
Maijs-jūlijs, 2018
Zinātnei ir daudzas svarīgas konsekvences, kas nav tieši saistītas ar zinātniskajiem sasniegumiem
/Vaira Vīķe-Freiberga/
Pēdējo trīs mēnešu laikā paralēli zinātniskajai darbībai notika arī intensīvs darbs, popularizējot manu postdoktorantūras pētniecības pieteikumu dažādām auditorijām. Izcelšu trīs pasākumus – atklātās lekcijas “Pilsoniskā izglītība: kādi esam patiesībā?” organizēšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uzstāšanās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā un piedalīšanās sarunu festivālā LAMPA, kas man ļāva iegūt pieredzi turpmākajam zinātniski pētnieciskajam darbam un saprast, kas ir tās lietas, ko nepieciešams pilnveidot savā kā zinātnieka izaugsmē.
Atklātās lekcijas “Pilsoniskā izglītība: kādi esam patiesībā?” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizēšana, veidošana un uzstāšanās radīja vairākus izaicinājumus. Vispirms man bija miglaina priekšnojauta par to, kas būs klausītāji. Tie tikpat labi varēja būt gan profesionāļi pilsoniskajā izglītībā, gan diletanti, kuri ir pārliecināti, ka pārzina jebkuru tēmu, gan cilvēki, kuri lasa žurnālu “Rīgas laiks”, gan tādi, kuri skatās tikai televizoru un nelasa neko. Auditorija, kas klausījās lekciju, tiešām bija heterogēna un tas nodrošināja dažādu jautājumu klāstu pēc lekcijas. Otrs izaicinājums – iziet no savas komforta zonas un izmēģināt citādu pieeju lekcijas veidošanā. Pirmo reizi praksē izmēģināju, ko nozīmē vispirms prezentāciju veidot uz papīra lapas, secīgi liekot līmlapiņu slaidus, un tikai pēc tam veidot prezentāciju datorā. Šāda metode man šķita ērta, lai es to praktizētu arī turpmāk un ieteiktu citiem.
Iespaidīgs pasākums gan emocionāli, gan profesionāli bija IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kurā īpašu zinātnisku baudījumu guvu no pirmās konferences dienas. Esmu līdzīgās domās ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura izteica tēzi, ka salīdzināšana ir zinātnes pamatprincips. Šis apgalvojums sevī ietver laika un telpas plašumu un norāda uz nepieciešamību izkāpt ārā no savas komforta zonas, atrasties nemitīgos meklējumos un paplašināt savu zinātnisko redzējumu. Kongresu caurstrāvoja arī drošības un tehnoloģiju faktoru klātesamība un to radītie izaicinājumi mūsdienu sabiedrībā. Kongresā vairākkārt atkārtojās viens un tas pats jautājums – vai Latvijas sabiedrība tam ir gatava? Vai mēs spējam orientēties vidē, kurā sabiedrībai paliek arvien grūtāk saprast ikdienas realitāti un pieņemt lēmumus. NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos (NATO Stratcom) direktors Jānis Sārts kādā no diskusijām norādīja, ka šis ir laikmets, kurā cilvēkam spēju izdzīvot sniedz ne tikai zināšanas un prasmes, bet arī dziļa un prasmīga kritiskā domāšana. Arī daudzās citās kongresa paneļdiskusijās pastiprināta uzmanība tika pievērsta tādiem jēdzieniem kā “drošība” un “kritiskā domāšana”, kā arī jautājumam – vai Latvijas sabiedrība spēj tikt līdzi tehnoloģiju straujajai attīstībai.
IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā ne tikai klausījos, bet arī piedalījos ar stenda referātu un uzstājos vienā no vakara pasākumiem Research Slam, kura vadmotīvs ir vienkārši izstāstīt sarežģītas lietas, izmantojot PechaKucha™ (20 slaidi 400 sekundēs) prezentācijas formātu. Man tas bija kārtējais izaicinājums, kas lika pārdomāt gan slaidu saturu, kas automātiski mainījās ik pēc 20 sekundēm, gan to, kā ierobežotā laikā – nepilnās septiņās minūtēs – pateikt svarīgāko tā, lai teikto saprastu jebkurš.
