Students and staffPhilanthropyMedia

Dienvidu tilts

Dienvidu tilts

Foto: A/S "Dienvidu tilts
Jānis Kle­pe­ris
Vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais pro­jekts Bal­ti­jas valstīs pēdējo 25 ga­du laikā – Dien­vi­du tilts – uzsākts 2002. ga­dā. Dien­vi­du til­ta tra­ses kopējais ga­rums būs 2,5 kilo­met­ri, tas tur­pināsies no Baus­kas ie­las līdz Slāvu dzel­zceļa pārva­dam. Dien­vi­du tilts būs 34,28 met­rus plats, 803 met­rus garš, ar sešām satiksmes joslām, pa trim katrā vir­zienā, kā arī gājēju ietvēm un ve­lo­ce­liņiem abās til­ta pusēs. Tiks ierīko­ti arī seši pi­lo­ni ar vantīm koši oranžā krāsā. Pro­jektētais kustības ātrums pa til­tu būs 80 kilo­met­ri stundā.

Foto: A/S "Dienvidu tilts"
Til­ta uz­de­vums ir nodrošināt sa­tik­smi starp Pārdau­ga­vas dien­vid­rie­tu­mu daļu un Rīgas labā kras­ta ra­jo­niem – Lat­ga­­les un Vid­ze­mes priekšpilsētu, Zie­meļu ra­jo­nu – nešķērso­jot pilsētas cen­tru un tādējādi tur ma­zi­not sa­tik­smes sastrēgu­mus. Tāpat tilts ļaus ap­iet pilsētas cen­tru tranzīta sa­tik­smei vir­zienā uz Jel­ga­vu, Baus­ku, Og­ri, Si­gul­du, Sau­lkras­tiem, Vec­mīlgrāvi un Car­ni­ka­vu. Jaun­ais tilts dos iespēju sa­ma­zi­nāt trans­por­ta plūsmu Kras­ta ielā un 11. novembra krast­malā, kā arī pār Sa­lu til­tu. Pa­lie­lināsies arī tranzīta au­to­maģistrāles Vi­a Bal­ti­ca caur­lai­des spēja. Rīgā jauns tilts pār Dau­ga­vu top pēc gandrīz trīsdes­mit ga­du pārtrau­ku­ma. No esošajiem Dau­­ga­vas til­tiem Rīgā vecākais ir Dzel­zceļa tilts, ko atklāja 1914. gadā. 1957. gadā ti­ka pa­beigts Ak­mens tilts, kas sa­vie­no Kaļķu ie­lu un Uz­va­ras bulvāri. No 1975. līdz 1977. ga­dam ti­ka uzbūvēts Sa­lu tilts, kas sa­vie­no Lāčplēša un Kras­ta ie­lu ar K. Ul­maņa gat­vi un Mūku­sa­las ie­lu. Sa­vukārt kā pēdējais no til­tiem Rīgā ta­pis Vanšu tilts, kas kopš 1981. ga­da sa­vie­no K. Val­demāra un Kaln­cie­ma ie­lu. Tomēr ide­ja par til­tu, kas at­ras­­tos topošā Dien­vi­du til­ta vietā, nebūt nav ra­du­sies mūs­dienās – jau 1937. gada Rīgas pilsētas attīstības plānos tur ti­ka iezīmēta vie­ta til­ta būvniecībai.
Foto: A/S "Dienvidu tilts"
Pro­jektēšanas uz­de­vu­mus un skiču izstrādi vei­ca SI­A Tilt­pro­jekts (vadītājs G. Ru­si­novs), izstrādājot tra­ses au­to­ceļu plāno­ju­mu un es­takādes pāri Kras­ta un Mas­ka­vas ielām kon­struktīvos ri­sināju­mus. Dien­vi­du til­ta kon­struk­ci­jas tā sau­ca­­mo “šprengeļu sistēmu” izstrādāja Sanktpēter­bur­gas pro­jektēšanas in­stitūts Gip­ros­tro­imost (gal­ve­nais inženieris I. Ko­ļuševs). Kon­kur­sos par Dien­vi­du til­ta pirmās un otrās kārtas izbūvi uz­varēja a/s Dien­vi­du tilts, kurā ie­tilpst sešas Lat­vi­jas būvor­ga­nizācijas – a/s BMGS, a/s Lat­vi­jas til­ti, SI­A Rīgas til­ti, SI­A Skon­to būve, SI­A Tilts, SI­A Viadukts, un kas iz­vei­do­ta 2002. gada jūlijā. Pasūtītāja fun­kci­jas veic un pirmās kārtas pro­jektēšanas un būvniecības pro­­jek­tu va­da Rīgas Pilsētas attīstības de­par­ta­men­ta Būv­nie­cības plānošanas un attīstības no­daļa (vadītājs Edu­ards Raubiško). Kopējās til­ta iz­mak­sas šodien tiek lēstas ap pus­mil­jar­du la­tu, kas Rīgas pašvaldībai būs jāat­maksā nāka­ma­jos 20 ga­dos, ik mēne­si maksājot 1,7 mil­jo­nus la­tu.
Dien­vi­du til­ta tra­ses būve sa­dalīta trīs kārtās.

