Marta - aprīļa numurs

2...........         Zinātnes un teh­ni­kas jau­nu­mi, in­te­re­san­ti fak­ti

Di­no­zau­ram Er­ke­tu el­li­so­ni, kas ganījies uz Ze­mes pirms 120 mil­jo­niem ga­du, kak­la ga­rums bi­jis 8 m – tas sa­snie­dzis vairāk kā trešdaļu vi­sa ķer­meņa kop­ga­ru­ma. Šādas kak­la un ķer­meņa ga­ru­ma at­tiecības nav ne­vie­nam no līdz šim pazīsta­ma­jiem dzīvnie­kiem! No viņa ne­daudz at­pa­li­ka dip­lo­doks un bra­hi­ozaurs.

5...........         Fo­to­mir­klis. Komēta, ko ne­ie­raudzījām. Il­go­nis Vilks

2007. ga­da janvāra sākumā pēkšņi izrādījās, ka Mak­no­ta komēta ir ļoti la­bi re­dza­ma ar ne­ap­bruņotu aci, spožumā pārspējot Heila-Bopa komētu (1997. gads) un Ves­ta komētu (1976. gads). Tādējādi Mak­no­ta komēta kļuva par spožāko komētu pēdējā pus­gad­simtā.

6...........         Robežzinātne – bi­ome­dicīna. Sa­ru­nu pie­rakstīja Ingrīda Jan­so­ne-Hen­ku­ze­ne

Zinātnie­ki ir izstrādājuši vakcīnas pret nar­komāni­ju, pastāv pietiekami efektīva vakcīna pret aptaukošanos. Ļoti ak­tuāla problēma ir pa­aug­stināts asins­spie­diens, arī pret to tiek ga­ta­vo­ta vakcīna. Tā vietā, lai kat­ru die­nu dzer­tu zāles, var rei­zi pus­gadā vai gadā saņemt in­jek­ci­ju.

11........        Šūnas kur­je­ri un po­li­cis­ti. Vies­turs Bau­ma­nis

No­be­la ko­mi­te­ja 2006. gadā di­vas bal­vas piešķīru­si par sa­snie­gu­miem, kas te­ma­tis­ki nestāv sevišķi tālu. Tos ap­vie­no mēģināju­mi dziļāk izpētīt re­gulējošos mehānis­mus, kas no­sa­ka ģenētiskās in­formāci­jas izmantošanu šūnās.

12........        Windows Vis­ta – ievēro­jamākais pēdējās des­mit­ga­des sa­snie­gums. In­ter­vi­ja ar Dai­gu Ja­ci

Windows Vis­ta tās lie­totājiem nodrošinās lielāku uz­ti­cību sa­viem per­sonāla­jiem da­to­riem, lie­kot uz­va­ru uz nepieciešamo fun­kci­ju veikšanu un uz­la­bo­jot lie­totāju sa­ziņas iespējas ar citām per­sonām, in­formāci­ju vai ierīcēm. Šī operētājsistēma ir izstrādāta, ņemot vērā lie­totāju vēlmes, un tā nodrošina datorlietošanu, kas pielāgo­jas kat­ra in­di­vi­duālajām va­jadzībām un darbībām, ku­ras lie­totājs savā da­torā veic visbiežāk.

15.......         Ādas op­ti­ka un me­dicīna. Jānis Spīgu­lis

Āda nav gluži ne­caurspīdīga. Uz­skatāms piemērs tam, kā gais­ma izspiežas cau­ri ādai, ir po­pulārā bērnu “spo­ku” spēle. Tumšā telpā iebāžot mutē ieslēgtu ka­ba­tas luk­turīti, vai­gi koši spīd sar­kanā krāsā – sar­kanā tāpēc, ka asi­nis, kas rit vai­gos, nelaiž cau­ri pārējās luk­turīša iz­sta­rotās gais­mas krāsas. Ādas spēja iz­kliedēt un daļēji laist cau­ri op­tis­ko sta­ro­ju­mu rod no­piet­nus pie­lie­to­ju­mus me­dicīnā.

20........        Elastīgais ūdens. Jānis Jaun­bergs

Pievērsīsi­mies spējai staigāt pa ūdens virs­mu, ko apguvuši ku­kaiņi – ūdensmērītāji. Šķiet, ka viņiem ūdens nav vis bez­veidīgs šķid­rums, bet drīzāk sli­de­na, elastīga membrāna, pa ko var sli­dot, turklāt pietiekoši veik­li, lai iz­vairītos no ziv­ju uz­bru­ku­miem. Uz­manīgi ie­ska­to­ties, re­dzams, ka ūdensmērītāju kājas maz­liet ie­liec ūdens virs­mu, taču ūdens masā ne­ie­grimst.