Sarunu festivālu LAMPA vienmēr esmu uztvērusi kā pasākumu, kurā uzzināt kaut ko jaunu un saprast, ko citi domā par man būtiskiem jautājumiem. Minētais sarunu festivāls ir veiksmīga demokrātijas izpausmes miniforma, kurā ikviens dalībnieks var paust savu viedokli. Šogad LAMPAS tēma bija uzticība. Piedalījos divās diskusijās, ko rīkoja Latvijas Radio 1 raidījums Ģimenes Studija (audio ieraksts te: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/izaudzinat-bernu-kurs-saka-es-lepojos-ar-savu-valsti-un-lepojos-.a105811/) un Tiesībsarga birojs, savukārt vēlu vakarā Rīgas Tehniskās universitātes organizētajā ResearchSlam pasākumā vēlreiz man bija iespēja pastāstīt par savu pētījumu LAMPAS un LMT Straume auditorijai PechaKucha™ formātā.
Minētajos trīs pasākumos, kurus var raksturot kā dažādu formātu un auditoriju pasākumus, guvu pārliecību, ka ir svarīgi attīstīt spēju “lasīt” auditoriju un savu vēstījumu pasniegt tai saprotamā formātā.
Progresa ziņojums par galvenajiem sasniegumiem projektā laikā no 2018. gada 1.augusta līdz 31.oktobrim.
Laikā no 2018. gada 1.augusta līdz 31.oktobrim notika darbs galvenokārt pie zinātniskās publikācijas izstrādes, kur tiks aplūkots Latvijas skolēnu pilsoniskās izglītības līmenis, pētot vai skolēnu vidū un Latvijas sabiedrībā pastāv vērtību krīze. Rakstā tiek uzsvērtas kopsakarību skaidrojums starp skolēnu zināšanām un sasniegumiem pilsoniskajā izglītībā, reālo izpratni par demokrātiskajām vērtībām, akcentējot to, ka izpratni ietekmē konkrētas valsts un sabiedrības vēsturiskā pieredze. Tāpat publikācijā salīdzināts Latvijas skolēnu zināšanu, prasmju un attieksmju līmeni pilsoniskajā izglītībā ar citu Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu skolēnu rezultātiem. Raksta beigu daļā analizētas teorētiķu idejas par jēdziena „krīze” neviendabīgumu, ar mērķi saprast, vai ir adekvāti lietot jēdzienu „vērtību krīze” Latvijas gadījumā. Rakstā ietvertie empīriskie dati pamatā ir ņemti no IEA International Civic and Citizenship Education Study – ICCS 2016 pētījuma, kurā Latvija piedalās kopš 1999.gada.
Progresa ziņojums par galvenajiem sasniegumiem projektā laikā no 2018. gada 1.novembra līdz 2019.gada 31.janvārim.
Laikā no 2018. gada 1.novembra līdz 2019.gada 31.janvārim paveikti vairāki zinātniski un pēcdoktorantūras pētījumu prezentējoši un popularizējoši pasākumi. Izcelšu nozīmīgākos
Zinātniskā darbība. Iesniegts raksts:
- “Is there a value crisis?: The level of citizenship education among students in Latvia” starptautiski citējamā žurnālā Jurnal of Baltic Studies.
- par pilsoniskās izglītības saturu un skolotāju izglītību Latvijā rakstu krājumā “Contributions of the IEA ’s Civic and Citizenship Studies to Educational Discourse: Perceptions across Nations” (Springer).
Tāpat arī, popularizējot pēcdokturantūras pētījumu :
- nolasīta vieslekcija “Starptautiskais Pilsoniskās izglītības pētījums: ko no tā var mācīties skolotājs?” Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes bakalaura studiju programmas “Skolotājs” studentiem.
- konsultācijas maģistra darbu izstrādē, tēmas “Skolotāja vecuma loma skolēnu sasniegumos starptautiskajā skolēnu pilsoniskās izglītības pētījumā: Latvijas piemērs IEA ICCS 2016” un “Pilsoniskās izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori Latvijas skolās: Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums – IEA ICCS 2016”.
