Septembra numurs

Ar septembra numuru sākas žurnāla TERRA trešā sezona, un tā veidotāji steidz pastāstīt par vasaras novitātēm. Cita starpā: Zemei atkal tuvu garām aizlidojis asteroīds, bet amerikāņu piedzīvojumu meklētājs Stīvs Fosets sestajā piegājienā tomēr vienatnē aplidojis apkārt pasaulei gaisa balonā! Tāpat šajā žurnāla numurā var uzzināt, kāpēc uz Mēness netika uzbūvēta kara bāze un vai dators kādreiz sāks domāt un rīkoties līdzīgi kā cilvēks. Tā kā vakari paliek tumšāki, TERRA iesaka pašas labākās spuldzes, bet cilvēkiem ar "zelta rokām" stāsta par to, kā mājās izveidot lāzeršovu. Vasara ir arī atpūtas laiks, tāpēc mūsu autori dalās iespaidos par viesmīlīgo Horvātiju, kas šogad pēkšņi kļuvusi par populāru tūrisma objektu. Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks Īss ieskats rakstos Četrpadsmit dienās apkārt pasaulei.
Amerikāņu miljonāra Stīva Foseta
piedzīvojumi gaisā
Ilgonis Vilks Pirms desmit gadiem Stīvs Fosets iedegās vēlmē kļūt par pirmo cilvēku pasaulē, kurš aplidojis apkārt zemeslodei gaisa balonā. Viņš mēģināja piecas reizes un tikai sestajā reizē guva panākumus. 2002. gada 3. jūlijā gaisa balons Spirit of Freedom (Brīvības gars) piezemējās Austrālijas vidienē. 58 gadus vecais amerikānis priecājās kā bērns, neraugoties uz to, ka divas nedēļas bija pavadījis šaurā, aukstā kabīnē, kas bija mazāka par cietuma kameru, gulējis tikai dažas stundas dienā un gandrīz nepārtraukti elpojis caur skābekļa masku. Šis ir stāsts par to, ka arī mūsdienās iespējams mesties aizraujošā cīņā ar dabas stihiju un uzvarēt. Un visbeidzot Dievs radīja Horvātiju...
Atmiņas par vasaras siltumu Adrijas jūras krastā
Agra Lipsberga Horvātijas kontūra atgādina lidojošu ērgli, kas izpleties no Alpu kalnu piekājes ziemeļrietumos līdz Panonijas zemienei un Donavas krastiem austrumos. Centrālo daļu aizņem Dināru kalnu masīvs, bet dienviddaļa robežojas ar Adrijas jūru. Vasarā vidējā temperatūra svārstās no 26–30 °C un pat vairāk, bet jūras ūdens temperatūra ir 25 °C. Dabas ainavām raksturīga daudzveidība un kontrasti. Te ir gan kalni, gan alas, gan mitri džungļi un nemitīgu vēju appūstas klintis. Brīnišķīgās vecpilsētas ir pilnas ar antīkās un viduslaiku arhitektūras pieminekļiem. Pastaigai jāizvēlas romiešu laiku ielas - tā ir stabila garantija, ka tūrists nenomaldīsies un nonāks pie visiem ievērojamākajiem objektiem. Cietoksnis uz Mēness.
Kāpēc amerikāņi neuzbūvēja uz Mēness kara bāzi
Gunārs Benga Aukstā kara laikā ASV valdība baidījās, ka Padomju Savienība, ja tā pirmā nodibinātu apmetni uz Mēness, varētu pasludināt Mēnesi par savu interešu ietekmes sfēru. Tādēļ 1959. gada martā ASV Armijas virspavēlniecība deva rīkojumu sākt projektu "Horizon", kura mērķis bija apdzīvotas kara bāzes izveide uz Mēness. Tas celtu ASV prestižu un dotu tām ievērojamas priekšrocības gan politiskajā, gan militārajā konfrontācijā ar PSRS. Pirmo cilvēku ierašanās uz Mēness tika plānota 1965. gadā. Stacijas personālu bija paredzēts apgādāt ar pašaizsardzības ieročiem. Cīņai ar iespējamo ienaidnieka desantu tiktu izmantoti arī īpaši šķembu lādiņi, kas domāti pretinieka skafandru sacaurumošanai. Tad nāca negaidīts pavērsiens... Ne tikai atslēgu piekariņi...
Diožu lāzerus izmanto dažādās
tehnikas jomās, ne tikai
kā atslēgu piekariņus
Jānis Alnis Laikam daudzi kādreiz ir sapņojuši uzbūvēt īstu lāzeru. Mūsdienās pie īsta lāzera var tikt pavisam vienkārši, iegādājoties lāzera rādāmkociņu vai izjaucot kompaktdisku atskaņotāju. Izmantojot lāzeru, mājas apstākļos var izveidot lāzeršovu - lāzera stars šūpojas mūzikas ritmā, radot interesantus gaismas efektus. Savukārt tehnikā diožu lāzerus izmanto svītrkoda nolasītājos, lāzerprinteros, optisko šķiedru sakaru sistēmās, medicīnā, militārajā aparatūrā un daudz kur citur. Laikam viseksotiskākais lāzeru izmantošanas veids ir rubīdija un cēzija atomu atdzesēšana līdz rekordzemai temperatūrai – 0,0000001 grādam virs absolūtās nulles. Jaunrades matemātika.
Pielikums Imanta Vilka rakstam "Vai Darvina evolūcijas teorija ir pareiza?" Ja P_i ir fizikālās sistēmas i-tā stāvokļa iestāšanās varbūtība, un sistēmai iespējami daudzi šādi stāvokļi, tad saka, ka tie izveido tās entropijas telpu (vidi, kurā var ierakstīt informāciju, telpu, kuru var ‘sakārtot’). Šādas sistēmas entropija jeb nesakārtotība ir

