Novembra - decembra numurs (2008)

2............ No di­no­zau­ra – par kanārij­put­niņu? Māris Grun­skis
Šķiet, ka di­no­zau­ri, kas vēl pagājušā gad­sim­ta vidū gandrīz pašsaprotami ti­ka ie­skaitīti rāpuļu klasē, ta­gad jau tik­pat kā kļuvuši par put­niem. Kā zinātnie­ki nonāca līdz šādiem atklāju­miem un pie kā tad īsti mēs pie­skaitīsim “briesmīgās ķir­za­kas”?

4............ Skābek­lis Ze­mes at­mosfērā. Val­dis Seg­liņš
Rak­sturīgi mal­di: skābek­lis deg; at­mosfērā skābek­lis ir sa­sto­pams, ti­kai pa­tei­co­ties dzīvības formām; ti­kai Ze­mei ir at­mosfēra; ti­kai uz Ze­mes ir skābek­lis un tamlīdzīgi. Pat ja cilvēkiem ir rak­sturīgi maldīties, tad vis­maz sko­lu grāmatās gan būtu liet­derīgi no tā at­turēties!

9............ Kāpēc de­be­sis ir zi­las? Ol­ga un Dmit­rijs Do­cen­ko
Kad tomēr at­ro­dam brīvu mir­kli palūko­ties de­besīs, it bieži vēla­mies pa­turēt at­miņā to skais­tu­mu, ko re­dzam – spoža Sau­les gais­ma, dzid­ri zi­las de­be­sis, gaiši mākoņi, pa­sa­kai­nas sau­lrie­ta krāsas. Šajā rakstā mēģināsim parādīt debesu skais­tu­mu, vien­lai­kus arī iz­skaid­ro­jot novēro­to.

14........ Ze­mestrīces Lat­vijā. Valērijs Ņikuļins, Val­dis Seg­liņš
Īstas ze­mestrīces Lat­vijā tomēr ir kon­statētas. Pēdējā no tām no­ti­ka 2004. ga­da 21. sep­tembrī. Zemestrīces epi­centrs at­radās pie Kaļiņin­gra­das ap­ga­ba­la un Po­li­jas robežas, bet pa­ze­mes grūdie­ni bi­ja sajūta­mi vairākās Lat­vi­jas vietās.

18........ Pa­sau­les atklāšana. Ag­ra Lip­sber­ga
Kopš sen­se­niem lai­kiem cilvēki centušies ie­pazīt apkārtējo pa­sau­li. Zinātkāre li­ku­si meklēt at­bil­des uz visdažādāka­jiem jautāju­miem, no “kas at­ro­das aiz tuvākā kal­na, meža vai eze­ra?” līdz “kas at­ro­das aiz okeāna, kāda ir Ze­mes for­ma un cik tā lie­la?”

21........ Ceļojums uz Ze­mes cen­tru. Il­go­nis Vilks
Līdz Ze­mes cen­tram ne­viens nav aizkļuvis, taču daudz ziņu par mūsu planētas iekšieni sniedz ieži un ze­mestrīces Tas arī ļā­vis zinātnie­kiem diez­gan skaid­ri iz­prast, kas darās zem mūsu kājām līdz pat 6000 kilo­met­ru dziļumam.

22........ Ar Go­og­le Earth apkārt ze­mes­lo­dei! Val­dis Seg­liņš
“Esiet svei­cinātas ze­mes, ku­ras varbūt ne­kad ne­redzēšu,” tei­ca čehu rakst­nieks Ka­rels Čap­eks. Jā, fi­zis­ki pabūt visās valstīs cilvēkam sa­va mūža laikā pat te­orētis­ki nav iespējams. Taču…

25........ Go­og­le Earth lie­totāja piezīmes. Mārtiņš Gills
Vēla­ties ap­skatīt Tur­ci­jas pir­ma­jam pre­zi­den­tam K. M. At­atur­kam veltīto por­tre­tu kal­na nogāzē vai Ļeņina 100 ga­du ju­bi­le­jai par go­du iz­vei­do­to uz­rak­stu? Šīs vie­tas ir dažu da­to­ra pe­les vil­cie­nu attālumā!

28........ Zinātne ik­vie­nam.  In­ga Ka­pe­nie­ce, Lau­ma Lie­piņa
Jautāju­mu par to, kas šodienas zinātnē ir iespējams, un kas ne, uz­devām vis­pirms katrs pats sev un arī zinātnie­kiem, do­do­ties uz pasāku­miem 26. sep­tembrī noti­ku­šajā Zinātnie­ku naktī.







31........ Jaun­o zinātnie­ku spožās acis.  Il­go­nis Vilks
2008. ga­da sep­tembrī no­ti­ka 20. Eiro­pas Jaun­o zinātnie­ku kon­kurss, kurā la­bus panāku­mus gu­va arī Lat­vi­jas pārstāvji – vēl ne­sen skolēni, bet ta­gad 1. kur­sa stu­den­ti.



36........ Die­va pa­var­da kūrējs.
Līga Grīnber­ga
Dau­dzi bri­tu zinātnie­ki vil­cinājās atzīt jaunā cen­soņa Džeimsa Džoula dar­bus. Viņš ti­ka uz­skatīts par uni­ver­sitāti ne­ap­meklējušu ama­tie­ri, kurš apstrīd tajā laikā pastāvošo sil­tu­ma te­ori­ju par sil­tu­mu kā šķid­ru sub­stan­ci.

39........ Zie­massvētki Mēness orbītā. Jānis Jaun­bergs
Mēness ap­aļā, krāte­riem no­sētā se­ja Ze­mes iedzīvotāju ap­ziņu un iztēli ir ie­tekmēju­si spē­cīgāk nekā zinātnis­kas ie­vir­zes sa­biedrībā pa­rasts atzīt. Re­tais cilvēks nakts de­besīs pazīst Mar­­su vai Ju­pi­te­ru, taču uz Mē­ne­si prot norādīt ik­viens.
42........ Zvaigznāji virs mums. Vitālijs Kuz­movs
Zvaigznājus Ce­fe­ju, Ka­si­ope­ju, An­dro­me­du, Per­se­ju un Va­li sais­ta brīnišķa tei­ka. Tālu dien­vi­dos ir skais­ta valsts Etiopija…

46........ Pa­razītu pētnie­ki. Ju­ris Ga­lejs
No Tēnas Vi­sumā devās te­gi­hi – pa­razītu pētnie­ki. Viņi steidzās izpētīt di­vas vēl atlikušās saprātīgo cilvēk­veidīgo ci­vi­lizāci­jas Vi­sumā – vie­nu uz Ter­ras, ot­ru uz Kni­das. Terrieši vēl ne­bi­ja sākuši pat būvēt pa­razītu novietnes…