- dalība mazākumtautību forums 2018 „No integrācijas uz saliedētu sabiedrību” kā ekspertam darba grupā “Jaunieši un paaudžu mijiedarbība”.
01.02.2019.-31.07.2020
Ilgstoša prombūtne: 21.01.2019.-26.05.2020.
Pieņemta publicēšanai grāmatas nodaļa: Čekse, I., Improving Civic and Citizenship Education in Latvia (J.T.Putra, B.Malak eds.)
In Contributions of the IEA ’s Civic and Citizenship Studies to Educational Discourse: Perceptions across Nations”, Springer.
09.06.2020 publicēts populārzinātniskais raksts: Ireta Čekse: Jaunais nulles punkts: brīvība, pilsoniskā izglītība un līdzdalība, dzīvojot “jaunajā normalitātē”, pieejams: https://www.delfi.lv/news/versijas/ireta-cekse-jaunais-nulles-punkts-briviba-pilsoniska-izglitiba-un-lidzdaliba-dzivojot-jaunaja-normalitate.d?id=52209055&fbclid=IwAR0TtD40FsKVfgm5NU_0Ec9RrZA3DUeQE6MYx6qjyO-hKIp8UPQcqU3YBVs
Pētniecības pieteikuma ilgtspēja: laikā no 2020.gada marta līdz jūlijam uzrakstīts, iesniegts un apstiprināts projekts par Starptautiskajā pilsoniskās izglītības pētījumā – ICCS 2022 īstenošanu Latvijā. Šī ir iespēja pēc pēcdoktorantūras pētījuma pieteikuma turpināt pētīt pilsoniskās izglītības jautājumus.
Kvalifikācijas celšana: runas un prezentācijas prasmju pilnveide (Praktiskā konference Uz:Runa lekcijas un divas meistarklases, V.Meikšana online lekcijas, Z.Daudziņas online nodarbības), angļu valodas līmeņa paaugstināšana.
Tīklošanās: Sarunas ar Izglītības un Kvalitātes Valsts dienesta pārstāvjiem par satura izstrādi materiālam formālai un neformālai pilsoniskās izglītības apguvei.
Pētniecisks darbs pie zinātniska rakstu izstrādes par pilsonisko sasniegumu ietekmi uz līdzdalību un vērtībām: zinātniskās literatūras izpēte, analīze, datu analīze. Dati analīzēti par ICCS 2016 dalībvalstīm, kas aptver Ziemeļvalstis un Baltijas jūras reģiona demokrātiskās valstis.
Ņemot vērā pandēmijas neprognozējamo raksturu, mobilitātes vizītes uz Igauniju, Somiju un Dāniju, lai savāktu datus, atliktas uz nenoteiktu laiku. Tāpat atlikta datu savākšana Latvijas skolās.
01.08.2020.-31.10.2020.
Ikgadējais atvaļinājums: 01.09.2020. - 23.10.2020.
Pētījuma publicitātes pasākumi: Dalība LAMPA diskusijā Gruzīgā Latvija, kas iekļāva pēcdoktorantūras pētījuma rezulātus (https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1700 ); pētījuma rezulātu prezentēšana LU organizētajā pasākumā zināšanu Agora. (http://foto.lu.lv/arhiivs/2020/i_sep/25b/slides/IMG_3698.html )
Kvalifikācijas celšana: angļu valodas līmeņa paaugstināšana, uzsāktas mācības Zanes Daudziņas darbnīcā "Balss, dikcija, rezonatori".
Tīklošanās: Uzsākatas sadarbības ar Rīgas vaslsts vācu ģimnāziju; ar LU statistisko pētījumu un datu analīzes laboratoriju.
Pētniecisks darbs pie zinātniska rakstu izstrādes par pilsonisko sasniegumu ietekmi uz līdzdalību un vērtībām: teorētiskās daļas izstrāde un datu analīze.
Ņemot vērā pandēmijas neprognozējamo raksturu, tiek meklētas alternatīvas mobilitātes vizītēm uz Igauniju, Somiju un Dāniju un datu savākšana Latvijas skolās. Tiek apzinātas iespējas iegūt kvalitatīvos datus attālināti.
