Novembra - decembra numurs

Konkurss

Daudzi mākslinieki ir zīmējuši tālu un nezināmu planētu aina­vas, svešas zvaigžņu sistēmas un nākotnes kosmosa kuģus. Esam šādus attēlus publicējuši, vēl vairāk tos varam sastapt interneta plašumos. Tādēļ vispirms piedāvājam lasītājiem attēlot to, kā, viņuprāt, Plutona virsmas ainavu varētu ietekmēt Saules sistēmai unikālais fakts – Plutona un Harona dubultsistēmas masas centrs atrodas ārpus Plutona virsmas. Interesantākos attēlus (noteikti pievienojiet īsu aprakstu – pamatojumu) publicēsim.

Un vēl divi jautājumi:

Balva labākajam – Terras nākamā gada abonements. Risinājumus iesūtīt līdz 2007. gada 15. februārim Terras redakcijai Martas ielā 9, Rīgā, LV-1011, vai pa e-pastu terra@lu.lv. Attēlu minimālais izmērs 10×15 cm; ja digitālā formātā, tad izšķiršana 300 dpi, faila formāts tif, jpg vai bmp.

2 ..........         Zinātnes un teh­ni­kas jau­nu­mi, in­te­re­san­ti fak­ti

Cilvēkiem, kam ir grūtības no rītiem piecel­­ties, palīdzēs mo­dinātājpulk­ste­nis ar puz­li. Pulk­­ste­nis savā ziņā ir sa­dis­tisks at­tiecībā pret lie­totāju. Kad sāk zvanīt mo­di­nātāja zvans, uz pulk­steņa ”eks­plodē” puz­lis, kas at­ro­das pulk­steņa augšējā daļā, un pužļa ga­ba­liņi aiz­li­do apkārtējā telpā. Pulk­steņa zvans ne­ap­klust, kamēr vi­si ga­ba­liņi nav at­ras­ti un no­vie­to­ti uz pulk­steņa at­pa­kaļ.

6 ...........        Zinātnie­ku nakts. Jānis Kle­pe­ris, Il­go­nis Vilks

Kaut kas ne­gaidīts – tik daudz ap­meklētāju! In­stitūts šim no­ti­ku­mam bi­ja ga­ta­vo­jies – jau pirms ienākšanas telpās ap­meklētāju acis pie­saistīja iz­gais­mo­tais Ciet­vie­lu fi­zi­kas in­stitūta lo­go un zem tā – mūzi­kas taktī mainīgs lāze­ra stars. Katrs ienācējs tiek rūpīgi reģistrēts un saņem ser­ti­fikātu–apliecināju­mu par Zinātnie­ku nakts ap­meklēšanu. Eiropā šāds pasākums no­ti­ka jau ot­ro ga­du, bet Lat­vijā Zinātnie­ku nakts plaši izvērtās pir­mo rei­zi.

8 ...........        Dīvainās čūskas. Ingrīda Jansone–Henkuzene

Planējoši li­dot spēj ti­kai piec­as ko­ku čūsku su­gas no ģints Chrysopelea (Āzijā). Pirms lēcie­na tās sa­vi­jas spirālē, tad strau­ji iz­tais­no­jas, met ķer­me­ni gaisā, iz­stiep­jas tais­nas, pie­devām vēl sa­pla­ci­na ķer­me­ni ho­ri­zontālā plaknē un izpleš vēde­ru uz sāniem. Šādi pa­lie­linās planējošā virs­ma, vei­do­jot tādu kā ga­re­nu iz­plet­ni.

12 .......        Mo­der­nie op­tis­kie mik­ro­sko­pi. Alek­sejs Kuz­mins

Cilvēka acis var izšķirt mazākais 0,1 mm lie­lus ob­jek­tus. Taču mūsu pa­saulē ir lie­tas, ku­ru izmēri ir daudz ma­zā­ki, piemēram, šūnas, baktēri­jas, šķie­dras un mik­ro­kristāli. Šādā gadījumā palīgā nāk mik­ro­sko­pi. Mūsdie­nu mik­ro­sko­pijā iezīmējušās di­vas re­latīvi jaun­as pie­ejas – flu­ores­cen­ces un kon­fokālā mik­ro­sko­pi­ja. Abas dod iespēju sa­sniegt lielāku pa­lie­lināju­mu, nekā ar tra­di­ci­onāla­jiem op­tis­ka­jiem mik­ro­sko­piem.

