Academic CentreMaija - jūnija numurs (2007)
2 .......... Zinātnes un tehnikas jaunumi, interesanti fakti Ievērojamais beļģu astronoms, mazo planētu pētnieks Eriks Elsts vienu no savām atklātajām mazajām planētām ir nosaucis par godu mūsdienu latviešu komponistam Pēterim Vaskam. Līdz šim ar Latviju saistīto mazo planētu sarakstā bija tikai deviņi vārdi. Šobrīd to ir tieši desmit.
8 ........... Roboti brauc un uzvar. Ilgonis Vilks
Pāris roboti vispār neizkustējās no starta līnijas, vēl kāds brauca ļoti lēni un apdomīgi. Straujākajiem braucējiem liels pārbaudījums bija pirmais līkums, kurā vairāki roboti vienkārši izbrauca no trases un tika diskvalificēti. Un tomēr bija pietiekami daudz robotu, kas spēja veikt visu ceļu.
10 ....... Dinozauru laikabiedrs. Ingrīda Jansone-Henkuzene
Senākās ginku fosilijas ir 270 miljonus gadu vecas. Ar ginka lapām barojās tā laikabiedri – dinozauri. Dinozauram dienā vajadzēja apēst tonnām ginka lapu, kuras tas, domājams, nobraucīja ar garajiem zobiem. Krīta perioda beigās izmira dinozauri un arī to barība – ginki. Bet…
15 ...... Jaunie pasaules brīnumi. Agra Lipsberga
Kas kopīgs Atēnu Akropolei, Kolizejam un Brīvības statujai? Tie ir trīs objekti no divdesmit viena, ko orga¬nizācija New Seven Wonders izvirzījusi vispasaules balsošanai par iekļaušanu septiņu jauno pasaules brīnumu sarakstā. Drīz būs zināmi balsošanas rezultāti. Par kuriem turi īkšķi, tu, lasītāj?
18 ...... Metamateriāli. Līga Grīnberga
Metamateriāli ir jauna fizikālo pētījumu un tehnisko eksperimentu joma, kas nākotnē sola daudzus neparastus pielietojumus. Šķiet, ka metamateriāla apmetņi, kas padara neredzamu, vairs nav nekāda zinātniskā fantastika, bet gan rītdienas realitāte, jo gaisma ap tiem apliektos un otrā pusē turpinātu ceļu tādā pašā virzienā.
20 ...... Nanotehnoloģijas + luminiscence. Krišjānis Šmits
Nanotehnoloģijas ir tādu materiālu, ierīču un sistēmu izstrāde, izgatavošana un ieviešana, kuru izmēri ir dažas metra miljardās daļas. Pateicoties miniatūrajiem izmēriem, tām raksturīgas jaunas un ievērojami uzlabotas fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības, jaunas parādības vai procesi. Nanopasaules pārsteigumus pēta arī LU Cietvielu fizikas institūta zinātnieki.
22 ...... Rapšu spēks Eiropas motoros. Jānis Jaunbergs
Vai varam iedomāties tādu situāciju, ka, pieaugot naftas produktu cenām, automašīnas nāksies darbināt ar rafinētām augu eļļām? Tehniski tas ir pilnīgi iespējams. Stāsta, ka dīzeļdzinējs sākotnēji bijis paredzēts darbināšanai ar zemesriekstu eļļu, bet naftas produktus sāka izmantot vēlāk, jo tie bija lētāki. Šķiet gluži loģiski, ka, naftai izsīkstot, būtu jāatgriežas pie augu eļļām. Tomēr…
25 ...... Spoki nedod mieru
26 ...... DNS dators. Juris Meija
Amerikāņu datorzinātnieks Leonards Adlemans atrisināja visai parastu matemātikas problēmu ar visai neparastu metodi. Tā bija problēma, ko cilvēks var atrisināt galvā nepilnas minūtes laikā un ko parasts dators spēj atrisināt gandrīz acumirklī. Adlemanam bija nepieciešamas septiņas dienas. Kas gan te tik ievērības cienīgs? Ievērības cienīgs ir tas, ka Adlemans uzdevuma risināšanai izmantoja DNS molekulas.