Pārskata periodā 01.11.2020.–31.01.2021. paveiktais
Pētniecisks darbs: uzrakstīts viens raksts, iesniegti trīs pieteikumi starptautiskās konferencēs (līdzautors R.Alksnis):
- European Conference on Educational Research (ECER), tēma: The Success of Citizenship Education Factors Related to Civic Knowledge in Nordic and Baltic Countries;
- 89th International Scientific Conference of the University of Latvia, tēma “Is there Relationship Between School Factors and Students Citizenship Education Case of Latvia and Finland Base on IEA ICCS 2016 Data”; pieteikums apstiprināts
- 15th International Scientific Conference “Society. Integration. Education" (SIE), tēma: “Relationship Between Civic Factors and the Middle Proficiency Level of Civic Knowledge”, pieteikums apstiprināts; konferences rakstu krājumam iesniegts raksts ar tādu pašu nosaukumu.
Plānotajām virtuālajām mobilitātēm rasts alternatīvs risinājums. Virtuālās mobilitātes ietvaros 06.12.2018.–05.10.2020., sadarbībā Dr.B.Malak, kā zinātnisko redaktoru, tiek veidota grāmatas “Contributions of IEA’s Civic and Citizenship Studies to Educational Discourse: Perceptions across Nations.” nodaļa “Improving Civic and Citizenship Education in Latvia”, plānots izdot 2021.gadā.
Kvalifikācijas celšana: angļu valodas līmeņa paaugstināšana, pandēmijas dēļ parceltas uz nenoteiktu laiku mācības Zanes Daudziņas darbnīcā "Balss, dikcija, rezonatori".
Tīklošanās: Turpināta sadarbības ar Rīgas valsts vācu ģimnāziju, tikšanās ar skolotājiem attālināti; ar LU statistisko pētījumu un datu analīzes laboratoriju.
Nozīmīgākās aktivitātes laikā no 2021. gada 1.februāra līdz 30.aprīlim:
Pētniecisks darbs:
Iesniegts pieteikums konferencei 9th International Research Conference - IRC, tēma: “Citizenship Education in Latvia: Education Content and Monitoring at a Policymaking Level”
Dalība ar ziņojumu Liepājas Universitātē konferencē Izglītības kvalitātes dimensijas zināšanu sabiedrībā, referāta tēma: “Pilsoniskā izglītība Latvijā: pētījumi, rīcībpolitika, izglītība”.
Tiek gatavota prezentācija 15th Starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Society. Integration. Education" (SIE), tēma: “Relationship Between Civic Factors and the Middle Proficiency Level of Civic Knowledge” (līdzautors R.Alksnis)
Tiek gatavots raksts LU rakstu krājumam (iekļauts starptautiski citējamās datu bāzēs), nosaukums: “Is There Relationship Between School Factors and Students Citizenship Education?: Case of Latvia and Finland Base on IEA ICCS 2016 Data”, (līdzautors R.Alksnis)
Tiek turpināts darbs pie ICCS 2022 izmēģinājuma pētījuma datu savākšanas.
Tīklošanās:
Turpināta sadarbības ar Rīgas valsts vācu ģimnāziju, sadarbība ar skolotājiem notiek attālināti.
Sarunas ar IzM, VISC, IKVD pārstāvjiem par pilsoniskās izglītības vietu izglītības un pilsoniskās izglītības monitoringā.
Pētniecības pieteikuma publicitāte:
Dalība virutālajā Eiropas Zinātnieku naktī 2021, postera prezentācija.