14 .......        Habla teleskops apstiprina informāciju par tuvāko citplanētu. Krišjānis Punculis

15 .......        Vie­di ma­te­riāli vie­diem cilvēkiem. Līga Grīnber­ga in­tervē fi­ziķi An­dri Krūmiņu

Ir tādi “gud­rie šķid­ru­mi”, ko sauc par mag­ne­to­re­oloģis­ka­jiem ma­te­riāliem. Pla­šākais pie­lie­to­jums – amor­ti­za­to­ri. Ne tik daudz au­to­mo­biļu, bet Japānā ar tiem amor­tizē cel­tnes. Ja sākas ze­mestrīce, tad uztvērējs, kas re­aģē uz ze­­mes svārstībām, ieslēdz magnētis­ko lau­ku. Šķid­rums kļūst ļoti stīgrs. Amor­ti­za­tors ir ļoti efektīvs, jo sa­tur vi­su māju ver­tikālā stāvoklī.

17 .......        Pārbau­di sa­vu IQ

18 .......        Jaun­ie pa­sau­les brīnu­mi. Ag­ra Lip­sber­ga

No vēstu­res zināmi sep­tiņi kla­sis­kie pa­sau­les brīnu­mi – Ēģip­tes pi­ramīdas, Se­mi­ramīdas gai­sa dārzi un ci­ti. Taču šis sa­raksts ne­ap­tver vi­su pārsteidzošo, kas pa­saulē kādreiz ti­cis uzbūvēts. Ter­ra tur­pi­na ie­­pa­zīstināt ar ci­tiem pa­sau­les brīnu­miem. Viens no tādiem ir Stounhendža, ko varētu tul­kot kā “ak­mens karāta­vas, pakārtie ak­meņi”. Un Tim­buk­tu nav tuksneša mirāža, bet gan reāla pilsēta, kurā se­nos lai­kos ne­skaitāmas ka­ravānas pēc Sahāras šķērsošanas gu­va iespēju atpūsties un pa­dzirdīt ka­mieļus.

22 ......         Me­diķi skatās “tele­vi­zorā”. An­drejs Pi­kuļins

“Man jāiet uz tele­vi­zo­ru”, sa­ka grūtnie­ce, ku­ru ārsts nosūtījis uz augļa ul­­tra­­skaņas zondēšanu (ul­tra­so­nogrāfi­ju). Šādu “tele­vi­zo­ru”, kas me­diķim dod iespēju ie­lūkoties pa­cientā, mūsdie­nu me­dicīnā kļūst ar­vien vairāk. Vie­na no efektīvām di­ag­nos­ti­kas me­todēm ir magnētre­zo­nan­ses attēlošana (MRI).

23 .......        “Ieraudzīta” tumšā matērija. Ilgonis Vilks

24 .......        Savērptais laktāms 2-hinuklidons. Jānis Jaun­bergs

Ato­mi nav ro­taļu klucīši, ko var kom­binēt pa­tvaļīgās struktūrās un būvēt jebkādas kon­struk­ci­jas, kas vien ienāk prātā. Mikro­pa­saulē ek­sistē ci­ti li­ku­mi, un mūsu mehānis­kie mo­le­ku­lu mo­deļi bie­ži izrādās ne­adekvāti. Pa­vi­sam vienkāršas or­ga­nis­kas mo­le­ku­las, ko bez grūtībām var sa­meis­ta­rot no ko­ka lodītēm un stiep­les nogriežņiem, kvan­tu pa­saulē reizēm ne­maz nav iespēja­mas. Vēro­ja­mi arī robežgadīju­mi, kad it kā vienkāršas mo­le­ku­las sintēzei da­ba liek mil­zu šķēršļus, taču ar at­jautību un centību grūtības izrādās pārva­ra­mas.