29 ...... IQ tests
30 ...... Zemes dzīļu resursu izsīkšanas maldi. Valdis Segliņš
Daļa sabiedrības mēģina pārliecināt pārējos saprātīgāk un racio¬nālāk izmantot dabas bagātības. Starp daudziem argu¬mentiem tiek piesaukti arī zemes dzīļu resursu izsīkšanas draudi. Tas lasāms arī mācību grāmatās. Neviļus rodas iespaids, ka mūs mēģina iebiedēt un aicina veidot uzkrājumus nebaltām dienām. Cik lielas ir zemes dzīļu bagātības patiesībā?
37 ...... Pa kuru laiku iestājās pavasaris… Gunta Grišule
Tieši fenoloģija – ģeogrāfijas apakšnozare, kas pēta dzīvās dabas periodiskumu – pēc klimatologu atzinuma ir vienkāršākais un lētākais veids kā konstatēt, pamatot un pierādīt klimata izmaiņas. Jo daba jau nemelo, bet termometrs ir pašas cilvēces izgudrojums!
40 ...... Vakardiena šodienai. Ūdensapgādes muzejs. Gunta Vilka
Tur augst’ gaisā dīķis būvēts,
Kurā ūdens iekš’ tiek skrūvēts,
Kas no tā pa renēm lielām
Skrej zem visām pilsēts ielām...
44 ...... Spektra ekoloģija. Rasa Šmite, Linda Vēbere, RIXC
Mūsu planēta ir kļuvusi par blīvu radioviļņu izstarojuma avotu Visuma telpā. Katrs signāls, kas reiz translēts uz Zemes, turpina izplatīties kosmosā – ne tikai radio vai satelītu TV pārraides, bet arī personīgā e-pasta sarakste un mikroviļņu krāsniņas starojums. Ko cilvēks tik intensīvi pārraida (un uztver), ietverot Zemi arvien blīvākā elektromagnētisko viļņu apvalkā?
8 ........... Roboti brauc un uzvar. Ilgonis Vilks
Pāris roboti vispār neizkustējās no starta līnijas, vēl kāds brauca ļoti lēni un apdomīgi. Straujākajiem braucējiem liels pārbaudījums bija pirmais līkums, kurā vairāki roboti vienkārši izbrauca no trases un tika diskvalificēti. Un tomēr bija pietiekami daudz robotu, kas spēja veikt visu ceļu.
10 ....... Dinozauru laikabiedrs. Ingrīda Jansone-Henkuzene
Senākās ginku fosilijas ir 270 miljonus gadu vecas. Ar ginka lapām barojās tā laikabiedri – dinozauri. Dinozauram dienā vajadzēja apēst tonnām ginka lapu, kuras tas, domājams, nobraucīja ar garajiem zobiem. Krīta perioda beigās izmira dinozauri un arī to barība – ginki. Bet…
15 ...... Jaunie pasaules brīnumi. Agra Lipsberga
Kas kopīgs Atēnu Akropolei, Kolizejam un Brīvības statujai? Tie ir trīs objekti no divdesmit viena, ko orga¬nizācija New Seven Wonders izvirzījusi vispasaules balsošanai par iekļaušanu septiņu jauno pasaules brīnumu sarakstā. Drīz būs zināmi balsošanas rezultāti. Par kuriem turi īkšķi, tu, lasītāj?
18 ...... Metamateriāli. Līga Grīnberga
Metamateriāli ir jauna fizikālo pētījumu un tehnisko eksperimentu joma, kas nākotnē sola daudzus neparastus pielietojumus. Šķiet, ka metamateriāla apmetņi, kas padara neredzamu, vairs nav nekāda zinātniskā fantastika, bet gan rītdienas realitāte, jo gaisma ap tiem apliektos un otrā pusē turpinātu ceļu tādā pašā virzienā.
