Academic Centre
Projekta nosaukums: “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā”
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/026
Projekta sadarbības partneri: Helsinku Universitātes Digitālo Humanitāro zinātņu centrs (HELDIG); Tallinas Universitātes Mediju Inovāciju Pētniecības Centrs (Media Innovations Research Center)
Projekta īstenošanas termiņš: 01.10.2017.-30.09.2020.
Projekta kopējais finansējums: 133,806.00 EUR
LU daļa: 6,690.30 EUR
Projekta mērķis:
Pētīt, analizēt un pamatot kibertelpā saglabāto atmiņu un individuālo naratīvu iesaistīšanas veidus un īpašības dzimtes identitāšu kultūras dinamikā nacionālajā un reģionālajā līmenī; paplašināt atmiņas, naratīvu un to mijiedarbības analītisko izpratni no dzimtes perspektīvas
Projekta rezultāti:
-izstrādāti un publicēti 2 raksti žurnālos ar starptautisko citējamības indeksu (WebofScience, Scopus)
-izstrādāti virtuālās analīzes rīki darbam virtuālajā platformā
-izstrādāta metodoloģija un izdoti lietošanas ieteikumi darbam virtuālajā laboratorijā
-noslēgti 2 sadarbības līgumi digitālo humanitāro zinātņu jomas attīstībai Latvijā
Cita informācija par projekta īstenošanu:
projekts tiek īstenots LU HZF Dzimtes Studiju Centrā, Visvalža ielā 4a, 104. telpā. Projekta zinātniskā konsultante – prof. Irina Novikova, DzSC direktore.
Pēcdoktorantūras projekta “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” (Vienošanās nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/026) paveikto darbību un starprezultātu apraksts (par periodu no 01.10.2017 – 31.03.2018)
1.Padziļinātas zināšanas par digitālo humanitāro zinātņu pētniecības principiem, metodoloģijām un tehniskiem risinājumiem. Projekta nākamajās attīstības fāzēs ir plānots izmantor QDA MINER LITE kvalitatīvās analīzes rīku, kā arī analizēt datus, izmantojot virtuālus 3D modelēšanas rīkus (piem., SketchUp 3D, Sculptris, Open Cascade u.c.)
2.Pieņemti publikācijā divi raksti – angļu un latviešu valodā (publicēšanas laiks – 2018. gada vasara)
3. Veikta lauka pētījuma daļa Latvijā un Somijā, savākti un digitāli analizēti 5 interviju un vienas fokuss grupas diskusijas dati.
4.Notika dalība divās ārzemju konferencēs ar referātiem par digitālo humanitāro zinātņu attīstības tendencēm Igaunijā un Somijā.
5.Nolasīti divi referāti Latvijas Universitātes 76. konferencē par projekta tēmu.
6. Nolasītas 3 publiskās lekcijas par digitālo humanitāro zinātņu jomas jautājumiem maģistra un doktora līmeņa studentiem LU HZF.
7.Uzsākta digitālo humanitāro zinātņu glosārija izstrāde sadarbībā ar projekta zinātnisko konsultantu prof. Irinu Novikovu. (plānots publicēšanas laiks – 2018. gada trešais ceturksnis).
8.Notika pārrunas par sadarbības dibināšanu starp LU HZF Dzimtes studiju centru un Helsinku Digitālo humanitāro zinātņu centru un studiju departamentu. (pašreizējais kontakts – prof. Kerolaina Baseta, Helsinku Universitāte (Somija) un Saseksa Universitāte (Lielbritānija).
9.Notika dalība labās prakses nodošanas pasākumā – Starptautiskajā Ziemas skolā Tartu Universitātē.
Starprezultāti ir pirmo sešu projekta aktivitāšu atspoguļojums, paveikti darbi atbilst projekta plānam. Rezultāti tāpat ir vērsti uz projekta centrālā mērķa – virtuālās platformas-laboratorijas pirmā posma atvēršanu 2018. gada nogalē.
