Kūdra

Purvu izpēte ir vitāli svarīga, jo purvi, kā ekosistēmas uztur ļoti svarīgas biosfēras funkcijas. Purviem jau izsenis ir liela nozīme dažādās zinātnes nozarēs, kā piemēram: ģeoloģijā, bioloģijā, vides zinātnē, arheoloģijā u.c. Tomēr līdz šim lielākā uzmanība ir tikusi pievērsta augstā tipa kūdras izpētei, kamēr pētījumi zemā tipa purvos ir veikti ievērojami mazāk. Esošie pētījumi par zemajiem purviem galvenokārt, ir veltīti to veģetācijas un bioloģiskās daudzveidības izpētei, mazāk uzmanības veltot purvu veidošanās raksturam un zemā tipa kūdras fizikālķīmisko īpašību pētījumiem. Viens no būtiskiem pētījumu virzieniem ir metālisko elementu akumulācijas raksturs purvos, kas sniedz ne vien vides piesārņojuma raksturojumu, bet arī ieskatu kūdras izmatošanas perspektīvās. Metālisko elementu akumulācija zemajos purvos nav plaši pētīta to heterogēnās vides dēļ un tādēļ šo procesu ietekmējošie faktori nav pilnībā izprasti, taču ir pamats uzskatīt, ka metālu akumulācijas un aprites cikla mehānismi zemā tipa kūdrā būtiski atšķiras no šo procesu rakstura augstā tipa kūdrā. Šādu pieņēmumu ļauj izvirzīt fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās atšķirības starp augstā un zemā tipa kūdrām (piemēram, atšķirības funkcionālo savienojumu raksturā, vides pH, sadalīšanās pakāpē un kūdras botāniskā sastāva variabilitātē). Kā cits perspektīvs Latvijas Universitātes Vides zinātnes nodaļas pētījumu virzieniem ir jaunu zemā tipa kūdras izmantošanas virzienu izpēte un eksperimentēšana ar zemā tipa kūdras piedevām dažādiem augsnes ielabošanas substrātiem u.c. Eksperimentu ietvaros zemā tipa kūdrai noteiktas fizikālķīmiskās īpašības un veikts to salīdzinājums ar saimniecībā plaši izmantoto augstā tipa kūdru. Pētījuma rezultāti norāda, ka zemā tipa kūdras īpašības nebūt nav sliktākas par augstā tipa kūdras īpašībām un to poteciāli ir iespējams rūpnieciski iegūt jau izstrādātajos augstajos purvos tādejādi neuzsākot ieguvi vēl neskartajās purvu teritorijās. Zemā tipa kūdra tikusi raksturota ar jaunākajām analītiskajā un fizikālajā ķīmijā pielietotajām metodēm – rentgenfluorescences spektroskopiju, fluorescences spektroskopiju, diferenciālo termālo analīzi, skenējošo elektronu mikroskopiju, Furjē transformācijas infrasarkano spektroskopiju u.c. Papildus tika veikti daudzpusīgi pētījumi par zemā tipa kūdras efektivitāti kā piedevai dažādiem augsnes substrātiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka zemā tipa kūdras īpašības dot iespēju tās sekmīgai izmantošanai dažādās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Pētījumi tiek veikti sadarbība ar citu nozaru pētniekiem, rezultāti publicēti zinātniskajos rakstos un ziņoti starptautiskajās tematiskajās konferencēs.   Zemā tipa kūdras botāniskā sastāva variabilitāte   Zemā tipa kūdras funkcionālais sastāvs Zemā tipa kūdras humusvielu fluorescences spektrs