Aprīļa - maija numurs (2003)
Terras 2003. gada aprīļa/maija numura galvenā tēma ir kosmoplāna Columbia katastrofa. Uz Irakas kara un citu notikumu fona šī traģēdija jau nedaudz piemirsusies, taču tikai tagad var apjaust katastrofas ietekmi uz pilotējamo kosmisko lidojumu nākotni. Vai turpmāk cilvēki dosies kosmosā arvien retāk? Terra sniedz situācijas analīzi un prognozi. Citas žurnālā aplūkotās tēmas: lidojumi ar gaisa baloniem ir gan sports gan aizraujoša nodarbošanās; kāpēc minidiski nav tik populāri, kādi tie varētu būt; Latvijā būs novērojams efektīgs Saules aptumsums; kopā ar veikalu Xobbi žurnāls Terra saviem lasītājiem piedāvā pavasarīgu konkursu, kura galvenā balva - lidmodelis. Šogad žurnāls iznāk 6 reizes gadā, ik pa diviem mēnešiem. Turpmākie numuri iznāks jūnija, augusta, oktobra un decembra sākumā.
Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks
Īss ieskats rakstos
http://xen-maint.lu.lv/terra/2003/apr-mai.htmlKosmoplāna Columbia liktenīgais lidojums.
Columbia katastrofa un NASA nākotne
Dainis Krieviņš 2003. gada 1. februārī amerikāņu kosmosa kuģis Columbia nolaišanās laikā izjuka gabalos un visi septiņi apkalpes locekļi gāja bojā. Katastrofas cēloņi vēl nav skaidri, iespējams, ka īstais cēlonis tā arī netiks noteikts. Domājams, ka šī traģēdija neietekmēs ASV kosmonautiku tik radikāli kā Challenger katastrofa 1986. gadā. Toties pilotējamo kosmonautiku Columbia katastrofa ietekmēs nozīmīgi, jo no Space Shuttle ir atkarīga Starptautiskās kosmiskās stacijas būvniecība un apkalpošana. Pēc Columbia katastrofas stacijas nākotne kļūst neskaidra. Pa kuru ceļu NASA ies tālāk? To redzēsim tuvākajos mēnešos. http://xen-maint.lu.lv/terra/2003/apr-mai.htmlLogs uz pasauli.
Skats uz Latviju no Himalaju augstuma
Ilona Golubecka intervē balonlidotāju Gunāru Dukšti Gaisa kuģošana ar balonu sniedz dievišķīgas un asas izjūtas. Tā iedvesmo, iedrošina un aizrauj. Karstā gaisa balonu pilots Gunārs Dukšte ir mūsdienu Latvijas balonu lidojumu pionieris. Šā gada 16. februārī viņš uzstādīja jaunu Latvijas gaisa balonu lidojumu rekordu - sasniedza 6098 metru augstumu. Taču pilota mērķis ir lidot vēl augstāk -pacelties vismaz Everesta augstumā. "Man liekas interesanti to paveikt lidojot, turklāt par svarīgāko uzskatu sasniegt šo augstumu tieši gaisa balonā nevis, piemēram, lidmašīnā", saka Gunārs Dukšte. http://xen-maint.lu.lv/terra/2003/apr-mai.htmlIeraksti ausīm.
Minidisku plusi un mīnusi
Paulis Paulins Pārejot no analogā skaņu ieraksta pie ciparu ieraksta un tālāk pie saspiestā ciparu ieraksta, kļūst arvien vieglāk samierināties ar domu, ka, atskaņojot šos ierakstus, mēs nevis ļaujam skanēt tai pašai skaņai, kas reiz "iekonservēta", bet radām pilnīgi jaunu, zināmā mērā līdzīgu skaņu. Firmas SONY radītajos minidiskos izmanto skaņas kodēšanas sistēmu ATRAC. Minidiskus izveidoja, lai jaunā kvalitātes un ērtību pakāpē aizstātu magnetofonu kasetes. Ja šobrīd tie nav ieviesušies pietiekami plaši, tad pie tā ir vainīga tikai ārkārtīgi neveiksmīgā SONY mārketinga politika. http://xen-maint.lu.lv/terra/2003/apr-mai.htmlRīts, kad satumsīs Saule.