Periodā no 01.04.2019–30.06.2019 pēcdoktorantūras projektā “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” tika veiktas sekojošas aktivitātes:
1. Notika dalība divās starptautiskajās konferencēs. 04.04.2019 – RSU konferencē “Places” un no 19.06.–25.06.2019 – Tor Vergatas Universitātes (Roma) konferencē
2. Notika pārrunas un konsultācijas ar starptautiskiem ekspertiem no Tallinas Universitātes par projekta tehnisku attīstību un nodrošināšanu
3. Notiek aktīvs darbs pie glosārija digitālajās humanitārajās zinātnēs izstrādes
4. Tika iesniegts un atbalstīts proejkta vidusposma izvērtējums, kas nozīmē projekta sekmīgu īstenošanu līdz esošajam brīdim un projekta aktivitāšu turpinājumu
5. Notiek aktīvs darbs pie lauka pētījuma datu apstrādes, konferenču tēžu un publikāciju sagatavošanas
6. 2019. gaga jūnijā ir publicētas tēzes zinātniskajā tēžu krājumā
7. Pēcdoktorante aktīvi iesaistās publicitātes pasākumos. Tā 2019. gada 17. maijā notika dalība LU rīkotajā Zinātnes agorā, kur pētniece iepazīstināja ar projekta starprezultātiem un plānotām darbībām
8. Tāpat 2019. gada maijā notika dalība forumā “360 digitālāis pavērsiens Latvijā” (LU Zinātņu māja)
Pēcdoktorantūras projekta “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” (Vienošanās nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/026) paveikto darbību un starprezultātu apraksts (par periodu no 01.04.2018-30.06.2018)
Trešajā pēcdoktorantūra projekta periodā paveikts sekojošais:
1.Notiek glosārija digitālajās humanitārajās zinātnēs izstrādē. Pašlaik tiek izstrādāta glosārija koncepcija, saturiskās detaļas un papildināts iekļaujamo vienību klāsts.
2.Notiek sadarbības dibināšana starp LU HZF Dzimtes studiju centru un Saseksas Universitātes profesori Kerolainu Basetu un viņas pārstāvētajām institūcijām – Saseksas Universitāti (Lielbritānija) un Helsinku Universitātes Digitālo Humanitāro zinātņu centru (Somija). Plānots, ka no 18.-22.09. profesore ieradīsies Rīgā ar lekcijām un semināriem digitālo humanitāro zinātņu jomā. Plānotais pasākuma dalībnieku skaits – 10-15 cilvēki, tas apvienos dažādu paaudžu pētniekus un tādējādi veicinās ciešāku starppaudžu akadēmisko un zinātnisko sadarbību un sekmēs labās prakses pārņemšanai.
3.05.06.2018-09.06.2018 – notika dalība starptautiskajā konferencē un seminārā digitālo humanitāro zinātņu jomā DH Benelux 2018. Pasākums norisinājās Amsterdamā (Nīderlande), Starptautiskās sociālās vēstures institūtā. Projekta vadītāja, dr. Marija Semjonova ir iepazīstinājusi semināra dalībniekus ar sava projekta galvenajiem mērķiem un pašreizējo attīstības posmu.
4.28.06.2018-05.07.2018 – notika dalība starptautiskajā konferencē un darbnīcā IMSCOE, Barselonā (Spānijā), Pompeu Fabra Universitātē. Projekta vadītajā pasākumā stāstīja par projekta starprezultātiem un datorasistētajām analītiskajām pieejām.