22........        Urāna ceļš. Il­go­nis Vilks

Ko­dol­enerģēti­ka ir ļoti ne­eko­no­misks pro­cess, jo iz­lie­to­tajā ko­dol­deg­vielā ti­kai 5% urāna un plu­to­ni­ja ato­mu ir sašķēlušies. Tas nozīmē, ka 95% enerģijas nav iz­man­to­ti. Ja vēl pie­skai­ta zu­du­mus, kas ro­das urāna iegūšanas un bagātināšanas pro­cesā... Tāpēc ro­das jautājums – ko darīt tālāk. Vai iz­lie­to­to ko­dol­deg­vie­lu no­glabāt ko­do­lat­kri­tu­mos, jeb pārstrādāt un iz­man­tot atkārto­ti?

25........        Drošības sardzē. Il­go­nis Vilks

Starp­tau­tiskās Atom­enerģēti­kas aģentūras darbība lai­ka gaitā ir iz­au­gu­si no vienkāršas val­stu dek­larāci­ju pārbau­des līdz sarežģītam pasāku­mu kom­plek­sam, kas nodrošina to, ka dalībval­stis ievēro sa­vus ko­dol­ie­roču ne­iz­platīšanas solīju­mus. Būtis­ku ie­guldīju­mu šajā darbā de­vis Eiro­pas Ko­mi­si­jas Kopīgais pētniecības centrs.

27........        Jaun­ie pa­sau­les brīnu­mi. Ag­ra Lip­sber­ga

Spānijā, glez­nainā kal­na vir­sotnē pa­ceļas Al­ham­bras pils, ko uz­ska­ta par nozīmīgāko un skaistāko mau­ru sti­la ar­hi­tektūras pa­rau­gu. Ap pi­li ir brīnišķīgs parks, kurā pa­va­sa­ros uz­zied ne­skaitāmas sav­vaļas puķes, kā arī ro­zes, apelsīnu ko­ki un mir­tes. Vienmēr dzir­da­ma strau­tu un strūkla­ku šalkoņa, bet va­ka­ros at­skan krūmājos mītošo lakstīga­lu bal­sis.

30........        Īsi par smiek­lu gāzi. Skaidrīte Pa­ku­le

“Smiek­lu gāzes” anestētis­ko ie­darbību atklāja visai sen un ie­tei­ca lie­tot ķirurģis­kajās operācijās sāpju novēršanai. Diemžēl nāka­mos 40 ga­dus gāzi gal­ve­nokārt lie­to­ja iz­priecām ceļojošos un iz­klaidējošos pasāku­mos. Par ne­lie­lu sa­mak­su ne­daudz ie­el­po­jot šo gāzi, cilvēki tās ie­darbībā smējās, iz­turējās muļķīgi un uz­jaut­rinājās.

32........        Āfri­ka ru­denī (no­bei­gums). Ag­ra Lips­ber­ga

Lielā Kai­ruānas mošeja uz­cel­ta 670. gadā. Dau­dzi būvma­te­riāli ves­ti no iz­postītās Kartāgas, tajā skaitā 400 ko­lon­nas, kas ta­gad grez­no mošejas iekšpagalmu. Uz­ska­ta, ka mošeju di­binājis paša pravieša Mu­ha­me­da fri­zie­ris. Šī mošeja ir svarīgākais islāma re­liģijas centrs Zie­meļāfrikā un ce­tur­tais pa­saulē pēc Me­kas, Medīnas un Je­ru­za­le­mes.

38........        2006. ga­da No­be­la prēmi­ja fi­zikā – kos­mo­lo­giem. Kārlis Bērziņš

Ar pa­va­doņa CO­BE in­stru­men­tiem pir­mo de­viņu minūšu laikā uzkrātie da­ti parādīja, ka re­liktā sta­ro­ju­ma spektrs ļoti la­bi at­bilst ab­solūti mel­na ķer­meņa starojuma spek­tram. Re­lik­tais sta­ro­jums ir vis­per­fektākais ab­solūti mel­nais ķer­me­nis, kāds mums ir zināms. Zinātnē re­ti gadās, ka de­viņās minūtēs var no­pelnīt pus­i No­be­la prēmi­jas...

42......          Cik reāla ir pa­sau­le, kurā dzīvo­jam? Ivars Šmelds

Un cik reāli esam mēs paši? Šķiet, ka tie ir jautāju­mi, ku­rus no zinātnie­ka vie­dokļa pienāktos uz­dot ti­kai psi­his­ko slimību ārstniecības iestādē un nekādā ziņā vairāk vai mazāk uz pa­tiesību pre­tendējoša žurnāla slejās. Un tomēr...

46......          Va­kar­die­na šodienai. Tele­ko­mu­nikāci­ju mu­zejs. Gun­ta Vil­ka

20. gad­sim­ta 30. ga­dos tele­fo­nu centrālēs strādāja ope­ra­to­res, kuras uz­klausīja abo­nen­tu vēlmes un sa­vie­no­ja abo­nen­tus, at­tiecīgi saspraužot va­dus. Pa­ras­ti ope­ra­to­res bi­ja sie­vie­tes, lai­kam jau daiļskanīgāko bal­su dēļ. Viņas varēja no­klausīties vi­sas tele­fo­nu sa­ru­nas. Lai augšējos kon­tak­tus varētu aiz­sniegt, ne­lie­not uz krēsla, darbā centās pieņemt dāmas ar garākām rokām...