Pirmā kārta (2004.–2008. g.) ir no Baus­kas ie­las Dau­ga­vas krei­sajā krastā līdz Slāvu dzel­zceļa pārva­dam la­bajā krastā. Tra­ses garums – 2,5 km, izmaksas – 85,12 mil­jo­ni la­tu (2004. g. prog­no­ze). Posms ie­tver ceļu daļu no Baus­kas ie­las līdz Dau­ga­vai un no es­takādes pāri Kras­ta un Mas­ka­vas ielām līdz Slāvu dzel­zceļa pārva­dam. Nozīmīgākās pirmās kārtas inženieru būves ir Dien­vi­du tilts pār Dau­ga­vu un trīslīmeņu es­takāde pāri Kras­ta un Mas­ka­vas ielām, kas būs pirmā trīs­līmeņu trans­por­ta būve Lat­vijā. Bal­sti til­ta lai­du­ma uzbī­dī­šanai pa­beig­ti 2005. gada de­cembrī. Til­ta lai­du­ma metāla kon­struk­ci­jas piegādā a/s Vo­roņežstaļmost, kas ir vie­na no Krie­vi­jas lielākajām spe­ci­alizētajām til­tu metāla kon­struk­ci­ju ražotnēm. Kon­struk­ci­ju sagatavošana un montāža no­tiek uz vie­tas, Dien­vi­du til­ta būvlau­kumā. Til­ta lai­du­ma kon­struk­ci­ju uzbīdīšana tika sākta 2006. gada 22. maijā un pa­beig­ta 2007. ga­da 22. aprīlī. Lai­du­ma metāla kon­struk­ci­ju kopējais svars būs 6700 ton­nas, bet kopējais ga­rums – 803 met­ri. Dien­vi­du til­ta pirmās kārtas būvniecību ie­cerēts pa­beigt 2008. gada va­sarā. Būvnie­ki so­la, ka reāli braukt pa jaun­o til­tu varēs 2008. gada no­vembrī vai de­cembrī.