5.Notiek darbs pie analītisko rīku izvēles un pielietošanas. Pašreiz ir veikta 15 interviju datorasistētā analīze un izstradāti pirmie tekstuāli-vizuāli 3D modeļi (grafiki), kuri atspoguļo interviju kodu lietošanas frekvenci dažādajos šķērsgriezumos. Rezultāti atspoguļo respondentu izpratni par digitālā un reālā iesaistīšanos individuālās vērtēšanas procesos. Šāda analītiskā pieeja palīdz veikt starpdisciplināru pētījumu un apvienot filozofijas (precīzi – klasiskās (Apgaismības) un mūsdienu (posthumānisma) morāles filozofijas), antropoloģijas (digitālas antropoloģijas), lingvistikas (īpaši – semantikas un semantisko lauku izpēti) un dzimtes studiju jomas. Projekta nākamajā attīstības fāzē iegūtas zināšanas tiks aprobētas gan publikāciju (tuvākā plānotā ir 2018. rudens publikācija), gan zinātniskās sadarbības līmenī (rudenī tiks izveidota atsevišķa pētnieku grupa iegūto datu savstarpējai aprobācijai un jaunu analītisko metožu izmēģinājumam). Iegūtie dati palīdz saprast likumsakarības starp respondent teikto un domāto, izpētīt apziņas plūsmas vektorus, lietojot matemātisku algoritmu principus.
6.Notiek darbs pie zinātniskā rakstu krājuma “Dzimte un tulkošana”, kurā projekta vadītāja darbojās sadarbībā ar projekta zinātnisko konsultanti prof. I. Novikovu un pilda izdevuma koordinatores un tulkotājas pienākumus. Krājumā tiks publicēti divi projekta vadītājas raksti – viens autorraksts un viens zinātniskā raksta tulkojums no angļu valodas. (Plānots izdošanai 2018. gada septembrī).
Periods no 01.07.-30.09.2018 bija ļoti ražīgs pēcdoktorantūras projekta realizācijā un attīstījās vairākos līmeņos.
1.Vekti sekojoši publicitātes pasākumi:
a). Notika padziļināta iepazīšanās ar digitālo humanitāro zinātņu pētniecības lauku – apzināta jaunākā un aktuālākā literatūra. Īsi literatūras apskti publicēti projekta mājas lapā,
DzSC vietnē: https://www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/
Būtiskākie teorētiskie atradumi:
a). Jautājums par uzticēšanos tehnoloģijām un iespējamām tehnoloģiju progresam
(ticība progresam) realitātē saskaras ar sociālās dabas nošķīrumiem un tehnoloģiju pieejamību dažādajām sociālajām grupām.
b). Globālā vēlme paārināt mācību procesu un veltīt darba daļu tehnoloģijām saskaras ar indivīdu raisītiem apstākļiem, kā, piemēram, tehnoloģiju afektācijas
un tehnoloģizācijas efektu pārvarēšana
(Schultze, Orlikovski 2010), indivīdu motivācijā balstīta tehnoloģiju apguve (Hoffmann, Nadelson 2010) u.c.
b). Strādājot pie literatūras pētniecības, tika apzinātas arī produktīvākas metodoloģijas virtuālās platformas palaišanā.
Īss metodoloģisko atradumu pārskats ir publicēts projekta mājas lapā, LU DzSC interneta vietnē - www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/.
Būtiskākie metodoloģiskie atradumi:
a)Grafiski-tekstuālās analīzes rīki (kā, piem., Gephi, R-Stylo) sniedz kopēju pārskatu par avota tekstu savstarpējām lesiskajām sakarībām, tomēr turpmākās interpretācijas gaitā ir svarīgi izmantot klasiskās kritiskās analīzes iemaņas, tātad, pētnieka personībai paliek noteicošā nozīme, piem., iegūto datu kvalifikācijā, uzticamības vai aplamuma noteikšanā, pētamo tekstu žanrisko un tematisko variāciju un šo variāciju iemeslu izsekošanā
b). Datu arhivēšana, kuru piedāvā veikt virkne tiešsaistes digitālo rīku (mākoņbalstītie – CloudBerry Backup, GFI Archiver, PageFreezer) tiks izmanota kā daļa no projekta galvenā rezultāta – digitālās platformas laboratorijas
c). Datu bāžu tiešsaistes programmas (HTML5 Product Configurator Software, CODI, SQL database u.c.) tiks piesaistītas platformas izstrādē kā papildavots
datu glabāšanai un turpmākai datorasistētai
analīzei.
