Academic CentreMaija - jūnija numurs (2008)
Zinātnes un tehnikas jaunumi, interesanti fakti. Ilgonis Vilks, Ilgmārs Eglītis, Ingrīda Jansone-Henkuzene Latvijā testa režīmā sākusi darboties mobilā digitālā televīzija, kas speciāli pielāgota mobilajiem tālruņiem, nodrošinot augstvērtīgu attēla kvalitāti un dažāda veida interaktīvos pakalpojumus.
Ceturtās paaudzes AES. Valdis Gavars
Vadošās kodolenerģētikas firmas ziņo, ka jaunu atomelektrostaciju pasūtījumu skaits pieaug un ir jārēķinās, ka pasaulē līdz 2020. gadam tiks būvēti apmēram 200 jauni kodolreaktoru bloki. Atomenerģētikas tehnoloģijas turpina attīstīties.
Tehnoloģijas, kuras gaidām. Vitolds Grabovskis
Kāds amerikāņu profesors izteicis ķecerīgu ideju, ka būtu labi, ja datora procesors nestrādātu tik precīzi. Šī doma ir pilnīgi pretēja tam, kas datoru procesoros notiek pašlaik. Taču izrādās, ka ne vienmēr aprēķinos ir nepieciešama tik augsta precizitāte.
Tumšā enerģija saņem balvas. 
Ilgonis Vilks Britu astrofiziķis R. Nikols saņēma balvu par tumšās enerģijas pētījumiem. Uz jautājumu, vai tumšā enerģija patiešām pastāv, Nikols atbildēja, ka viņš ir par 99,999 procentiem pārliecināts. Tumšā enerģija bija veiksmes atslēga arī citiem Eiropas zinātnes balvu laureātiem.
Vampīri un pārējie rokspārņi. Ingrīda Jansone–Henkuzene
Sikspārņi ir vienīgie mūsdienu organismi, kas savas ādas lidplēves spēj izmantot aktīvai lidošanai. Lidplēves ir arī citiem – ķirzakām, vardēm, pat zīdītājiem, piemēram, lidvāverēm, bet ar tām var tikai planēt.
Sikspārņi Latvijā. Jurģis Šuba Grūti pateikt, kura sikspārņu suga Latvijā sastopama visbiežāk. Cilvēki laukos bieži sastopas ar garausainajiem sikspārņiem, kas pārziemo piemājas sakņu pagrabos. Vasarā sikspārņu pētnieki ļoti bieži novēro ziemeļu sikspārņus un Natūza sikspārņus.
Velns nav tik melns. Ilgonis Vilks
Līdz gadsimta beigām gada vidējā temperatūra Latvijā paaugstināsies nevis par četriem grādiem, kā prognozēja līdzšinējie modeļi, bet par trim grādiem. Varētu teikt – viens grāds, kas tur liels! Bet…
Vai cilvēka posta darbi pleistocēnā? Liene Spruženiece
Lielo zīdītāju izmiršana pēc pēdējā ledus laikmeta bija unikāla, jo pastāv iespēja, ka pirmo reizi Zemes vēsturē to varēja izraisīt cilvēka rīcība. Tomēr jautājums ir strīdīgs, un zinātnieki vēl joprojām nav nonākuši pie vienotiem uzskatiem par izmiršanas iemeslu.
Cilvēka evolūcijas problēmas. Gunārs Brāzma
Līdz 20. gs. 70. gadiem valdīja priekšstats par cilvēka evolūciju kā secīgu, progresīvu un pakāpenisku sugu nomaiņu. Tagad šis priekšstats ir krasi mainījies par labu hominīdu evolūcijai kā sazarotam procesam ar sānzariem, turklāt vairākām hominīdu sugām bieži vien eksistējot vienlaicīgi.
Briesmoņi 500 dimensiju telpā. Jānis Jaunbergs Ikviens proteīns ir sava veida “mehāniskais skaitļotājs”, kas meklē pareizās formas risinājumu daudzdimensiju telpā. Šai telpai ir tik dimensiju, cik ir mainīgo leņķu molekulā. Tāpēc 250 aminoskābju proteīns var meklēt piemērotāko formu 500 dimensiju telpā.
Niršana – nepieciešamība vai izprieca? Līga Plakane
Visdziļākie nirēji ir ziloņroņi, kas var nirt ilgāk par divām stundām 1500 m dziļumā, un kašaloti, kas var nirt ilgāk par vienu stundu vairāk nekā 1185 m dziļumā. Jūras zīdītāji parasti nirst tik dziļi, lai meklētu laupījumu vai izvairītos no uzbrucējiem.
Kosmonautikas vēsture mediķu paspārnē. Gunta Vilka Visi kosmosā sūtītie suņi tika ņemti no patversmēm un vienmēr tika izvēlēti maza izmēra krancīši. Pastāv uzskats, ka kranči ir visizturīgākie, nav tik ļoti pakļauti dažādām slimībām un stresam kā sugas suņi vai liela izmēra suņi, kam kosmosā var rasties dažādas veselības problēmas.
Gēnu paraugu var ziedot ikviens. Ilona Nukševica
Mums vairs nav citas izejas. Ja mēs gribētu dzīvot “dabiski”, nāktos samierināties, ka lielākā daļa no mūsu bērniem nomirst, kā tas ir pirmatnējās sabiedrībās. Cilvēku sugas – sabiedrības principi to nepieļauj. Atliek tikai otrais ceļš – mēs uzturam cilvēka veselību ar zināšanu palīdzību.
Zinātnes žurnālistikas svētki. Ilgonis Vilks
Savas jomas lietpratēji – žurnālisti, zinātnes komunikācijas pētnieki, sabiedrisko attiecību speciālisti – bija sapulcējušies Barselonā, lai dalītos domās un pieredzē par to, kāda ir sabiedrības interese par zinātni, kāda ir mūsdienu zinātnes žurnālista loma sabiedrības informēšanas procesā, ar kādām problēmām nākas saskarties un kā tās risināt.
Feinmana fenomens. Līga Grīnberga
Kādu laiku zinātnieks nespēja iedomāties, kā iepīt vārdu “pingvīns” nopietnā publikācijā par fiziku, līdz kādu vakaru viņam iešāvās prātā doma, ka slavenās Feinmana diagrammas kvarkiem atgādina pingvīnus. Kopš tā laika šo diagrammu neviens vairs citādi nesauc!
Māla milži. Valdis Segliņš
Pasaulē zināmi vairāki no māla veidoti milži – būves un konstrukcijas. Tomēr tās visas gadu gaitā ir nopietni cietušas vai pat gājušas bojā, atstājot lielākoties dažādas teikas un nostāstus. Cik tur pie vainas pats māls un cik – meistaru kļūdas?