2003. gada 31. maijā Latvijā novērojams iespaidīgs Saules aptumsums
Mārtiņš Gills Laiku pa laikam daļa cilvēces var kļūt par liecinieci skaistai astronomiskai parādībai - Saules aptumsumam. Pati par sevi šī parādība nav pārāk reta - Mēness aizklāj Sauli vidēji divreiz gadā, tomēr ikreiz to var novērot tikai konkrētā Zemes apgabalā. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, 2003. gada 31. maijā Latvijā un pārējā Eiropā būs iespēja sekot līdzi daļējam Saules aptumsumam ar visai lielu fāzi. Ierastās Saules ripas vietā mēs redzēsim sirpi, kura platums būs tikai 15% no Saules diska diametra.
Columbia katastrofa un NASA nākotne
Dainis Krieviņš 2003. gada 1. februārī amerikāņu kosmosa kuģis Columbia nolaišanās laikā izjuka gabalos un visi septiņi apkalpes locekļi gāja bojā. Katastrofas cēloņi vēl nav skaidri, iespējams, ka īstais cēlonis tā arī netiks noteikts. Domājams, ka šī traģēdija neietekmēs ASV kosmonautiku tik radikāli kā Challenger katastrofa 1986. gadā. Toties pilotējamo kosmonautiku Columbia katastrofa ietekmēs nozīmīgi, jo no Space Shuttle ir atkarīga Starptautiskās kosmiskās stacijas būvniecība un apkalpošana. Pēc Columbia katastrofas stacijas nākotne kļūst neskaidra. Pa kuru ceļu NASA ies tālāk? To redzēsim tuvākajos mēnešos. http://xen-maint.lu.lv/terra/2003/apr-mai.htmlLogs uz pasauli.
Skats uz Latviju no Himalaju augstuma
Ilona Golubecka intervē balonlidotāju Gunāru Dukšti Gaisa kuģošana ar balonu sniedz dievišķīgas un asas izjūtas. Tā iedvesmo, iedrošina un aizrauj. Karstā gaisa balonu pilots Gunārs Dukšte ir mūsdienu Latvijas balonu lidojumu pionieris. Šā gada 16. februārī viņš uzstādīja jaunu Latvijas gaisa balonu lidojumu rekordu - sasniedza 6098 metru augstumu. Taču pilota mērķis ir lidot vēl augstāk -pacelties vismaz Everesta augstumā. "Man liekas interesanti to paveikt lidojot, turklāt par svarīgāko uzskatu sasniegt šo augstumu tieši gaisa balonā nevis, piemēram, lidmašīnā", saka Gunārs Dukšte. http://xen-maint.lu.lv/terra/2003/apr-mai.htmlIeraksti ausīm.
Minidisku plusi un mīnusi
Paulis Paulins Pārejot no analogā skaņu ieraksta pie ciparu ieraksta un tālāk pie saspiestā ciparu ieraksta, kļūst arvien vieglāk samierināties ar domu, ka, atskaņojot šos ierakstus, mēs nevis ļaujam skanēt tai pašai skaņai, kas reiz "iekonservēta", bet radām pilnīgi jaunu, zināmā mērā līdzīgu skaņu. Firmas SONY radītajos minidiskos izmanto skaņas kodēšanas sistēmu ATRAC. Minidiskus izveidoja, lai jaunā kvalitātes un ērtību pakāpē aizstātu magnetofonu kasetes. Ja šobrīd tie nav ieviesušies pietiekami plaši, tad pie tā ir vainīga tikai ārkārtīgi neveiksmīgā SONY mārketinga politika. http://xen-maint.lu.lv/terra/2003/apr-mai.htmlRīts, kad satumsīs Saule.
2003. gada 31. maijā Latvijā novērojams iespaidīgs Saules aptumsums
Mārtiņš Gills Laiku pa laikam daļa cilvēces var kļūt par liecinieci skaistai astronomiskai parādībai - Saules aptumsumam. Pati par sevi šī parādība nav pārāk reta - Mēness aizklāj Sauli vidēji divreiz gadā, tomēr ikreiz to var novērot tikai konkrētā Zemes apgabalā. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, 2003. gada 31. maijā Latvijā un pārējā Eiropā būs iespēja sekot līdzi daļējam Saules aptumsumam ar visai lielu fāzi. Ierastās Saules ripas vietā mēs redzēsim sirpi, kura platums būs tikai 15% no Saules diska diametra.