2.Dalība konferencēs un sadarbību veicinošajos pasākumos:
a). 28.06.-05.07.2018 – dalība starptautiskajā konferencē “Europe, Migration, and Middeterranian: Human Mobilities and Intercultural Challenges” , pārskats publicēts DzSC mājas lapā –
https://www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/
b). 07.02.07.2017 – notika dalība starptautiskajā vasaras skolā “Baltic Summer School for Digital Humanities”, Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā, iegūts sertifikāts par programmas noklausīšanos,
pārskats publicēts LU DzSC mājas lapā. – www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/
c). 24.08.-26.08.2018 – dalība starptautiskajā darbnīcā/seminārā “Smithy of Ideas 2018”, Plunge, Žemaišu Nacionālais parks, Lietuva, ar pēcdoktorantūras projekta prezentāciju, prezentācija un pārskats atrodami pēcdoktorantūras projekta mājas lapā DzSC interneta vietnē.
https://www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/
d). 18.09.-21.09.2018 – notika tikšanās ar Saseksas Universitātes prof. Kerolainu Basetu, noris sarunas par sadarbības dibināšanu un pēcdoktorantes vizītes
uz Saseksas Universitātes Digitālo
laboratoriju organizēšanu 2019. gada pavasarī. Profesore nolasīja divas lekcijas MSP un
BSP programmu studentiem par Mākslīgo intelektu, dzimti un kibervidi, kā arī par Utopiju un digitālo pasauli un cerības konceptiem. Norisinājās arī konsultācijas ar
profesori par projektā attīstīto metodoloģiju un tematiskiem atklājumiem,
kā arī par platformas tehnoloģiskiem risinājumiem un izmēģinājuma versijas palaišanu.
e). Notiek rakstu un prezentāciju pieteikumu sagatavošana starptautiskajām konferencēm, tīklošanām un simpozijiem. (Pašlaik ir akceptēti divi pieteikumi – oktobra konferencē A)Upsālas Universitātē un B)novembra konferencē Mediju un Dizaina augstskolā (Budapešta, Ungārija)
Raksti un publikācijas:
a). Publicēts raksts: Semjonova, Marija. “On the Run From Loyalty to Father’s Code:
Katja Kettu’s Novel “The Midwife” (2011)/Kuharenoka, Tatjana; Novikova,
Irina, Orehovs, Ivars. Memory, Identity, Culture. Vol 2. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018. – 168.-183.lpp.
b). Tāpat norisinājās sarunas ar projekta zinātnisko konsultanti un starptautisku eksperti prof. Kerolainu Basetu par glosārija digitālajās humanitārajās zinātnēs izdošanu. (plānotais izdošanas laiks – 2019. gada ziema)
Pārskats par paveikto (01.10.2018-31.12.2018)
Šajā pēcdoktorantūras projekta periodā ir paveiktas sekojošās darbības un sasniegti sekojoši rezultāti:
1.Izstrādāta digitālo humanitāro zinātņu glosārija koncepcija un materiāla izvietošanas shēma, pielāgoti vizuāli modeļi, pārbaudīta to atbilstība glosārija satura atspoguļošanai.