26 .......        Spa­ce Shut­tle at­kal ie­rindā. Krišjānis Pun­cu­lis

Kos­moplāna Spa­ce Shut­tle li­do­ju­mi 2006. gadā tiek vērtēti kā ļoti veiksmīgi, jo iz­devās iz­pildīt vi­sus gal­ve­nos uz­de­vu­mus – pārbaudīt teh­nis­kos jaun­ie­ve­du­mus deg­vie­las tver­tnes uzbūvē un re­mont­dar­bu veikšanā, pa­pil­dināt Starp­tau­tiskās Kos­miskās sta­ci­jas ko­man­du un uzstādīt vitāli nepieciešamos Sau­les ba­te­ri­ju pa­neļus.

30 .......        Planēta Plu­tons (1930–2006). Il­go­nis Vilks

Ja sākumā Plu­tons zinātnie­kiem šķita ļoti liels – vis­maz Ze­mes lie­lumā, tad pakāpe­nis­ki tas “sa­ru­ka”, līdz kļuva par Sau­les sistēmas mazāko planētu. Nepatikšanas sākās, kad as­tro­no­mi aiz Neptūna orbītas atklāja Plu­to­na sāncenšus. Un, kad ti­ka atklāts par Plu­to­nu lielāks ob­jekts, pa­cietības mērs bi­ja pilns. 2006. ga­da 24. augustā as­tro­no­mi atņēma Plu­to­nam tiesības sau­kties par planētu.

33 .......        Džosera pi­ramīdas noslēpu­mi. Bru­no Delāns, Jānis Klētnieks

2006. ga­da augus­ta beigās no Ēģip­tes at­griezās Lat­vi­jas zinātniskā ek­spedīci­ja, kas ap­se­ko­ja pa­saulē vecākās ak­mens pi­ramīdas – Džosera pakāpju pi­ramīdas – pa­ze­mes struktūras. Jo­projām ne­zināma pa­li­ku­si pi­ramīdas cēlāja Im­ho­te­pa ka­pa­vie­ta, ko atklāt ir kat­ra ēģip­to­lo­ga sap­nis. Bet varbūt jau esam pietuvojušies šim noslēpu­mam?

36 .......        Da­bas­zinības ir nepieciešamas! An­dris Ni­ko­la­jen­ko, Il­va Cinīte,             Ju­rijs Kuk­lis, Lie­ne Zei­le, Ine­se Du­da­re­va

Mēs piedāvājam skolēnam pa­raudzīties uz da­bu ko­pumā kā pētnie­kam caur mikro­pa­sau­li un ap­zināt tās daudz­veidību caur mak­ro­pa­sau­li un me­ga­pa­sau­li.

40 .......        Žurnālu ap­skats. San­dra Vil­ka

Kāda konkrēta pro­duk­ta “og­lekļa pēda” ir vi­su ar to saistīto tiešo un past­ar­pināto ogļskābās gāzes iz­mešu sum­ma. Alus og­lekļa pēda ir kriet­ni vien pie­ticīgāka nekā atbilstoša dau­dzu­ma benzīna pēda. Morāle? Ja jums rūp apkārtējā vi­de, tad mazāk brau­ciet ar mašīnu, bet vairāk dze­riet alu!

42 .......        Bi­oma­sa kā naf­tas al­ter­natīva. Jānis Grāvītis

Naftas krājumi izsīkst, bet tās patērētāju un gribētāju skaits aug. Nākas meklēt dažādas alternatīvas, te – viena no tām. Kādus iegu­vumus un problēmas varam gaidīt no biomasas izmantošanas ener­ģē­tikā – par to piedāvātais raksts.

45 .......        Tests acīga­jiem “Vai tu at­ce­ries vēl?”

46 .......        Kāpēc dze­nim nesāp gal­va? Il­go­nis Vilks

Kāpēc dze­nim nesāp gal­va, kādi mēsli labāk patīk mēslu va­bolēm, kā ar ne­patīkamām skaņām at­baidīt pusaudžus, bet ar ne­patīka­mu sma­ku pie­vi­lināt malāri­jas odus? Par to un vēl daudz ko citu – Hārvar­da uni­ver­sitātes stu­den­tu ne­no­piet­najā zinātnis­ko dar­bu at­lasē, kas sau­cas IG No­bel Pri­ze 2006 jeb Anti­no­be­la bal­va.