Nozīmīgākās aktivitātes laikā no 2021. gada 1.maija līdz 31.jūlijam:
Pētniecisks darbs:
28.05.2021. Ziņojums 15th Starptautiskajai zinātniskajai konferencē “Society. Integration. Education" (SIE), tēma: “Relationship Between Civic Factors and the Middle Proficiency Level of Civic Knowledge” (līdzautors R.Alksnis), ar šādu pašu nosaukumu publicēts raksts ievietots konferenču krājumā (pieejams: https://doi.org/10.17770/sie2021vol2.6286 )
Saņemts apstiprinājums manuskriptam "Pilsoniskā izglītība Latvijā: pētījumi, rīcībpolitika, izglītība" iekļaušanai konferences rakstu krājumā “Pedagoģija: teorija un prakse” (ISSN 1407-9143)
Maijā iesniegti divi manuskripti LU rakstu krājumam (iekļauts starptautiski citējamās datu bāzēs), nosaukums: “Is There Relationship Between School Factors and Students Citizenship Education?: Case of Latvia and Finland Base on IEA ICCS 2016 Data”, (līdzautors R.Alksnis); The Relationship Between Students’ Citizenship Activities and Bullying at School (līdzautori A. Geske, K. Kiris)
Saņemts apstiprinājums pieteikumam konferencei 9th International Research Conference - IRC, tēma: “Citizenship Education in Latvia: Education Content and Monitoring at a Policymaking Level”
Saņemts apstiprinājums dalībai ECER 2021 Online - European Conference on Educational Research, tēma: “The Success of Citizenship Education: Factors Related to Civic Knowledge in Nordic and Baltic Countries” (līdzautors R.Alksnis).
ICCS 2022 izmēģinājumaa pētījumā savākti un iesniegti tālākai apstrādei iegūtie dati.
Pētniecības pieteikuma publicitāte un tīklošanās:
Tiek izstrādāts tiešsaistē pieejams informatīvs materiāls latviešu un krievu valodās. Viena no tēmām “Protests”.
21.jūnijā dalība diskusiju maratonā: Kāpēc studentam jāapgūst caurviju kompetences? Diskusijā par pilsonisko un globālo kompetenci, ieraksts pieejams: https://www.facebook.com/events/868853883714282/?ref=newsfeed
Dalība 3. jūnija FLPP kontaktbiržā, kurā tika popularizēts pētniecības pieteikums ierakts pieejams šeit (prezentācijas laiks 12:38-15:54): https://www.youtube.com/watch?v=wVqezyuDDkE&list=PLj-Nc1HnNfyq-jh2MIT32bQTc8vyazn7a&index=8
Informācija par pētniecības pieteikuma rezultātiem laikā no 2021. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim
Publicēti raksti:
Čekse, I., R.Alksnis (2021). Is There A Relationship Between School Factors and Students Citizenship Education?.In Human, Technologies and Quality of Education, 2021 = Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte, Rīga, University of Latvia, 2021. 1148 p. Ed. L. Daniela. ISBN 978-9934-18-735-3, p. 253-269, https://doi.org/10.22364/htqe.2021.18
Čekse, I., Geske, A., Kiris, K. (2021). The Relationship between Students’ Citizenship Activities and Bullying at School. In Human, Technologies and Quality of Education, 2021 = Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte, Rīga, University of Latvia, 2021. 1148 p. Ed. L. Daniela. ISBN 978-9934-18-735-3, p. 242-252 https://doi.org/10.22364/htqe.2021.17
Tiek gatavots ziņojums IEA International Research conference (Dubaja) Citizenship Education in Latvia: Education Content and Monitoring at a Policymaking Level
Uzstāšanās ar ziņojumu Starptautiskajā konferencē ECER 2021 Online - European Conference on Educational Research, tēma: “The Success of Citizenship Education: Factors Related to Civic Knowledge in Nordic and Baltic Countries” (līdzautors R.Alksnis).
Izstrādāti Ieteikumi pilsoniskās izglītības rīcībpolitikas un pilsoniskās vides uzlabošanai Latvijā. Pieejams: https://ieej.lv/tFLMC
Izstrādāts un publicēts drukāts un tiešsaistē pieejams informatīvu materiāls latviešu un krievu valodā, kas caur protesta un vērtību prizmu skaidro pilsoniskās izglītības nozīmi valsts drošības un sabiedrības vērtību apzināšanā
Uzstāšanās VIAA rīkotajā pasākumā Zinātne apkārt mums 360, prezentācija - Pilsoniskā izglītība. Vai Latvijā tāda ir?
Pieejams YouTube, laiks 2:36:33-2:47:40, jautājumu daļa 3:02:03
Divas diskusijas skolā jauniešiem, tēma: "Pilsoniskā līdzdalība"