2.Ir izstrādātas pirmās vizuāli-tekstuālās molekulas, kuras ir plānots lietot gan kā materiālu sadarbībai ar pētnieku grupu, gan platformas-laboratorijas kodola datu un pamata koncepcijas attīstībai
3.24.10.2018-25.10.2018 pēcdoktorantūras pētniece piedalījās starptautiskajā kontaktbiržā Tallinnā, kas bija veltīta pētnieciskās programmas “Norway Grants” atvēršanai. Pasākuma laikā pētniece ir iepazīstinājusi dažādu zinātņu jomu parstāvjus (no kiberdrošības līdz mikrobiloģijai un nano ķīmijai) par sava pētījuma gaitu un galvenajiem starpposma un gala rezultātiem. Pārskats publicēts DzSC mājas lapā: www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/
4. 01.11.2018 pēcdoktorantūras pētniece ir piedalījusies starptautiskajā kontaktbiržā SHZ zinātņu pārstāvjiem, kuru rīkoja VIAA sadarbībā ar Igaunijas zinātnes un biznesa sektora pārstāvjiem. Pasākuma laikā pētniece ir iepazīstinājusi kolēģus ar sava pētījuma atklājumiem, principiem un nākotnes perspektīvām mācību procesa uzlabošanā augstskolu sektorā.
5. 18.12.2018 pēcdoktorantūras pētniece ir piedalījusies Mediju pratības seminārā, kuru rīkoja VIAA un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākuma laikā tika stāstīts par projektacentrālo koncepciju un inovatīvo potenciālu. Saruna tika ierakstīta video formātā.
6. 10.10.2018-14.10.2018 notika dalība starptautiskajā konferencē “Latvia at a Crossroads: Cenentary of the Latvian State” (Upsāla, Upsālas Universitāte, Zviedrija) ar referātu “Aency That is Not Mine: Virtual Gaming Communities in Latvia in the Early 2000s”. Par materiālu tika izmantoti lauka pētījuma dati.
7. 06.11.2018-11.11.2018 – notika dalība starptautiskajā konferencē “Perspectives on Digital Interactivity and Narrative in Performing Arts and VR” (Moholī-Nadža Mākslas un Dizaina Universitāte, Budapešta, Ungārija) ar referātu “Virtual Storytelling Throughout Time: a Case of Finnsig Performance Video Art “Coyote Video” (2017)
8. 22.11.2018-23.11.2018 notika dalība starptautiskajā konferencē Riga Readings for Social Sciences (Sociālo zinātņu fakultāte, LU, Rīga, Latvija) ar referātu “Construction and Transformation of the Category of Gender Within the Virtual Gaming Communities: A Short Insight”. Decembrī referāts ir pārstrādāts rakstā un iesniegts recenzentu izskatīšanai un turpmākai publicēšanai.
9. Notiek darbs pie raksta “Utopian Imageries of the Past and Future in Latvian and Finnish Women’s Nowadays Prose: Some Analytical Observations.” izstrādes sadarbībā ar pētnieciskās grupas dalībnieci Annu Aleksandru Freibergu. Plānots nodošanai Digital Humanities Quarterly 2019. gada janvārī.
Laika periodā no 01.01.2019-31.03.2019 pēcdoktorantūras projektā ”Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” (1.1.1.2/VIAA/1/16/026) tika veiktas sekojošas darbības un panākti sekojoši rezultāti:
1.Notiek glosārija digitālajās humanitārajās zinātnēs izstrādē. 2019. gada februārī ir izstrādāts pirmais glosārija melnraksts, notiek darbs pie glosārija redakcijas.
2. 2019. gada janvārī ir dibināta jauna pētnieku grupa, kuras mērķis ir attīstīt zināšanas un metodoloģijas Digitālajās humanitārajās zinātnēs Latvijā un ārvalstīs, veikt aktīvu zinātisku darbu. Tā, 2019. gada februārī viena no grupas dalībniecēm piedalījās starptautiskajā konferencē Kauņā, Kauņas Tehnoloģiskajā Universitātē. Pašlaik noteik darbs pie kopīgas publikācijas sagatavošanas.
3. 07.03. 2019. pēcdoktorantūras projekta vadītāja ir nolasījusi publisko lekciju LNB par tēmu ”Vai un kā mainās cilvēka rīcība tiešsaistes saziņā”, kur pavēstīja par projekta starprezultātiem, iepazīstināja ar vizuāli-tekstuāliem modeļiem un konceptualizējusi teikto mūsdienu filozofijas un kritiskās teorijas perspektīvā.