20 ...... Nanotehnoloģijas + luminiscence. Krišjānis Šmits
Nanotehnoloģijas ir tādu materiālu, ierīču un sistēmu izstrāde, izgatavošana un ieviešana, kuru izmēri ir dažas metra miljardās daļas. Pateicoties miniatūrajiem izmēriem, tām raksturīgas jaunas un ievērojami uzlabotas fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības, jaunas parādības vai procesi. Nanopasaules pārsteigumus pēta arī LU Cietvielu fizikas institūta zinātnieki.
22 ...... Rapšu spēks Eiropas motoros. Jānis Jaunbergs
Vai varam iedomāties tādu situāciju, ka, pieaugot naftas produktu cenām, automašīnas nāksies darbināt ar rafinētām augu eļļām? Tehniski tas ir pilnīgi iespējams. Stāsta, ka dīzeļdzinējs sākotnēji bijis paredzēts darbināšanai ar zemesriekstu eļļu, bet naftas produktus sāka izmantot vēlāk, jo tie bija lētāki. Šķiet gluži loģiski, ka, naftai izsīkstot, būtu jāatgriežas pie augu eļļām. Tomēr…
25 ...... Spoki nedod mieru
26 ...... DNS dators. Juris Meija
Amerikāņu datorzinātnieks Leonards Adlemans atrisināja visai parastu matemātikas problēmu ar visai neparastu metodi. Tā bija problēma, ko cilvēks var atrisināt galvā nepilnas minūtes laikā un ko parasts dators spēj atrisināt gandrīz acumirklī. Adlemanam bija nepieciešamas septiņas dienas. Kas gan te tik ievērības cienīgs? Ievērības cienīgs ir tas, ka Adlemans uzdevuma risināšanai izmantoja DNS molekulas.
29 ...... IQ tests
30 ...... Zemes dzīļu resursu izsīkšanas maldi. Valdis Segliņš
Daļa sabiedrības mēģina pārliecināt pārējos saprātīgāk un racio¬nālāk izmantot dabas bagātības. Starp daudziem argu¬mentiem tiek piesaukti arī zemes dzīļu resursu izsīkšanas draudi. Tas lasāms arī mācību grāmatās. Neviļus rodas iespaids, ka mūs mēģina iebiedēt un aicina veidot uzkrājumus nebaltām dienām. Cik lielas ir zemes dzīļu bagātības patiesībā?
37 ...... Pa kuru laiku iestājās pavasaris… Gunta Grišule
Tieši fenoloģija – ģeogrāfijas apakšnozare, kas pēta dzīvās dabas periodiskumu – pēc klimatologu atzinuma ir vienkāršākais un lētākais veids kā konstatēt, pamatot un pierādīt klimata izmaiņas. Jo daba jau nemelo, bet termometrs ir pašas cilvēces izgudrojums!
40 ...... Vakardiena šodienai. Ūdensapgādes muzejs. Gunta Vilka
Tur augst’ gaisā dīķis būvēts,
Kurā ūdens iekš’ tiek skrūvēts,
Kas no tā pa renēm lielām
Skrej zem visām pilsēts ielām...
44 ...... Spektra ekoloģija. Rasa Šmite, Linda Vēbere, RIXC
Mūsu planēta ir kļuvusi par blīvu radioviļņu izstarojuma avotu Visuma telpā. Katrs signāls, kas reiz translēts uz Zemes, turpina izplatīties kosmosā – ne tikai radio vai satelītu TV pārraides, bet arī personīgā e-pasta sarakste un mikroviļņu krāsniņas starojums. Ko cilvēks tik intensīvi pārraida (un uztver), ietverot Zemi arvien blīvākā elektromagnētisko viļņu apvalkā?