E=Σ_iP_iln(1/P_i)

Izmantojot Lagranža reizinātāju metodi, var parādīt, ka šādas sistēmas entropija ir maksimāla tad, kad visu iespējamo stāvokļu parādīšanās varbūtība vienāda: P₁=P₂=P₃= P_i=1/N, kur N – stāvokļu skaits. Tad:

Max[Σ_iP_iln(1/P_i)]=E_max= ln N.

Piemēram, simetrisks sešskaldņu spēļu kauliņš spēj ģenerēt sešu skaitļu gadījuma notikumu virkni, kurā katra skaitļa parādīšanās varbūtība ir 1/6. Varam sacīt, ka kauliņa iespējamo stāvokļu telpa ir maksimāli nesakārtota. Ja kauliņš ir nesimetrisks, atsevišķu stāvokļu parādīšanās varbūtība palielinās, citu – samazinās, kaut kas ir izcelts, kaut kam it priekšroka, ir parādījusies kaut kāda regularitāte jeb sakārtotība. Cilvēka genomā ir ap 4 miljoni šādu vietu, kurās dabas procesi ieraksta 4 gēnu alfabēta burtus, ievieto šajās vietās: adenīnu A, timīnu T, citozīnu C un guanīnu G. Piepildot, ‘pieberot’ šo telpu ar 4 burtiem jebkurā gadījuma secībā, tās entropija būs maksimāla. Ne vienmēr komplicētības veidošana sākas ‘tukšā vietā’, t.i., vidē, kuras sākuma entropija ir maksimāla. Visbiežāk materiālā vide kaut kādā veidā jau ir sakārtota ar lielāku vai mazāku izkliedi ap kaut kādu vidējo vērtību, piemēram, vielas smago atomu veidošanās zvaigžņu dzīlēs notika pie noteiktas temperatūras, tas nozīmē, ka elementārdaļiņu enerģijas bija sakārtotas ap kaut kādu vidējo vērtību. Tajā brīdī, kad procesa reālie apstākļi ‘izvēlas’, saglabā tikai tos stāvokļus, kuru ‘izdzīvošanas varbūtība’ ir lielāka par pārējo stāvokļu saglabāšanās varbūtību, notiek informācijas jaunrade:

I=E_max- Σ_iP_iln(1/P_i),

kur P_i- saglabāto stāvokļu varbūtība pēc fizikālā procesa vielas un dabas likumu iedarbes. Gadījumā, kad kāda bioloģiska indivīda genomā notiek mutācija, aplūkojamā fiziskā sistēma jau ir stipri sakārtota, tās stāvokļu entropija Σ_iP_iln(1/P_i) daudz mazāka par iespējamo maksimālo vērtību. Skaitliski tas nozīmē, ka atsevišķo genoma stāvokļu varbūtībām P_i nav kaut kādas vidējas vērtības P_i=1/N, bet tās ir tuvas 1 vai 0. Tikai ar šādu, precīzi determinētu programmu var uzbūvēt augu vai dzīvnieku. Ģenētikas pētījumi rāda, ka dzīvo būtņu mutācijas bieži notiek, nevis pamainot atsevišķus alfabēta burtus, bet gan invertējot, izdzēšot vai pārceļot lielākus veselus gabalus, varētu teikt, vārdus. Šīs izmaiņas attiecīgi sauc par inversijām, dzēsumiem un iespraudumiem (inversion, deletion, insertion). Cik liels ir informācijas pieaugums, informācijas jaunrade šādu mutāciju un tai sekojošās dabiskās izlases rezultātā? Daži biologi uzskata, ka šajos gadījumos vispār nenotiek informācijas jaunrade. Formāli jaunradītā informācija vienāda ar mutācijas un dabiskās izlases radīto entropijas izmaiņu:

Σ_iP_iln(1/P_i)- Σ_j P_jln(1/P_j), kur indekss i raksturo varbūtību sadalījumu pirms mutācijas, bet indekss j – pēc izlases.

Mēs varam sacīt, ka šajā gadījumā komplicētības veidošana notiek, izmantojot jau iepriekš esošo sakārtotību. Tā tas ir, to neviens nenoliedz. Bet jautājums par to, kas ierosina, izsauc izmaiņas, paliek atklāts: vai tas ir gadījums, vai ārējie apstākļi.