Ot­rajā kārtā (2008.–2011. g.) pa­redzēts veikt Slāvu dzelz­ceļa pārva­da re­kon­struk­ci­ju, dar­bi tiek plāno­ti 1 km garā posmā. Iz­mak­sas – 313,4 mil­jo­ni la­tu, ko vei­do 170,3 mil­jo­ni la­tu pro­jektēšanai un būvniecībai, kā arī 143,2 mil­jo­ni la­tu – maksāju­mi par fi­nansēju­ma pie­sais­ti. Dien­vi­du til­ta otrā kārta nepieciešama, lai til­tu sa­vie­no­tu ar Aus­tru­mu maģis­trāli, kas pēc di­vu atlikušo pos­mu pabeigšanas vei­do­tu ērtu ap­ved­ceļu pilsētas cen­tram un sa­vie­no­tu ar Rīgas os­tu. Otrā kārta ir darb­ie­tilpīgāka un sarežģītāka no dar­ba or­ga­nizāci­jas pus­es. Gan Dien­vi­du til­tu pār Dau­ga­vu, gan Slāvu dzelz­ceļa pārva­du paredzēts būvēt ar vie­nu un to pašu paņēmie­nu, t. i., til­ta tēraud­be­to­na lai­du­ma kon­struk­ci­ju montēs ar gareniskās uzbīdīšanas me­to­di. Arī es­takādes tiks būvētas līdzīgi kā pir­majā kārtā – no mo­nolīta dzelzs­be­to­na. Lai, re­alizējot ot­ro kārtu, ne­va­jadzētu pārtraukt Slāvu til­ta darbību, sākumā tiks uzbūvēts jauns Slāvu dzel­zceļa pārvads ar četrām satiksmes joslām bla­kus ve­ca­jam pārva­dam, tad ve­cais tiks no­jaukts un tā vietā būvēts jauns ar četrām satiksmes joslām, kopā vei­­do­jot astoņas satiksmes jos­las. Vien­lai­kus būvēs gan uzbēru­mus, gan es­takādes, ku­ru būves laikā būs jāveic di­vas rei­zes vairāk be­to­na dar­­bu (ap­mē­­ram 50 tūkstoši m³ at­tiecībā pret 25 tūksto­šiem m³) nekā pir­majā kārtā. Ja tilts pār Dau­ga­vu un lielākā daļa es­takāžu pir­majā kārtā tiek būvēti lielā slēgta ti­pa būv­lau­kumā, tad Dau­ga­vas Dien­vi­du til­ta labā kras­ta pie­ejas tiks būvētas, tā teikt, “ierobežotos” apstākļos, nepār­trau­cot ne dzel­zceļa, ne auto­trans­por­ta kustību, tāpēc no­teik­ti var teikt, ka otrā kārta dar­ba or­ga­nizāci­jas ziņā uz­skatāma par sarežģītāku būvi.

Trešajā kārtā (2010.–2012. g.) plānots izbūvēt au­to­ceļu no Vienības gat­ves līdz Baus­kas ie­lai, izvei­do­jot di­vu līmeņu krus­to­ju­mus ar Ziep­niek­kal­na un Baus­kas ielām. Dar­bi no­tiks 4,5 km garā posmā, plāno­tais fi­nansējums – 25,52 mil­jo­ni la­tu. Ziep­niek­kal­na ie­la tiks vei­do­ta kā gal­venā iebrauk­šanas maģistrāle Rīgā no dien­vi­diem. Attīsto­ties Dau­ga­vas krei­sa­jam kras­tam, uz­manība tiks pievērsta sa­bied­riskā tran­spor­ta in­fra­struktūras sakārtošanai, vei­do­jot jaun­us au­to­bu­su un tro­lej­bu­su maršrutus, uz­la­bo­jot esošos, kā arī iz­vei­do­jot pilsētas nozīmes lie­las ie­tilpības au­to no­viet­nes ap Rīgas dzel­zceļa lo­ku (ie­tilpība līdz 1500 au­to­mo­biļiem) un Park& Ride tipa stāvvie­tas (orientējošā ie­tilpība līdz 6000 au­to­mo­biļiem) pie pilsētas robežas. Lai at­ri­sinātu trans­por­ta problē­mas Rīgas pilsētā, tostarp Dau­ga­vas krei­sajā krastā, tiks domāts par dažādiem ļoti stin­griem per­so­nis­kā auto­tran­spor­ta lietošanas ierobežojumiem.
At­sau­ces un pa­pild­in­formāci­ja
1. Rīgas Pilsētas attīstības de­par­ta­ments – www.rdpad.lv
2. Dien­vi­du til­ta būves di­rek­ci­ja – Mazā Jaun­ie­la 5, 1. st.; e-pasts – dien­vi­du.­tilts@ri­ga.lv.
3. a/s Dien­vi­du Tilts – www.dienvidutilts.lv
4. Iz­man­to­ta in­formāci­ja no ziņu aģentūrām BNS un LE­TA, kā arī in­ter­ne­ta portāls www.apollo.lv.