4.06.03.2019 – pēcdoktorantūras projekta vadītāja ir piedalījusies LR1 raidījumā ”Zināmais nezināmajā”, kur runāja par tēmu ”Latviešu uzvedība interneta vidē, jeb digitālās uzvedības pētniecība”, kur stāstīja par projekta būtību, savu ceļu zinātnē un nākotnes perspektīvas digitālo humanitāro zinātņu jomas attīstībā.
5.Notiek aktīva aptauju un interviju vadīšana datu kodēšana un virtuālā apstrāde
6.Veikti sagatavošanas darbi mobilitātes veikšanai 2019. gada septembrī (Helsinku Digitālo humanitāro zinātņu pētniecības centrs)
Laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. septembrim (8. atskaites periods) projektā tika veiktas sekojošas aktivitātes:
- Notika pārrunas ar Helsinku Universitātes Digitālo humanitāro zinātņu centru par mobilitātes veikšanu
- Notika sagatavošanas darbi rakstu krājuma autoru atlasei, veikta atlase un izveidots satura rādītāja pirmais melnraksts
- Tiek turpināts darbs pie interviju vadīšanas un apkopošanas
- Notiek glosārija izstrāde
- Rakstīti pieteikumi konferencēs, žurnālos un vasaras skolās
- Veikts darbs pie tehniskās specifikācijas
9. atskaites perioda aktualitātes:
Pēcdoktorante aktīvi strādā pie glosārija digitālajās humanitārajās zinātnēs veidošanas, kam paralēli piedalījās LU rīkotajā Zinātnieku naktī (27.09.2019), veica mācību mobilitāti uz Karalienes Universitāti (Queen’s University) Belfāstā, Īrijā (2019.gada oktobris), lasīja lekcijas par digitālajām humanitārajām zinātnēm LU Baltu filoloģijas maģistriem 2019. gada rudens semestrī, vada maģistra darbu Digitālajās humanitārajās zinātnēs (šis ir pirmais Latvijā izstrādāts pētnieciskais darbs šajā zinātņu nozarē), piedalījās tīklošanas pasākumos (piem., pēcdoktorantes vizīte Izglītības un zinātnes ministrijā 2019. gada decembrī). Paralēli notiek darbs pie digitālas platformas izstrādes, pašlaik notiek tehnisko risinājumu meklēšana, semantisko lauku analītisko rīku zīmju atpazīšanas un digitalizācijas uzlabošana, meklēšanas un atpazīšanas rīka uzlabošana. Plānots, ka glosārijs tiks izdots 2020. gada martā-aprīlī. Šāda tipa publikācija būs pirmais rokasgrāmatas tipa izdevums latviešu valodā.
Pēcdoktorantes dalība 2019. gada ZN LU Zinātņu mājā. M. Semjonovas izstrādātu digitālo molekulu fiziskās kopijas. Izstrādātas ar mērķi popularizēt pētījuma atklājumus un uzskatamāk parādīt tekstu digitālās analīzes potenciālu.
Vizīte uz Karalienes Universitāti (Belfāsta, Īrija) ar mērķi iepazīties ar fiziskā materiāla digitalizāciju un tekstu atpazīšanas rīkiem, kā arī ar veco izdevumu digitalizācijas metodēm ar augstākās attēla kvalitātes saglabāšanu.
10. atskaites perioda aktualitātes:
Periodā no 01.01.2020-31.03.2020. notika darbs pie raksta ''Utopian Imageries of the Past and Future in Latvian and Finnish Womenn's Nowadays Prose: Some Analytical Observations” melnraksta izstrādes, kas tiks iesniegts publicēšanai tiešsaistes žurnālu tīklā MDPI.
Tiek turpināts darbs pie raksta "Philosophical peculiarities of women's corporiality in nowadays Finnish science fiction" publikāciju sagatavošanas, iesniegšanas, rediģēšanas un uzlabošanas.
Strādāts pie interviju datu analīzes un digitālās apstrādes. Veidots glosārija 1. un 2. daļas melnraksts.
Tiek turpināts darbs pie digitālās platformas tehniskās specifikācijas uzlabošanas.
Risināti jautājumi par projekta attīstību, mobilitātes iespējām, ekspertu konsultācijām ārkārtas situācijas (Covid-19) laikā.
Atskaites periods 01.04.2020. – 30.06.2020.
2020. gada maijā notika online konsultācijas (Zoom) ar Masarika Universitātes profesori Evu Slesingerovu (Ewa Slesingerova) par platformas darbības proncipiem. Projekta laikā bija plānota tikšanās ar profesori klātienē, taču COVID krīzes dēļ komendējums tika atcelts.
Izveidots glosārijs, kur iekļauts pārskats par platformas metodoloģijām, teorijām.
Noslēdzās darbs pie lauka pētījuma. Iegūts datu repozitorijs. Dati analizēti izmantojot tiešsaistes rīkus Ragic! (Data analysis and planning tool), Trifacta data analysis tool un Sisense. Veikta interviju transkriptu analīze.
Atskaites periods 01.07.2020. – 30.09.2020.
Izstrādāta tehniskā specifikācija, kas aplūko digitālās platformas praktisko lietošanu.
Raksti ''Utopian Imageries of the Past and Future in latvian and Finnish Womenn's Nowadays Prose: Some Analytical Observations'' un raksts "Searching for Woman’s Face of the Age of Perestroika: Sofi Oksanen’s Novel Stalin’s Cows (2003)" jau iepriekšējos atskaites periodos iesniegti publicēšanai, taču ziņas par raksta rediģēšanas procesu joprojām nav saņemtas.
Turpinot pētniecības virzienu, pētniece turpinās strādāt LU HZF arī pēc projekta beigām un šobrīd pieteikusi un saņēmusi apstiprinājumu par dalību divos starptautiskos semināros, kas notika sadarbībā ar HELDIG (Helsinki, Somija) un Moholī Nadža Universitāti (Budapešta, Ungārija).
KOPSAVILKUMS
Pētījuma mērķis bija analizēt un pamatot kibertelpā saglabāto atmiņu un individuālo naratīvu iesaistīšanas veidus un īpašības dzimtes identitāšu kultūras dinamikā nacionālajā un reģionālajā līmenī; paplašināt atmiņas, naratīvu un to mijiedarbības analītisko izpratni no dzimtes perspektīvas. Šo mērķi var uzskatīt par sasniegtu, jo pētījuma laikā tika īstenotas trīs pamata darbības:
1.Zināšanu par digitālajām humanitārajām zināšanām stiprināšana (veiktās darbības ietvēra dalību semināros, konferencēs, publisko runu organizēšana);
2.Lauka pētījuma veikšana par digitālo rīku lietošanu un digitalizāciju (kopā veiktas 100 intervijas, tās tika kodētas, digitāli apstrādātas un analizētas);
3.Digitālās platformas tehniskās daļas izstrāde (tehniskās specifikācijas sagatavošana tika pabeigta līdz projekta beigām).
Pēc projekta noslēguma rezultātu sasniegšana tiks nodrošināta glosārija publicēšana, kas būs pieejams visām sabiedrības grupām neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģijas, invaliditātes vai citiem faktoriem.
Atbilsoši projekta pieteikumā paredzētajam turpmākā darba attīstīšanai un rezultātu uzturēšanai pēc projekta realizēšanas pētniece turpina strādāt LU Humanitāro zinātņu fakultātē, līdz ar ko pētniecības virziens tiks saglabāts LU HZF uz citu projektu finansējuma pieteikšanas pamata.